16. gadsimts
7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

16. gadsimts
1522. gada 12. jūnijā – Svētā Pētera baznīcā Rīgā notika reformācijas piekritēja Andreasa Knopkena disputs ar franciskāņu mūkiem.
1522. gada 23. oktobrī – Tiek uzskatīts par reformācijas sākumu Livonijā, kad pretēji domkapitula gribai Andreass Knopkens (vācu: Andreas Knöpken) tika iecelts Svētā Pētera draudzes mācītāja amatā.
1523. gada 27. augustā – Mārtiņš Luters rakstīja Rīgai savu pirmo vēstuli. Savos vēstījumos rīdziniekiem Luters mudināja dibināt skolas, aicināja pārtraukt vardarbību un atcerēties, kādam ir jābūt patiesam kalpojumam Dievam.
1524. gada 29. jūnijā – Uz trim gadiem par Rīgas arhibīskapu kļuva Johans VII Blankenfelds (vācu: Johannes Blankenfeld). Viņš izcēlās ar labu juridisko izglītību un plašiem sakariem Vācijas ķeizara un Romas pāvesta galmos. Pēc ievēlēšanas par arhibīskapu mēģināja nostiprināt arhibīskapa absolūto varu, pretoties reformācijas kustībai un nonāca konfliktā ar Livonijas mestru Valteru fon Pletenbergu (vācu: Wolter von Plettenberg).
1525. gada 21. septembrī – Rīgas pilsēta noslēdza līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu (vācu: Wolter von Plettenberg).
1529. gada 30. jūlijā – Arhibīskaps Tomass Šēnings (vācu: Thomas Schöning) ar Rīgas rātes sekretāru Johanu Lomilleru (vācu: Johann Lohmüller) Lībekā noslēdza līgumu par Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas savstarpējām attiecībām turpmākajos 6 gados. Saskaņā ar parakstīto līgumu Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt Mārtiņa Lutera ticību.
1541. gada 6. novembrī – Rīga tika uzņemta Šmalkaldes savienībā (vāc. Schmalkaldischer Bund) – protestantisko vācu politiskajā un militārajā savienībā pret katolisko Svētās Romas impērijas imperatoru Kārli V un tā centieniem rekatolizēt impēriju.
1545. gada 11. jūlijā – Pirmo reizi pieminēts Rīgas pilsētas būvmeistars Kuncs, kurš bija atbildīgs par sabiedrisko ēku, nocietinājumu, tiltu, sliežu un citu pilsētas būvju celtniecību un vadīja visus celtniecības darbus Rīgā.
1557. gada 5. septembrī – Ar Polijas starpniecību Posvolā tika noslēgts miers starp arhibīskapu un ordeni, arhibīskaps ieguva virstiesības par Rīgas pilsētu.
1561 . gada 8. jūlijā – Rīgas pilsētā tika izdoti pirmie Baznīcu likumi, kas noteica baznīcas uzbūvi, garīdznieku iecelšanas kārtību un citas baznīcas norises.
1561. gada 5. aprīlī – Gothards Ketlers kļuva par Polijas karaļa Sigismunda II Augusta vasali. Ar šo notikumu sākās 20 gadu ilgs Rīgas brīvpilsētas periods.
1562. gada 1. aprīlī – Rīgu skāra lieli Daugavas plūdi, kuros bojā gāja daudzi rīdzinieki un viņu mājlopi.
1566. gada 2. augustā – Polijas karalis par Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratora Gotharda Ketlera (vācu: Godthartt Kettler) vietā ieceļ Lietuvas maršalu un Žemaitijas stārastu Janu Hodkēviču (lietuv. Jonas Chodkevičius).
1567. gada 7. jūlijā – Rīgas iedzīvotāji uzbruka Jana Hodkeviča (lietuviešu: Jonas Chodkevičius), Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa un valstsvīra spēkiem. Divus mēnešus iepriekš Jana Hodkeviča karaspēks pietuvojās Rīgai un, veidojot nocietinājumus pie Daugavas, mēģināja traucēt pilsētas tirdzniecību.
1570. gada 2. jūlijā – Dibināta viena no vecākajām Rīgas aptiekām – Ziloņa aptieka, pēdējais nosaukums ir Buša aptieka.
1578. gada 3. aprīlī – Rīgu skāra lieli Daugavas plūdi.
1581. gada 7. aprīlī – Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka Stefana Batorija pārvaldībā.
1582. gada 7. aprīlī – Stefans Batorijs izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu.
1587. gada 23. augustā – Rīgā pūlis iebruka Svētā Jēkaba baznīcā un padzina no tās jezuītus.
1589. gada 17. jūnijā – Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra Rīgai privilēģijas.
1589. gada 2. augustā – Rātslaukumā ar nāvi sodīja kalendāru nemieru vadoņus Mārtiņu Gīzi (vācu: Martin Giese) un Johanu (Hansu) Brinkenu.
1590. gada 13. aprīlī – Rīgu appludināja palu ūdeņi.
1590. gada 16. maijā – Nikolauss Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas.
1591. gada 26. aprīlī – Rīgas pilsēta bija spiesta uzņemt atpakaļ jezuītus, atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri.
1591. gada 1. novembrī – Rīgas rāte pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā ("Vormünder Ordnung").
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor