Jūras medicīnas centrs

Vecmīlgrāvja slimnīca un Ziemeļu diagnostikas centrs

PSRS veselības aizsardzības tautas komisārs 1944. gada 4. oktobrī Maskavā izdeva pavēli par Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļas izveidošanu. Rīgā 1944. gada 25. oktobrī darbu sāka pirmais ārsta kabinets poliklīnikā, 1. novembrī – sanitāri–epidemioloģiskā stacija (SES), bet 25. novembrī – slimnīca ar 40 gultasvietām, kuras pārraudzībā bija visas jūrniecības un zvejniecības sistēmā strādājošo ārstniecības iestādes un kuģu ārsti.

Pēc kara beigām, 1945. gadā, tika izveidots plašāks pakļauto iestāžu tīkls, kas aptvēra gan jūras, gan arī tolaik plaši izvērsto upju kuģniecību, kuģubūves un remonta rūpnīcas un darbnīcas, jūrskolas u.c.

Vecmīlgrāvja slimnīca un Ziemeļu diagnostikas centrs

Plaša reorganizācija norisa 1951. gadā, kad ar PSRS Veselības aizsardzības ministrijas pavēli tika izveidota Baltijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa ar filiālēm Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalā.

1956. gadā, grūti pārraugāmā Baltijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa tika likvidēta un atjaunota Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa, kas turpmāk bija pakļauta Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai.

Pēc atdalīšanās no centralizētās pārvaldes Maskavā dienests bez jūrniekiem un upju kuģiniekiem no 1956. gada apkalpoja arī zvejniekus, tādejādi paplašinot savu darbību. Pēckara grūtības bija pārvarētas, saimnieciskā rocība paplašinājusies, un, piesaistot jūrnieku un zvejnieku līdzekļus, varēja izvērst kapitālo celtniecību.

Vecmīlgrāvja slimnīca un Ziemeļu diagnostikas centrs

Rīgā 1958. gadā tika uzcelta ostas slimnīca ar 75 gultasvietām. Pēc tam 1968. gadā Katrīnas dambī uzcēla Baseina poliklīniku. Savukārt Baseina slimnīcu, kura līdz tam bija mitinājusies pirmskara privātklīnikas šaurajās telpās, 1964. gadā pārvietoja uz ērtāku mājvietu Patversmes ielā un sāka tās jaunā korpusa celtniecību, ko ekspluatācijā nodeva 1970. gadā.

1980. līdz 1992. gadam Baseina Centrālo slimnīcu un resora medicīnas dienestu vadīja Inta Spilva (1934–2000), kuras iesākto darbu turpināja Jānis Birks, kas bija Rīgas Domes priekšsēdētājs.

Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centrs

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gada 1. novembrī uz vairāku Baseina slimnīcas objektu bāzes tika izveidots Latvijas Jūras medicīnas centrs un sākta plaša dienesta reorganizācija. 1996.gadā saskaņā ar MK rīkojumu LJMC tika pārveidots par valsts uzņēmumu un vienlaicīgi nodots privatizācijai. 1997. gada 4. decembrī privatizācijas rezultātā tika izveidota publiskā akciju sabiedrība “Latvijas Jūras medicīnas centrs” un 70% tās akciju nonāca darbinieku īpašumā.

1998. gada 8. oktobrī tika parakstīts līgums ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti par Ķirurģijas klīnikas izveidi LJMC Centra slimnīcā, savukārt 1999. gadā centrs kļuvs viens no Latvijas Universitātes medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta dibinātājiem.

Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centrs

Šodien Jūras medicīnas centrs sastāv no trīs lielām struktūrvienībām – Centrālās slimnīcas, kas atrodas Sarkandaugavā Patversmes ielā 23, Vecmīlgrāvja slimnīcas un Ziemeļu diagnostikas centra, kas atrodas Vecmīlgrāvja 5. līnijā 26 un Vecmīlgrāvja primārās veselības centra, kas atrodas Melīdas ielā 10.

Teksta avots - LJMC.lv.