Iļģuciema ielu katalogs: A - L

Baltā iela

Baltā iela robežojas ar Lidoņu, Cementa, Motoru, Riekstu, Olaines un Daugavgrīvas ielām. Ielas nosaukums ir cēlies no Baltās muižas, kas atradās ielas galā. Pirmo reizi Baltā iela minēta 1868. gadā ar nosaukumu Baltās muižas iela (Вейссенгофская). 1938.gadā, latviskojot ielu nosaukumus, tā tika pārsaukta par Balto ielu. Baltā iela ir izveidojusies no Baltās muižas parka galvenās alejas. Muižas ansamblis līdz mūsdienām nav saglabājies.

Bēnes iela

Bēnes iela robežojas ar Riekstu, Reņģes, Olaines un Lilijas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Bēnes iela minēta 19./20. gs. mijā ar savu tagadējo nosaukumu (Бененская), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela nosaukta par godu apdzīvotai vietai Bēnei, kas atrodas Auces novada Bēnes pagastā. Bēne vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. gadā.

Buļļu iela

Buļļu iela robežojas ar Kleistu, Virbu, Sniķeres, Mazo Buļļu, Saulgožu, Garo, Kauņas, Dzirciema, Lilijas, Dagmāras, Saldus, Embūtes, Dzegužu, Pulka un Daugavgrīvas ielām. Buļļu iela ir izveidojusies no sena tirdzniecības ceļa. Jau 15. gs. beigās Buļļu ceļa galā pie Lielupes minēta Buļļu muižas pārceltuve, kas bija ļoti nozīmīgs posms ceļā uz Kurzemi. Kā iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta 1868/1869. gadā ar nosaukumu Buļļu muižas iela (Булленская улица). 1923. gadā tā tika pārsaukta par Buļļu ielu, 1963. gadā, tās nosaukums tika mainīts uz Valentīnas Tereškovas ielu, kas saglabājās līdz pat 1990. gadam, kad iela tika pārsaukta par Buļļu ielu.

Cementa iela

Valentīna Tereškova (Валентина Терешкова) bija pirmā sieviete pasaulē, kas lidojusi kosmosā. V. Tereškova kosmisko lidojumu veica 1963. gadā no 16. līdz 19. jūnijam ar kosmosa kuģi Vostok-6.

Cementa iela robežojas ar Balto un Lidoņu ielām. Cementa iela ir sastopama ap 1880.gadu ar savu tagadējo nosaukumu (Цементная улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Dagmāras iela

Dagmāras iela robežojas ar Slokas, Liezēres, Buļļu un Lilijas ielām. Dagmāras iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos sastopama ap 1918. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 640 metri. Visā garumā pa Dagmāras ielu ved 5. tramvaju maršruta sliedes.

Daugavgrīvas iela

Daugavgrīvas iela Rīgas adrešu grāmatās sastopama no 1868. gada ar nosaukumu Dinamundes iela (Усть-Двинская улица). Sākotnēji tas bija ceļš uz Daugavgrīvas cietoksni, Rīgas priekšostu un ziemas ostu. 20.gs. sākumā pastāvēja Daugavgrīvas šoseja, kas pletās no Podraga līdz Platā ielai, un Daugavgrīvas iela, kas minēta 1915. gadā, kas pletās no Vanšu tilta līdz Podraga ielai. 1924. gadā Daugavgrīvas šoseja tika pievienota Daugavgrīvas ielai un izveidojās vienota iela. Daugavgrīvas ielā 7 līdz mūsdienām saglabājusies nepārbūvēta Švarcmuižas dzīvojamā ēka. Kopējais ielas garums 5 000 metri.

Dāvida iela

Dāvida iela robežojas ar Skujenes un Slokas ielām. Dāvida iela ir viena no apkaimes senākajām ielām, kas sastopama jau 19.gs. beigu Rīgas kartēs ar savu tagadējo nosaukumu (Давидовская улица). Vācu okupācijas laikā tā tika saukta par Ķimuļu ielu (Stieglitzstraße). 1944. gadā Dāvida iela atguva savu vēsturisko nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Dzirciema iela

Dzirciema iela robežojas ar Rododendru, Vīlipa, Dārza, Mazo Dārza, Jaunsaules, Sēlpils, Purva, Lielezeres, Slokas, Vaidelotes, Buļļu, Riekstu, Garo, Cementa un Lidoņu ielām un Jūrmalas gatvi. Dzirciema iela izveidojusies no bijušā muižas ceļa. Ceļa nosaukums mainījies kādreiz kopā ar muižas nosaukuma maiņu. 18.gs. sākumā tā saukta par Gotānas ceļu, bet 18.gs. beigās – par Esenhofas ceļu/ ielu (Эссенгофская улица). 1923. gadā iela tika pārsaukta par Lielās muižas ielu. 1938. gadā tā ieguva Dzirciema ielas nosaukumu. Vācu okupācijas laikā – atkal Lielās muižas ielu. 1944.gadā ielas nosaukums tika mainīts pēdējo reizi – Dzirciema iela.

Garā iela

Garā iela robežojas ar Lidoņu, Dzirciema, Palangas un Buļļu ielām. Tā ir viena no apkaimes vecākajām ielām, kas pirmo reizi minēta jau 19.gs. beigās ar savu tagadējo nosaukumu (Длинная улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Grīvas iela

Grīvas iela robežojas ar Saulgožu, Vērdiņu, Vaidelotes un Buļļu ielām. 1880. gadā Rīgas kartēs sastopama Luīzes iela, tagadējā Grīvas iela bija daļa no šīs ielas. 1889. gadā Grīvas iela jau minēta kā pastāvīga iela (Гривенская улица), bet otra Luīzes ielas daļa tika nosaukta par Kauņas ielu. Laika gaitā Grīvas ielas nosaukums vairāk nav mainījies.

Iļģuciema iela

Iļģuciema iela robežojas ar Slokas, Skujenes un Vērdiņu ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Iļģuciema iela minēta 1880. gadā ar nosaukumu Muižas iela. 1938. gadā iela ieguva savu pašreizējo nosaukumu Iļģuciema iela, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Kauņas iela robežojas ar Buļļu un Garo ielu. 1880. gadā Rīgas kartēs sastopama Luīzes iela, tagadējā Kauņas iela bija daļa no šīs ielas. 1889. gadā Kauņas iela jau minēta kā pastāvīga iela (Ковенская улица), bet otra Luīzes ielas daļa tika nosaukta par Grīvas ielu. Laika gaitā Kauņas ielas nosaukums vairāk nav mainījies.

Lidoņu iela

Lidoņu iela robežojas ar Daugavgrīvas, Stūres, Motoru, Balto, Spilves, Cementa, Garo, Riekstu un Dzirciema ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Lidoņu iela sastopama 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Lilijas iela

Lilijas iela robežojas ar Buļļu, Reņģes, Bēnes, Dagmāras un Daugavgrīvas ielām. Iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta jau 1898. gadā ar nosaukumu Emmas iela (Эммаская улица). 1928. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Lilijas ielu. 1924. gadā Vecmīlgrāvī tika izveidota vēl viena iela ar nosaukumu Emmas iela, tāpēc Dzirciema un Iļģuciema ielas nosaukums tika mainīts. Lilijas ielā atrodas arī 5. tramvaja maršruta galapunkts "Iļģuciems".