Bastejkalns

Bastejkalns

Bastejkalns ir īpašs ar šaurajām taciņām, kas vijas vairākos līmeņos, koku alejām, savu akmensdārzu, ūdens kaskādi un blakus esošo pilsētas kanālu; šajā vietā var izbaudīt vienu no jaukākajām pastaigām Rīgas centrā. Blakus atrodas Brīvības piemineklis, vienā malā ir kanāls, otrā – Z.Meierovica bulvāris.

Bastejkalna vēsture saistāma ar Aleksandra II rīkojumu par Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanu 1857. gadā. Pēc J.D. Felsko un O. Dīces projekta nocietinājumu grāvju vietā izveidoja pilsētas kanālu. Pēc gada starp Basteja bulvāri un pilsētas kanālu tika uzbērts mākslīgs kalns, ko šodien zinām kā Bastejkalnu.

Bastejkalns

Bastejkalna apzaļumošanu uzsāka pēc Lībekas inženiera A. Vendta uzmetuma. Pirmā būve Bastejkalnā tika uzcelta 1860. gadā. Tas bija koka paviljons.

No 19. gadsimta 80. gadiem par apstādījumu ierīkošanu rūpējās pilsētas galvenais dārznieks un ainavu arhitekts G.F.F. Kūfalts. 1892. gadā pār kanālu pie Bastejkalna pēc inženiera A. Āgtes projekta uzbūvja gājēju akmens tiltiņu. Ceļā uz tiltiņu abās malās tika ierīkoti apstādījumi, ko veidoja piramidālu ozolu aleja, papildināta ar bukšiem un rododendriem.

Bastejkalnā tika ierīkots strautiņš ar mākslīgu ūdens kaskādi (1898. gadā), 1887. gadā koka paviljona vietā tika uzcelta mūra kafejnīcas ēka, kuru diemžēl 20. gadsimta 40.-tajos gados nojauca. 1893. gadā pēc arhitekta H. Šēla projekta Bastejkalna piekājē uzcēla gulbju mājiņu japāņu stilā; šodien šīs mājiņas stāvoklis diemžēl nav no labākajiem.

Bastejkalns

Jaunas pārmaiņas un papildinājumus Bastejkalns ieguva 20. gadsimta 20.-30. gados, kad apstādījumus rekonstruēja ainavu arhitekts A. Zeidaks. Bastejkalnā šajā laikā tika atklāts tēlnieka T.Zaļkalna veidotais piemineklis R.Blaumanim (1929. gadā).

Lielāki rekonstrukcijas darbi notika Padomju Latvijas laikā. 1951. gadā, sakarā ar gatavošanos Rīgas 750 gadu jubilejai, Bastejkalnā pēc J.Gintera projekta tika izveidotas atbalsta sienas no Sauleskalna gliemeždolomīta. Sienās tika iekļautas karā sagrauto Vecrīgas vēsturisko celtņu portālu detaļas un citi dekoratīvi elementi, kas papildināja Bastejkalna ainavas romantisko un senatnīgo noskaņu.

Bastejkalns

1963. gadā Bastjekalna dienvidaustrumu nogāzē pēc arhitekta K.Barona ieceres ierīkoja akmens dārzu. Savukārt kalna galā no jauna tika uzcelts paviljons pēc arhitekta O.Ostenberga projekta un izveidots neliels baseins. Diemžēl pāris gadus vēlāk paviljons tika nojaukts un baseins aizbērts, jo uzskatīja, ka tas ir nerentabli.

20. gadsimta 70.-tajos gados pabeidza mūra atbalsta izbūvi Bastejkalna nogāzēs, lai tādējādi novērstu zemes nogruvumus. Tika paplašināti daži gājēju celiņi, kuru asos stūrus noapaļoja, kā arī izzāģēja atsevišķus kokus, lai neaizklātu skaisto skatu uz pilsētu.