Purvciema padomju arhitektūra

464. sērijas jeb "Lietuviešu projekta" ēka Nīcgales ielā

Purvciema apbūvi iespējams iedalīt vairākos posmos ar katram posmam raksturīgu apbūvi. Apkaimes apbūve sākās jau 20.gs. sākumā, kad tika celtas nelielas vienģimeņu dzīvojamās ēkas, kurām apkārt bija dārzi. Pēc iekļaušanas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās 1924. gadā uz šo teritoriju tika attiecināts arī pirms gada izstrādātais Rīgas ģenerālplāns, kas paredzēja pilsētas nomalēs mazstāvu dzīvojamo apbūvi. Šajā laikā sākās arī pirmais lielais ielu tīklu veidošanās posms Purvciemā, ap šīm jaunajām ielām arī koncentrējās mazstāvu apbūve.

464. sērijas jeb "Lietuviešu projekta" ēka Masra ielā

Pirmās lielākās izmaiņas arhitektūru skāra 1964. gadā, kad tika izstrādāts pirmais kompleksais Purvciema daudzstāvu dzīvojamā rajona izbūves detālplānojums (arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikule un Dagnija Sila) un arī sākta piecstāvu ķieģeļu dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku būvniecība. Tomēr 1970. gadā sākotnējais projekts daļēji tika pārstrādāts institūtā "Pilsētprojekts" (arhitekti Ēvalds Fogelis, Meinards Medinskis, Ivars Millers un Ruta Dzene). Ieilgušais projektēšanas process izraisīja gan kompozīcijas motīvu, gan izmantoto ēku tipu dažādību. Purvciemā arī ir ēkas, ko tautas valodā sauc par „Ķīnas mūri” – 602. sērijas ēkās Dzelzavas ielā no Vaidavas līdz Stirnu ielai. „Kremļa siena” – no sarkaniem ķieģeļiem ēka Ūnijas ielā 37. Tika projektēta "Pilsētprojektā" astoņdesmito gadu otrajā pusē, arhitekts Juris Poga.

104. sērijas ēka Kalnsnavas ielā

1966. gadā sāka būvēt ķieģeļu 103. sērijas ēkas un 104. sērijas lielpaneļu ēkas. Visi šie projekti ir sastopami arī Purvciemā un tiek pieskaitīti pie trešās paaudzes dzīvokļiem. Salīdzinot ar otro paaudzi dzīvokļi bija par 5% lielāki, kur būtisks akcents tiek likts uz dzīvokļu zonējumu. Vannas istabā ir vieta 1,7m garām vannām, tiek ierīkoti vienā dzīvoklī vairāki sanitārie mezgli, vannas istabā ir vieta veļas mašīnai un netīrās veļas grozam. Dzīvokļiem parādās dubultdurvis, kas nodrošina labāku siltumizolāciju. Sākot ar piecstāvu namiem tiek ierīkoti atkritumu vadi, bet sākot ar sešstāvu namiem – lifti. 103. sērijas dzīvokļu plānojums ir diezgan ērts un praktisks ar salīdzinoši lielām istabām. Šīs sērijas ēkas pārsvarā ir piecstāvu. 104. sērijas ēkas neveido vienādus mikrorajonus, bet izvietotas starp citu sēriju ēkām. Ir sastopamas šīs sērijas 9, 12 un 16 stāvu ēkas ar vienu kāpņutelpu un diviem liftiem. 104. sērijas dzīvokļiem ir ērts plānojums, lielas lodžijas.

„Ķīnas mūris” no 602. sērijas ēkām Dzelzavas ielā

Purvciema apbūves kompleksā galvenokārt izmantoti taisnleņķa ielu krustojumi. Apbūvē dominē 5, 9 un 12 stāvu ēkas. Purvciems ir pirmais Rīgas mikrorajons, kurā parādījās 9 stāvu tipveida dzīvojamās mājas. Dzīvojamā rajona plānojumā izmantots ēku izvietojums, veidojot pilna vai nepilna sešstūra struktūras. Telpisko raksturu un tēlu pārsvarā nosaka 602. sērijas dzīvojamo ēku apbūve. Šīs sērijas dzīvokļus Rīgā sāka celt tikai 1971. gadā un tās ir visbiežāk sastopamās tipveida mājas Rīgā. Šīs sērijas dzīvokļi tika projektēti Pēterburgā (Ļeņingradā) un piesaistīti Rīgai. Ēkas ražoja 1972. gadā ekspluatācijā nodotajā Rīgas lielpaneļu ēku celtniecības rūpnīcā. 602. sērijas mājas pārsvarā ir deviņstāvu lielpaneļu ēkas, tām ar ērts dzīvokļu plānojums, atsevišķs sanmezgls, ir lodžija, samērā liela virtuve. 602. lielpaneļu sērijas dzīvokļi tika celti līdz 20.gs 80- to gadu sākumam, kad tos nomainīja 119. sērijas dzīvokļi, kas tika pieskaitīti jau pārejai pie ceturtās paaudzes dzīvokļiem.

119. sērijas ēkas Madonas ielā

119. sērijas lielpaneļu dzīvojamās ēkas sāka būvēt 20.gs. 80.- to gadu (eksperimentālās mājas uzcēla jau 1975 un 1980. gadā Buļļu ielā) sākumā un atrodamas visos Rīgas jaunajos mikrorajonos. Šīs sērijas ēkas tika pilnībā projektētas Latvijā. Purvciemā 119. sērijas mājas ir sastopamas ar dažādu stāvu skaitu. Salīdzinot ar trešās paaudzes dzīvokļiem tie ir plašāki, ar veiksmīgo plānojumu, ar vairākām lodžijām un parādās arvien lielāka atsacīšanās no caurstaigājamām istabām. Dzīvokļos var veikt pārbūvi, nebaidoties nojaukt starpsienas. 119. sērija tiek uzskatīta par vismodernāko paneļēku pārstāvi.

Viena no Franču projekta ēkām Dzelzavas ielā 68

1970. un 1980. gados turpinājās intensīva apkaimes apbūve — tika uzbūvēts pārtikas lielveikals Minska, Mēbeļu nams, bērnu un pieaugušo poliklīnikas, divas pirmās Rīgā monolītbetona dzīvojamās ēkas. 20. gs. 70- gadu beigās sākās darbs pie monolīta dzelzsbetona dzīvojamās ēkas celtniecības, kas bija jaunums Latvijas teritorijā. Tas tika saukts par Franču projektu. Šīs ēkas atrodas Madonas ielā 21 un 23, kā arī Dzelzavas ielā 68, taču šīs ēkas būvniecība uzsākta 1980. gadu beigās, bet tika pārtraukta un pabeigta 2004. gadā. Franču projekta ēkas tiek uzskatītas par vienām no augstvērtīgākajām un labākajām dzīvojamajām ēkām, kas uzceltas padomju varas gados. Franču projekts ir 16 līdz 18 stāvus augstas ēkas no monolītā dzelzsbetona. Nosaukums cēlies no tā, ka ieveidnis tika pasūtīts Francijā un mājas tika būvētas pa stāviem, lejot ieveidņos betonu. Tautā Franču projekta ēkas tika sauktas par kukurūzas vālītēm jeb „kukuružņicām”. No Francijas tika aizgūta arī ideja par brīvi trasētām 9-stāvu daudzsekciju ēkām, tā mēģinot izvairīties no masveida apbūves vienmuļības.

467. sērijas ēkas Džohara Dudajeva gatvē

Bez jau pieminētajām sērijām ir sastopamas arī citu sēriju mājas, piemēram, 318. sērijas. Pirmās šīs sērijas mājas tika būvētas Ņikitas Hruščova valdīšanas laikā, no kurienes arī ieguvušas savu nosaukumu – "Hruščovka". Sienu materiāls — silikātķieģelis. Mājas ir ar balkoniem, kā arī bez tiem. Dzīvokļi mazi, istabas caurstaigājamas, sanitārais mezgls kopīgs. Ir arī 467. sērijas mājas – šīs sērijas ēkas Rīgā būvēja 1970.-1980. gados un tās ir radniecīgas 602.sērijas ēkām. Abas konstrukcijas un plānojuma ziņā būtiski neatšķiras. 464. sērijas dzīvokļi vai "Lietuviešu projekts" – šī projekta ēku pamatā bija maskaviešu 464. sērijas namu projekts, taču Lietuvā un pēc tam arī Latvijā šo projektu uzlaboja.

Mūsdienās bez jau pieminētajiem tipveida projektiem Purvciemā top jauni projekti – gan dažādu klašu dzīvojamie nami, gan komercobjekti. Piemēram, 2007. gadā tika pabeigta 24 stāvus augsta dzīvojamā augstceltne AstraLux, kuras augstums ir 81 metrs un tā ir augstākā dzīvojamā ēka Daugavas labajā krastā.