Kundziņsalas sabiedriskā dzīve

Kundziņsala

Pirms 2. Pasaules kara Kundziņsalā bija attīstīta kultūras un sabiedriskā dzīve. Kundziņsalā bija sava skola, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un pašiem sava estrāde. No centra uz Kundziņsala, tālāk uz Vecmīlgrāvi un Mangaļsalu brauca kuģīši.

Droši vien pat daudzi Kundziņsalas iedzīvotāji nezina, ka šeit bija pirmā radiotelegrāfa centrāles vieta Rīgā. Tā tika uzspridzināta sākoties 1. Pasaules karam.

Skolas un bērnudārzs

Kundziņsalas vecās skolas ēka

Rīgas pilsētā līdz pat 1941. gadam darbojās Rīgas Pilsētas Sociālās Aizgādības nodaļas bērnudārzi, viens no tiem atradās arī Kundziņsalā 3. līnijā Nr. 25. Pēc tam bērnudārzu nomainīja profesionālā meiteņu skola, kas Kundziņsalā beidza darboties 20.gs. 80-to gadu beigās. Kopš tā laika skaistā ēka netika vairs izmantota un lēnām sāka pārvērsties graustā. Bērnudārzs atradās trīsstāvu mūra ēkā, kura tika nojaukta 2005. gadā. Nojaukšanas darbi izmaksāja Rīgas pilsētai 16 931,11 latus.

Kundziņsalas bērni varēja apmeklēt arī paši savu skolu – vecā skolas ēka atradās 7. šķērslīnijā Nr.10, dzeltenā koka ēka, kuru vēl šodien vietējie iedzīvotāji sauc par „veco skolu”. Tagad šajā ēkā atrodas dzīvokļi.

Kundziņsalas jaunās skolas ēka

Ulmaņlaikos Kundziņsalā tika uzcelta jauna skolas ēka, kas atrodas, 7. šķērslīnijā Nr.1. Pēc 2. Pasaules kara Kundziņsalas skola vairs nespēja nodrošināt pietiekošo lielu bērnu skaitu klasēs, tāpēc tika ieviestas apvienotās klases. Un 42. pamatskola beidza pastāvēt 20.gs. 50-gadu beigās, kad vietējie bērni sāka apmeklēt Rīgas 28. vidusskolu Sarkandaugavā. Pēc tam skolas ēka tika nodota profesionālajai izglītībai, šai misijai ēka kalpo vēl šodien. Tur atrodas Rīgas Valsts tehnikuma automobiļu centrs. 2005. gada janvāra vētras laikā ēkai tika norauts jumts.

Bibliotēka

1925. gadā tika atklāta 6. bibliotēka Sarkandaugavā. 1926. gadā bibliotēkas pārstāvji lūdza Rīgas pilsētas valdi ļaut uzstādīt bibliotēkā telefona aparātu, izdevumus sedzot no budžeta. Pamatojot lūgumu, uzsvērts, ka telefona aparāts nepieciešams tāpēc, ka nākotnē ir plānots ierīkot pie 6. bibliotēkas grāmatu izsniegšanas punktus Kundziņsalā un Vecmīlgrāvī. Jau 1930. gadā bibliotēkai tikai atvērti vairāki jauni izdales punkti, kas atradās - Kundziņsalā 10. pamatskolas telpās, Jaunmīlgrāvī - Ezera ielā 29, Jaunciemā - 4. šķērslīnijā un Vecmīlgrāvī Ziemeļblāzmā.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība

Kundziņsalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ēka

20.gs. 50-gados ugunsdzēsēju biedrība rīkoja ugunsdrošības apmācības vietējiem iedzīvotājiem. Biedrībai bija arī pašai sava ugunsdzēsēju mašīna. Ugunsdzēsēju biedrības ēka bija viena no greznākajām visā salā un tika celts par vietējo iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība bija sabiedriskais un kultūras centrs. Ugunsdzēsēju biedrībai piederēja arī Kundziņsalas estrāde, no kuras vēl līdz šodienai ir saglabājušās liepas, kas tika stādītas kā speciāls parks. Vasaras svētku laikā Kundziņsalas estrādē tika rīkoti bērnu svētki. Tos rīkoja 42. pamatskola. Pie ugunsdzēsēju biedrības pastāvēja arī dāmu biedrība. Vasaras laikā, līdz pat tilta uzcelšanai, vietējā estrādē tika rīkotas zaļumballes, kuras apmeklēja arī salas tuvākās apkaimes iedzīvotāji.

Veikali

Kundziņsalas veikala ēka, kas pastāvēja līdz 90-iem gadiem

20.gs. sākumā Kundziņsalā bija 7 veikali, kas vairāk līdzinājās bodītēm, kurās varēja nopirkt visas ikdienā nepieciešamās preces. Salā bija arī savs kurpnieks, kalējs, īsu laiku padomju varas gados pastāvēja arī aptieka. Pēdējais valsts veikals, salā beidza savu darbu 20.gs. 90-tajos gados, pēc tam ilgu laiku šeit vispār nebija sava veikala. Ja neskaita autoveikaliņu, kas veda preces 2 reizes nedēļā, bet arī tas jau ir pagātnē. Tagad atrodas tikai viens neliels veikaliņš, kas atrodas 15. līnijā Nr.4. Ilgu laiku autobusa galapunktā atradās kiosks, kurā bija iespējams iegādāties jaunākos preses izdevumus.

Tagad tas viss ir palicis tikai iedzīvotāju atmiņās. 20.gs. 60.-70.- tajos gados lielākajai salas daļai ir uzbērts aptuveni 1,5 metrus augsts smilšu dambis, un uz tā sabūvēti doki ar pievedceļiem un krāniem. Tāpat arī 1959. gadā uzceltais tilts padarīja saikni ar „ārpasauli” daudz vieglāk sasniedzamu un dabiski zuda vajadzība pēc savas autonomās kultūras un sabiedriskās dzīves.