Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca
5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика
Vēsture Baznīcas Ostas Iedzīvotāji
Ielu katalogs Arhitektūra Laukumi Tirdzniecība

Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca

Sv. Marijas Magdalēnas katoļu baznīca<br>Foto: J. Sedols
Sv. Marijas Magdalēnas baznīca
Foto: J. Sedols

Pirmā sv. Marijas Magdalēnas koka baznīca celta ap 1260. gadu Rīgas arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā kā cisterciešu sieviešu ordeņa klosterbaznīca. Klostera priekšniece Magdalēna ziedoja līdzekļus baznīcas celšanai.

Baznīca bija celta cisterciešu stilā, vienkāršā iekšējā un ārējā veidojumā. Cistercieši bija izveidojuši saviem dievnamiem īpašu stilu. Baznīcām nedrīkstēja būt ne krāsaini logi, ne skulptūras, lai netraucētu iekšējo sakopojumu. Arī tornis parasti bija viens, neliels, ar vienu nelielu zvanu. Spriežot pēc seniem zīmējumiem, arī sv. Marijas Magdalēnas mūra baznīca tika celta šajā vienkāršajā stilā, ar vienu nelielu torni (Sv. Jēkaba baznīcas pusē). Sākumā tā ir bijusi īsāka un šaurāka, apmēram pašreizējās vidusnavas lielumā bez prezbitērija un priekštelpas.

Sv. Marijas Magdalēnas katoļu baznīca<br>Avots: foto.eks.lv
Sv. Marijas Magdalēnas
katoļu baznīcas tornis

14. un 15.gs. baznīca tika paplašināta, izveidojot baznīcas sānu ārsienās piecas arku ailes un, piebūvējot sānu jomus, kā arī otro stāvu, kur virs sānu jomiem tika ierīkotas kapelas, savukārt, vidusjomā izveidoti augstāki griesti, bet zem baznīcas iebūvēts pagrabs mirušo apbedīšanai. Pēc kāda laika tika piebūvēts arī prezbitērijs.

1591. gadā - Jezuītu ordeņa kalpošanas laikā Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā tika izdarīti liela mēroga remonti: ielikti jauni logi, parādījās jauni gleznojumi.

Krievijas caram Pēterim I iebrūkot Rīgā 1710. gadā, tā nodega. No dievnama palika pāri tikai mūri. Pēteris I pavēlēja Sv. Marijas Magdalēnas baznīcu atjaunot un nodot pareizticīgajiem. Baznīca tika pārsaukta par „Церква Алексия человека Божья”. Vairākas reizes baznīca tika pārbūvēta, 1749. gadā notika galvenā pārbūve. 1760. gadā Pleskavas pareizticīgo bīskaps atļāva tajā ierīkot divas kapelas – vienu Rostovas Dimitrija, otru – Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja godam. Lielajā pārbūvē tornis baznīcas austrumu pusē tika nojaukts un piebūvēts rietumu pusē (virs baznīcas priekštelpas). 1899. gadā pareizticīgie izveidoja šo torni par vienu stāvu augstāku. Pie baznīcas tika nodibināts pareizticīgo vīriešu klosteris. Neskatoties uz visām pārbūvēm, no vecās katoļu baznīcas bija palikušas divas pilāru rindas, gotiskie logi un velves kora telpā.

Sv. Marijas Magdalēnas katoļu baznīca<br>Avots: www.catholic.lv
Sv. Marijas Magdalēnas
katoļu baznīca

1922. gada 30. maijā Saeima nolēma Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas nodot katoļu konfesijai, tieši kā katoļu bīskapa rezidences vietu.

No 1924. līdz 1939. gadam pēc arhitekta Medlinga projekta notika baznīcas pārbūves un piemērošanas darbi atbilstoši katoļu kulta vajadzībām. Pareizticīgo baznīcas laikā piebūvētais torņa jaunais stāvs tika nojaukts, jo bija sācis plaisāt. Torņa smaile miniatūrā tika izveidota pēc Sv. Jēkaba katedrāles torņa parauga. 20.gs. 30 – tajos gados baznīcā tika iemūrēts galvenais altāris.



Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor