Bonaventuras muiža
Adrese: | Bonaventuras iela 10 |
Uzcelta: | Ap 1850. gadu |
Statuss: | Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis |
Stils: | Klasicisms |
Pielietojums: | Darbojas Brīvdabas muzeja administrācija |
19. gadsimtā no koka celta muižas dzīvojamā ēka atrodas Juglas ezera ziemeļu krastā muižas parkā. Pret ezeru vērstās fasādes ieejas daļu rotā kolonnas. Muižas komplekss saglabājies salīdzinoši labi. Mūsdienās muižas dzīvojamā ēkā darbojas Etnogrāfiskā muzeja administrācija.
Par apdzīvotību Berģos esošās apdzīvotās vietas Baložu teritorijā ir saglabājušās liecības no 1545. gada, kad pilsētas pievārtē tika ierīkota muiža. 1582. gadā par Bonaventuras muiža muižas īpašnieci kļuva Nikolausa Mollera (Millera) atraitne. 1625. gadā muižu mantoja atraitnes dēls Bonaventurs Mollers (Millers), kura vārdā muižiņa ir saukta vēlākajos gadsimtos.
1636. gadā muiža piederēja Egidiusam Litkenam, vēlāk – Berentam Litkenam. 1710. gadā Litkens to nodod kapteinim Laudonam. 1780. gadā par muižas īpašnieku kļuva namnieks Jānis Balodis (vācu: Johann Ballod) no kura uzvārda cēlies latviskais muižas, kroga, kalna un visas tuvākās apkaimes nosaukums. Vēlāk muiža piederēja Francim Gustavam fon Lēvisam (vācu: Franz Gustav von Loewis), kura mantinieks 1823.gadā pārdeva muižu par 10 500 rubļiem Ādolfam Heinriham fon Vulfam (vācu: Adolf von Wulff). Vēl 20. gadsimta sākumā muiža bija bagāta un tās īpašniekiem piederēja arī vairākas ražotnes.
1919. gadā pēc zemes reformas muiža tika atsavināta un kļuva par Valsts Bankas īpašumu. 1934. gadā muižas centrā ierīkota Valsts stādu audzētava. Apkārtējās muižas ēkas un zemi Valsts Banka pārdod saviem darbiniekiem Tančeram un Sālmanim. Krustiņu māja tiek piešķirta pulkvedim Kreišmanim. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojas LLU Mežsaimniecības fakultāte, Berģu astoņgadīgā krievu skola un līdz šim brīdim Brīvdabas muzeja direkcija.
Muižas parkā mūsdienās atrodas 19. gadsimtā celtā muižas dzīvojamā ēka, kuras pret Juglas ezeru vērstā fasāde greznota kolonnām. Muižas teritorijā bija ādas ģērētava, pienotava, etiķa fabrika, Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika. Baložu muižas veco 17. gadsimta ēku 1936. gadā pārveda uz Brīvdabas muzeju un tajā pašreiz atrodas muzeja fondu glabātuve.
Komentāri