16. gadsimta Rīgas vēstures hronoloģija
5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

16. gadsimts
1509. gada 18. februārī –
Par Rīgas arhibīskapu kļuva Jaspers Linde (vācu: Jasper Linde). Viņa valdīšanas laikā nostiprinājis Kokneses un Raunas pilis, kā arī uzcēla uzcēlis jaunu cietoksni uz Viļakas ezera salas.
1522. gada 12. jūnijā –
Svētā Pētera baznīcā Rīgā notika reformācijas piekritēja Andreasa Knopkena disputs ar franciskāņu mūkiem.
1522. gada 23. oktobrī –
Tiek uzskatīts par reformācijas sākumu Livonijā, kad pretēji domkapitula gribai Andreass Knopkens (vācu: Andreas Knöpken) tika iecelts Svētā Pētera draudzes mācītāja amatā.
1523. gada 27. augustā –
Mārtiņš Luters rakstīja Rīgai savu pirmo vēstuli. Savos vēstījumos rīdziniekiem Luters mudināja dibināt skolas, aicināja pārtraukt vardarbību un atcerēties, kādam ir jābūt patiesam kalpojumam Dievam.
1524. gada 6. martā –
Reformācijas kustības laikā tika nodibināta Rīgas pilsētas bibliotēka. Tās pamatā bija 5 reliģiska satura grāmatas (4 no tām saglabājušās līdz mūsu dienām), ko Rīgas rāte nodeva "vispārīgai lietošanai". Savu nosaukumu "Rīgas pilsētas bibliotēka" ("Bibliotheca Rigensis") saglabāja līdz pat 1945. gadam. LPSR laikā tā kļuva par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālo bibliotēku. 1992. gadā pārdēvēta par Latvijas Akadēmisko bibliotēku, bet kopš 2009. gada pēc reorganizācijas kļuva par Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku.
1524. gada 10. martā –
Melngalvju biedrības locekļi sagrāva katoļu altārus Svētā Pētera baznīcā Rīgā, uzsākot tā sauktos svētbilžu grautiņus. Tika izdemolēti arī sienu rotājumi un svētbildes. Rīgas rāte 1524. gada novembrī aizliedza baznīcā rīkot dievkalpojumus un konfiscēja tās īpašumu. Pēc katoļticīgo iedzīvotāju padzīšanas no pilsētas, baznīcas ēka tika nodota luterāņu draudzei.
1524. gada 15. martā –
Turpinoties tā saucāmajiem Livonijas svētbilžu grautiņiem, Mārtiņa Lutera piekritēji iznīcināja svētbildes Rīgas Svētā Pētera un Svētā Jēkaba baznīcās.
1524. gada 24. martā –
Rīgas rāte nodibināja Trūkumcietēju palīdzības kasi (nabagu lāde) Svētā Pētera baznīcas pārziņā.
1524. gada 29. jūnijā –
Uz trim gadiem par Rīgas arhibīskapu kļuva Johans VII Blankenfelds (vācu: Johannes Blankenfeld). Viņš izcēlās ar labu juridisko izglītību un plašiem sakariem Vācijas ķeizara un Romas pāvesta galmos. Pēc ievēlēšanas par arhibīskapu mēģināja nostiprināt arhibīskapa absolūto varu, pretoties reformācijas kustībai un nonāca konfliktā ar Livonijas mestru Valteru fon Pletenbergu (vācu: Wolter von Plettenberg).
1525. gada 10. janvārī –
Melngalvji kopā ar satracināto pūli izdemolēja Doma un Jāņa baznīcas. Vēlākos gados viņi aktīvi piedalījās reformācijas izraisītajās sabiedriskajās jukās.
1525. gada 21. septembrī –
Rīgas pilsēta noslēdza līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu (vācu: Wolter von Plettenberg).
1528. gada 6. februārī –
Pēc Livonijas mestra Valtera fon Pletenberga (vācu: Wolter von Plettenberg) ieteikuma par 20. Rīgas arhibīskapu Rīgas domkapituls ievēlēja Doma baznīcas prāvestu Tomasu Šēningu (vācu: Thomas Schöning). Viņa rezidence atradās Kokneses pilī.
1529. gada 30. jūlijā –
Arhibīskaps Tomass Šēnings (vācu: Thomas Schöning) ar Rīgas rātes sekretāru Johanu Lomilleru (vācu: Johann Lohmüller) Lībekā noslēdza līgumu par Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas savstarpējām attiecībām turpmākajos 6 gados. Saskaņā ar parakstīto līgumu Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt Mārtiņa Lutera ticību.
1531. gada 29. decembrī –
Rīga noslēdza ticības līgumu ar protestantisko Prūsijas hercogu Albrehtu Hoencollernu (vācu: Albrecht von Brandenburg-Preußen).
1541. gada 6. novembrī –
Rīga tika uzņemta Šmalkaldes savienībā (vāc. Schmalkaldischer Bund) – protestantisko vācu politiskajā un militārajā savienībā pret katolisko Svētās Romas impērijas imperatoru Kārli V un tā centieniem rekatolizēt impēriju.
1545. gada 11. jūlijā –
Pirmo reizi pieminēts Rīgas pilsētas būvmeistars Kuncs, kurš bija atbildīgs par sabiedrisko ēku, nocietinājumu, tiltu, sliežu un citu pilsētas būvju celtniecību un vadīja visus celtniecības darbus Rīgā.
1551. gada 16. decembrī –
Rīgas pēdējais arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms (vācu: Wilhelm von Brandenburg) par 18 000 Rīgas markām Doma baznīcu ieķīlāja Rīgas pilsētai.
1557. gada 5. septembrī –
Ar Polijas starpniecību Posvolā tika noslēgts miers starp arhibīskapu un ordeni, arhibīskaps ieguva virstiesības par Rīgas pilsētu.
1561 . gada 8. jūlijā –
Rīgas pilsētā tika izdoti pirmie Baznīcu likumi, kas noteica baznīcas uzbūvi, garīdznieku iecelšanas kārtību un citas baznīcas norises.
1561. gada 5. aprīlī –
Gothards Ketlers (vācu: Godthartt Kettler) kļuva par Polijas karaļa Sigismunda II Augusta (poļu: Zygmunt II August) vasali. Ar šo notikumu sākās 20 gadu ilgs Rīgas brīvpilsētas periods.
1562. gada 3. martā –
Rīga ratificēja Viļņas ūniju, ko noslēdza 1561. gada 28. novembrī Livonijas kara laikā Viļņā, kā rezultātā beidza pastāvēt Livonijas ordenis. Uz Livonijas daļu zemēm tika izveidota Pārdaugavas hercogiste Lietuvas lielkņazistes pakļautībā.
1562. gada 5. martā –
Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers (vācu: Godthartt Kettler) Rīgas pils kapitula zālē nolika ordeņa krustu, atbrīvojot ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta, un kā Kurzemes un Zemgales hercogs zvērēja uzticību Polijas karalim Sigismundam II Augustam (poļu: Zygmunt II August).
1562. gada 7. martā –
Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers (vācu: Godthartt Kettler) paziņoja, ka dižciltīgajiem nodrošinās viņu privilēģijas un jurisdikcija, kā arī pilsētām atcels visus tirdzniecības aizliegumus.
1562. gada 1. aprīlī –
Rīgu skāra lieli Daugavas plūdi, kuros bojā gāja daudzi rīdzinieki un viņu mājlopi.
1566. gada 2. augustā –
Polijas karalis par Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratora Gotharda Ketlera (vācu: Godthartt Kettler) vietā ieceļ Lietuvas maršalu un Žemaitijas stārastu Janu Hodkēviču (lietuv. Jonas Chodkevičius).
1567. gada 7. jūlijā –
Rīgas iedzīvotāji uzbruka Jana Hodkeviča (lietuviešu: Jonas Chodkevičius), Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa un valstsvīra spēkiem. Divus mēnešus iepriekš Jana Hodkeviča karaspēks pietuvojās Rīgai un, veidojot nocietinājumus pie Daugavas, mēģināja traucēt pilsētas tirdzniecību.
1570. gada 2. jūlijā –
Dibināta viena no vecākajām Rīgas aptiekām – Ziloņa aptieka, pēdējais nosaukums ir Buša aptieka.
1575. gada 12. februārī –
Rīdzinieki nodedzināja, ārpus pilsētas vaļņiem celtās ēkas, kurās mitinājās krodzinieki un amatnieki, kas konkurēja ar rīdzinieku uzņēmumiem.
1578. gada 3. aprīlī –
Rīgu skāra lieli Daugavas plūdi.
1581. gada 14. janvārī –
Rīga bija padota Polijai un saņēma no karaļa Stefana Batorija (poļu: Stefan Batory) savu privilēģiju apstiprinājumu. Pilsētas pārstāvji zvērēja uzticību karalim.
1581. gada 7. aprīlī –
Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka Stefana Batorija (poļu: Stefan Batory) pārvaldībā. Viņš apsolīja saglabāt Rīgas pilsētas privilēģijas.
1582. gada 12. martā –
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs (poļu: Stefan Batory) bija pirmais kronētais valdnieks, kas apmeklēja Rīgu, kur viņš pavadīja gandrīz divus mēnešus.
1582. gada 7. aprīlī –
Stefans Batorijs izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu.
1584. gada 11. decembrī –
Pēc Polijas karaļa Stefana Batorija (poļu: Stefan Batory) pieprasījuma Rīgas pilsētas rāte ieviesa jauno (Gregora) kalendāru, kas izraisīja piecus gadu ilgus nemierus, vairāk zināmus kā Kalendāra nemieri.
1584. gada 24. decembrī –
2. janvārī pēc jaunā stila
Rīgā sākās kalendāra nemieri, kas ilga līdz 1589. gadam.
1587. gada 23. augustā –
Rīgā pūlis iebruka Svētā Jēkaba baznīcā un padzina no tās jezuītus.
1589. gada 10. janvārī –
Rīgas pilsētai tika dotas tiesības kalt naudu pēc Polijas -Lietuvas parauga. Citas naudas apgrozība Rīgā un Vidzemē bija aizliegta.
1589. gada 17. jūnijā –
Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra Rīgai privilēģijas.
1589. gada 2. augustā –
Rātslaukumā ar nāvi sodīja kalendāru nemieru vadoņus Mārtiņu Gīzi (vācu: Martin Giese) un Johanu (Hansu) Brinkenu.
1590. gada 7. februārī –
Tika izdota instrukcija Rīgas delegātiem uzsākt sarunas ar Polijas karali Sigismundu III Vāsa (poļu: Zygmunt III Waza) par oficiālas tipogrāfijas izveidošanu Rīgā.
1590. gada 16. februārī –
Svētā Jēkaba baznīcu nodeva jezuītu ordenim.
1590. gada 13. aprīlī –
Rīgu appludināja palu ūdeņi.
1590. gada 16. maijā –
Nikolauss Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas.
1591. gada 11. janvārī –
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa (poļu: Zygmunt III Waza) Rīgai deva tiesības apcietināt un saukt pie atbildības pilsētas robežās noziegušos muižniekus.
1591. gada 26. aprīlī –
Rīgas pilsēta bija spiesta uzņemt atpakaļ jezuītus, atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri.
1591. gada 1. novembrī –
Rīgas rāte pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā ("Vormünder Ordnung").
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor