Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca

Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca

Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca celta no 1903.-1906. gada beigām pēc arhitekta un Rīgas Politehnikuma profesora Vilhelma fon Štrika (Wilhelm von Strick) projekta. Baznīca atrodas tagadējā Brīvības, Cēsu un Tallinas ielas krustojumā – Aleksandra laukumā. Vēsturiski šajā vietā atradās ūdens ņemšanas vieta, ar speciāli ierīkotu ūdens pumpi. Līdz ar to, šeit pulcējās ceļotāji uz Rīgu un šajā vietā norisinājās arī tirdzniecība.

Tā kā šo Aleksandra laukumu izmantoja ceļotāji un tirgotāji, kas brauca uz Rīgu, likumsakarīgs ir baznīcas nosaukums, kam dots ceļotāju aizsargātājas un aizbildnes Svētās Ģertrūdes vārds.

Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca

Baznīcas arhitektūra ir visai neparasta. Līdz mūsdienām baznīca saglabājusi gan savu iekārtojumu, gan interjeru. Un labi apliecina tā laika arhitektūras tendences un aktualitātes („jaukt” kopā viduslaiku stila elementus ar tajā laikā aktuālajiem jūgendstila elementiem). Tai piemīt tā laika arhitektūras modes tendences – liektās līnijas savienojumā ar neoromānikas un neogotikas stila elementiem, kas redzams velvētajā griestu pārejā uz slaidi veidotajām arkām, kapiteļu apdarē un metlaha flīžu ieklājumā uz grīdas, kas līdzinās viduslaiku akmens plāksnēm.

Šajā laikā, kad dievnams tika uzcelts, tas kļuva par galveno akcentu galvenajā ielā. Un līdz pat šai dienai baznīcas apakšstāvā zem altārdaļas ir saglabājusies akas vieta.

Baznīcas torņa augstums ir 69 metri.

Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca

Viens no baznīcas interjera vērtīgākajiem priekšmetiem ir latviešu mākslinieka Jaņa Rozentāla altārglezna ar sižetu no Jaunās Derības „Kristus svētī bērniņu”. Glezna tapusi 1911. gadā, veidota eļļās tehnikā ar jaušamu ietekmi no impresionisma glezniecības (tā ir gaiši pērļaina – balts, pelēks, gaiši zils, violets, gaiši zaļš, brūngani pelēks).

Ērģeles šajā dievnamā nonāca no Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas 1906. gadā, jo Vecajā Ģertrūdes baznīcā tika uzstādītas modernākas ērģeles. Tās izgatavojies ievērojamais ērģeļu izgatavotājs Augusts Martins 1883. gadā. Tomēr uz Jauno baznīcu netika nogādāts ērģeļu prospekts. No 1906. gada Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā par ērģelnieku strādāja viens no Latvijas Konservatorijas dibinātājiem Pēteris Pauls Jozuus.