Vēsture | Baznīca | Kultūra | Medicīna | Osta |
Arhitektūra | Rūpniecība | Iedzīvotāji | Ielu katalogs | Parks |
История | Церковь | Культура | Медицина | Порт |
Архитектура | Промышленность | Жители | Каталог улиц | Парк |
1888. gada 23. septembrī Augusts Nikolajs Dombrovskis iesniedza Vidzemes guberņas valdei lūgumu atļaut Siena salas dienvidu daļā celt kokzāģētavu ar tvaika dzinēju. 1888. gada 9. decembrī A. Dombrovskis saņēma atļauju celt kokzāģētavu Mazajā Iļķenu salā.
Pirmās precīzās ziņas par fabrikas darbību attiecas uz 1900. gadu – fabrikā strādā 310 cilvēki un darbojas viens tvaika dzinējs, 1913. gadā – 335 strādnieki, bet viena gada ražošanas apjoms sasniedz 800 000 rubļu. Šajā laikā fabrikā jau darbojās vairāki gateri, ievērojams skaits darbgaldu koksnes apstrādāšanai - ēvelsoli, virpas, frēzes, slīpripas, daži metālapstrādes darbgaldi. Galvenais fabrikas produkcijas veids – dēļi, slīperi, zāģbaļķi. Kokzāģētavas vajadzībām uzbūvēja velkoni Parats un vairākas laivas.
1. Pasaules kara laikā Dombrovska kokzāģētavai strauji pieauga pasūtīju daudzums, tomēr, frontes līnijai tuvojoties Rīgai, pasūtījumi katastrofāli kritās. 1915. gadā kopā ar citām Rīgas fabrikām uz Krievijas aizmugures rajoniem evakuēja arī Dombrovska kokzāģētavas iekārtas. 1917. gadā fabrika nodega līdz pamatiem, saglabājoties tikai mūra ēku karkasam.
1922. gadā pateicoties valsts aizdevumam Dombrovskis atvēra kokzāģētavu no jauna.
Tajā darbojās trīs gateri un viens slīperu zāģis, strādāja 150 – 200 cilvēku, tomēr tā strādāja tikai sešus mēnešus gadā, jo trūka izejmateriāli. 1927. gadā pēc A. Dombrovska nāves uzņēmumu turpināja vadīt viņa partneris K. Plāte, kas jau 1929. gadā pārtrauc savu darbību. Kopš 1929. gada uzņēmumu vadīja A. Dombrovska dēli – Augusts un Aleksandrs. Tomēr 20. gs. 30-gadu ekonomiskā krīze ļoti smagi skāra uzņēmuma darbību un kopš 1935. gada 5. marta uzņēmums pārgāja Zemkopības ministrijas Meža departamenta īpašumā, bet kopš 1937. gada bija AS Latvijas Koks sastāvdaļa, un tā jaunais nosaukums bija AS Latvijas Koks kokzāģētava Mīlgrāvī.
2. pasaules kara beigās vācu karaspēks atkāpjoties kokzāģētavu uzspridzināja, bet padomju vara atjaunoja kā mēbeļu ražošanas apvienības Rīga kokapstrādes kombinātu Mīlgrāvis.
Pievienot komentāru
Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:
- Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
- Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
- Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
- Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
- Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
- Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
- Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
- Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.
Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:
- Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
- Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
- Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
- Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.
Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.
Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Komentāri