Doma baznīca

Doma baznīca Foto: Toms Grīnbergs

Pirmās Doma baznīcas celšanas gads nav zināms, tomēr ir zināms, ka 1211. gadā bīskapam Albertam tā bija par mazu. Bija nepieciešama jauna galvenā Livonijas baznīca, kas būtu liela un grezna. Īpaši tāpēc, ka Rīgas tirgotāji un amatnieki 1209. gadā bija sākuši celt Pētera baznīcu. Jaunajai Doma baznīcai bija jābūt pārākai par visām jau esošajām baznīcām. Domas baznīcas pamatakmens tika likts 1211. gadā, kad bīskaps Alberts iesvētīja vietu Doma baznīcas un tai pievienotā kompleksa celtniecībai ārpus pilsētas mūriem. Doma baznīcas plāna pamatā bija latīņu krusts. Sākumā baznīca tika celta kā halles tipa baznīca, kur draudzei paredzētā telpa bija veidota kā viena liela zāle. Lai balstītu zāles jumta pārsegumu, tā bija sadalīta trīs vienāda augstuma jomos. Sākotnēji baznīcas celtniecībā izmantoja kaļķakmens kvadrus, tomēr drīz vien būvniecībā sāka izmantot ķieģeļus, kas ievērojami paātrināja baznīcas celtniecības darbus.

Doma baznīca 2008.g. pavasarī

Ap 1300. gadu telpu izbūve bija pabeigta, citos avotos minēts 13.gs. vidus, kad baznīcas celtniecība bija pabeigta.

14.gs. piebūvēja rietumu šķērsjomus, kas bija aptuveni 3 metrus biezi, uz kuriem bija paredzēts būvēt divus torņus. 15.gs. baznīcā notika būtiskas pārbūves un baznīcas plānojums tika kardināli mainīts. Tika paplašināti baznīcas sānjomi, kā rezultātā baznīca kļuva plašāka, bet līdz ar to arī tumšāka, tāpēc nākamajā pārbūvē tika paaugstināts vidusjoms un logus izbūvēja uz augšu izvirzītajās vidusjoma sienās. Baznīca pārbūvju rezultātā tā pārtapa par baziliku. Tiek izvirzītas hipotēzes, ka tieši ar šo pārbūvju laiku parādījies arī slaidais baznīcas tornis. Šis Doma tornis ir redzams vecākajā Rīgas Doma attēlā, Sebastiana Minstera kosmogrāfijā.

Doma baznīca no Pētera baznīcas torņa

1547. gadā ugunsgrēkā nodega baznīcas tornis, bet 1595. gadā to atjaunoja. Jaunais Doma tornis bija ar piramidālu smaili un divām galerijām. Tas bija sava laika augstākais tornis Rīgas pilsētā – 140 metri.

Reformācijas laikā, tāpat kā citas Rīgas baznīcas, tā tika izdemolēta un iekštelpas izpostītas, no Doma baznīcas sākumposma saglabājušies tikai divi 15.gs. darināti kokgriezumi – Sv. Marija un Ādams un Ieva paradīzes dārzā, bet to meistara vārds nav zināms.

1710.gadā Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta baznīcas jumts. Atjaunojot nopostīto baznīcu, tika pārbūvēti baznīcas sānjomu jumti, mainot jumtu slīpumus. 1772.gadā, pēc Krievijas carienes Katrīnas II aizlieguma veikt apbedījumus baznīcās, no Doma tiek pārvesti apbedījumi, tā rezultātā paaugstinot baznīcas grīdas līmeni. 1775.gadā Rīgas rāte liek nojaukt torņa smaili un uzcelt jaunu - pašreiz redzamo ar barokālo torņa nobeigumu. 1776. gadā Doma baznīcas torni nomainīja pret tagadējo zemāko torni.

Doma baznīcas tornis

16.gs. beigās Doma baznīcā tika ierīkotas ērģeles, kurām to būvētājs J. Rabs darināja interesantus kokgriezumus - fantastiskus dzīvniekus, eņģeļus, puķu vītnes, bet ērģeļu prospekta augšējā daļā bija Rīgas rātskungu portretiskas figūras. 17.-18.gs. ērģeļu prospektu papildināja vēl citi meistari. Šie kokgriezumi saglabājās arī tad, kad 1883.-1884. gadā veco ērģeļu vietā izbūvēja jaunas. 1641. gadā baznīca ieguva baroka stilā darinātu kanceli, ko bija veidojis koktēlnieks T. Heincs. 17.-18.gs. nāca klāt gan kokā grieztas, gan akmenī kaltas epitāfijas – zem baznīcas grīdas apglabāto mirušo piemiņas zīmes, bet 19. gs. radās vitrāžas ar plašām gleznām.

Viena no nozīmīgākajām pārmaiņām Doma baznīcas ārējā veidolā ir J. D. Felsko 1864. gadā veiktā baznīcas pārbūve, kuras rezultātā izbūvēja jauno rietumu portālu un jaunu ieeju, kuras agrāk nebija. Līdz ar to izmainījās baznīcas iekšējā kārtība. Tā ieguva modernāku risinājumu, kas vairāk atbilda 19. gs. prasībām.

Doma baznīcas gailis

1888.-1914.gadam norisinājās Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Rīgas Doma būvnodaļas veiktie remonta un restaurācijas darbi baznīcā un krustejā. Tad tika restaurēta kapitulzāle, atjaunota krasta eja ar tonsoriju, nelielu piebūvīti akai. Krusta ejai un bijušajām Doma klostera telpām klāt piebūvēja vēl papildus telpas Doma muzejam, tagadējam Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.

Padomju laikā 1959.- 1962. gadam Doma baznīca tika pielāgota koncertzāles vajadzībām, tika demontēts altāris un ievietoti krēsli ar skatu uz ērģelēm

Doma baznīca 2007.gadā decembrī

1981. – 1984. gadam Nīderlandes ērģeļbūves firma „Flentrop Orgelbouw Zaandam” veica ērģeļu rekonstrukciju. Vienlaicīgi tika veikts interjera remonts, un rekonstruētas visas inženierkomunikācijas, tika atjaunots torņa smailes vara apšuvums, abu galeriju margas, izgatavots jauns gailis un restaurēta lode, iekārtota torņa automātiskās ugunsdzēšanas sistēma, uzstādītas iekārtas gaisa kondicionēšanai zālē un tornī izbūvētas telpas to izvietošanai.

Daudzas reizes Doma baznīcu skalojuši arī Daugavas palu ūdeņi, bet divas reizes – 1709.- 1744. gadā – ūdens baznīcā sasniedzas cilvēka auguma līmeni.