Juglas ezers
| Platība: | 5,7 km2 |
| Iztekas: | Jugla |
| Ietekas: | Jugla, Piķurga, Strazdupīte |
| Vid. dziļums | 1,7 m |
| Salas: | Sudrabsaliņa |
Juglas ezers ir publiskais ezers Rīgas austrumu daļā pie Vidzemes šosejas, pieder Daugavas sateces baseinam. Ezers ir savstarpēji savienots ar Ķīšezeru, kas savukārt ir savienots ar Daugavu, kā arī ar Mazo un Lielo Baltezeru, robežojas ar Brīvdabas muzeju (ziemeļaustrumos), Berģiem (austrumos), Brekšiem (dienvidos), Juglas zvēraudzētavas ciematu (rietumos) un Juglu (ziemeļrietumos).
Juglas ezers, agrāk saukts arī Ropažu ezers, kopā ar Ķīšezeru atrodas vienā ielejā, ko veidojusi bijusī Daugavas atteka. Ezers ir caurtekošs upju tipa ezers ar pieteci un noteci. Juglas ezera sateces baseinu galvenokārt veido 3 galvenās upes – Lielā Jugla (garums 60 km) un Mazā Jugla (garums 119 km), dienvidaustrumu daļā veidojot kopīgu deltu, un dienvidu daļā ezerā ietek Piķurga. Ezera ziemeļrietumu daļā no Gaiļezera un no Dambjapurva ezera ietek Strazdupīte. Ezera ūdens apmaiņas periods — 1 mēnesis.
Juglas ezera platība ir aptuveni 570 ha. Tā svārstās atkarībā no ūdens režīma Ķīšezerā, Lielajā Juglā un Mazajā Juglā. Ezers ir sekls, tā vidējais dziļums ir 1,7 m, 60% no ezera platības nav dziļāka par 2 m. Maksimālais dziļums pie Lielās Juglas iztekas – 5 m, pārējā ezera daļā – 2,5 m. Ezera garums ir 4,6 km, lielākais platums 2,1 km, bet krasta līnijas kopējais garums ir 17,6 km.
Ezera krasti izroboti ar vairākiem sekliem līčiem. Austrumu krastā atrodas Bērtuļa kakts, Mazloks, Lielloks, Melluksis, bet Dienvidu daļā – Brekšu kakts. Ezera dienviddaļā atrodas vienīga sala – Sudrabsaliņa. Tās augstums ir 2,4 metri virs Juglas ezera ūdens līmeņa, platība vien 0,020 ha. Sala ir apaugusi ar ozoliem.
Ezera pamatu veido balta kāpu smilts, kas vietām atsedzas krastos virs tās nogulsnējusies 1,5-2 m bieza dūņu kārta. Ezers ir lagūnas tipa, eitrofs, ap 80% platības aizaugusi. Ezeram stāvi, nobrukuši krasti, pie ūdens tie ir lēzeni un smilšaini. Juglas ezera piekrastes joslā aug niedres, ezera meldri, šaurlapu vilkvālītes un kalmes, tālāk no krasta dzeltenās lēpes un mieturaļģes. Juglas ezerā konstatētas 29 sugu zivis, t.sk. plaudis, līdaka, zandarts, līnis, rauda, asaris, karūsa un sudrabkarūsa.
Lai novērstu iesāļā jūras ūdens ieplūšanu no Ķīšezera un regulētu ūdens līmeni pālu laikā, 1968. gadā Juglas iztekā izbūvētas slūžas, kas pašlaik demontētas. Līdz 1998. gada 1. oktobrim no ezera ņēma ūdeni Rīgas ūdensapgādei, tāpēc līdz šim laikam ezerā bija aizliegta saimnieciskā darbība, tai skaitā zveja, kā arī nebija atļauts peldēties un iebraukt ar laivām. 2002. gadā tika izdoti īpaši Rīgas Domes noteikumi Juglas ezera apsaimniekošanai, kuri paredzēja peldvietu ierīkošanu, aizliegumu izmantot motorizētos ūdens transportlīdzekļus ezerā, ierobežojumu airu laivu izmantošana un saimnieciskajai darbībai ezera piekrastes zonā. 2019. gadā tie zaudēja spēku un tika atcelts 17 gadus aizliegums Juglas ezerā izmantot kuģošanas līdzekļus, tādējādi 2019. gadā ezers bija atvērts motorlaivu satiksmei.
Juglas ezers pie Berģu apkaimes
Juglas ezers pie Juglas apkaimes
Juglas ezers pie Brekšu apkaimes
