Vēsture | Baznīcas | Ostas | Iedzīvotāji |
Ielu katalogs | Arhitektūra | Laukumi | Tirdzniecība |
История | Церкви | Порты | Жители |
Каталог улиц | Архитектура | Площади | Торговля |
Doma baznīca
![]() |
Doma baznīca Foto: Toms Grīnbergs |
Pirmās Doma baznīcas celšanas gads nav zināms, tomēr ir zināms, ka 1211. gadā bīskapam Albertam tā bija par mazu. Bija nepieciešama jauna galvenā Livonijas baznīca, kas būtu liela un grezna. Īpaši tāpēc, ka Rīgas tirgotāji un amatnieki 1209. gadā bija sākuši celt Pētera baznīcu. Jaunajai Doma baznīcai bija jābūt pārākai par visām jau esošajām baznīcām. Domas baznīcas pamatakmens tika likts 1211. gadā, kad bīskaps Alberts iesvētīja vietu Doma baznīcas un tai pievienotā kompleksa celtniecībai ārpus pilsētas mūriem. Doma baznīcas plāna pamatā bija latīņu krusts. Sākumā baznīca tika celta kā halles tipa baznīca, kur draudzei paredzētā telpa bija veidota kā viena liela zāle. Lai balstītu zāles jumta pārsegumu, tā bija sadalīta trīs vienāda augstuma jomos. Sākotnēji baznīcas celtniecībā izmantoja kaļķakmens kvadrus, tomēr drīz vien būvniecībā sāka izmantot ķieģeļus, kas ievērojami paātrināja baznīcas celtniecības darbus.
![]() |
Doma baznīca 2008.g. pavasarī |
Ap 1300. gadu telpu izbūve bija pabeigta, citos avotos minēts 13.gs. vidus, kad baznīcas celtniecība bija pabeigta.
14.gs. piebūvēja rietumu šķērsjomus, kas bija aptuveni 3 metrus biezi, uz kuriem bija paredzēts būvēt divus torņus. 15.gs. baznīcā notika būtiskas pārbūves un baznīcas plānojums tika kardināli mainīts. Tika paplašināti baznīcas sānjomi, kā rezultātā baznīca kļuva plašāka, bet līdz ar to arī tumšāka, tāpēc nākamajā pārbūvē tika paaugstināts vidusjoms un logus izbūvēja uz augšu izvirzītajās vidusjoma sienās. Baznīca pārbūvju rezultātā tā pārtapa par baziliku. Tiek izvirzītas hipotēzes, ka tieši ar šo pārbūvju laiku parādījies arī slaidais baznīcas tornis. Šis Doma tornis ir redzams vecākajā Rīgas Doma attēlā, Sebastiana Minstera kosmogrāfijā.
![]() |
Doma baznīca no |
1547. gadā ugunsgrēkā nodega baznīcas tornis, bet 1595. gadā to atjaunoja. Jaunais Doma tornis bija ar piramidālu smaili un divām galerijām. Tas bija sava laika augstākais tornis Rīgas pilsētā – 140 metri.
Reformācijas laikā, tāpat kā citas Rīgas baznīcas, tā tika izdemolēta un iekštelpas izpostītas, no Doma baznīcas sākumposma saglabājušies tikai divi 15.gs. darināti kokgriezumi – Sv. Marija un Ādams un Ieva paradīzes dārzā, bet to meistara vārds nav zināms.
1710.gadā Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta baznīcas jumts. Atjaunojot nopostīto baznīcu, tika pārbūvēti baznīcas sānjomu jumti, mainot jumtu slīpumus. 1772.gadā, pēc Krievijas carienes Katrīnas II aizlieguma veikt apbedījumus baznīcās, no Doma tiek pārvesti apbedījumi, tā rezultātā paaugstinot baznīcas grīdas līmeni. 1775.gadā Rīgas rāte liek nojaukt torņa smaili un uzcelt jaunu - pašreiz redzamo ar barokālo torņa nobeigumu. 1776. gadā Doma baznīcas torni nomainīja pret tagadējo zemāko torni.
![]() |
Doma baznīcas tornis |
16.gs. beigās Doma baznīcā tika ierīkotas ērģeles, kurām to būvētājs J. Rabs darināja interesantus kokgriezumus - fantastiskus dzīvniekus, eņģeļus, puķu vītnes, bet ērģeļu prospekta augšējā daļā bija Rīgas rātskungu portretiskas figūras. 17.-18.gs. ērģeļu prospektu papildināja vēl citi meistari. Šie kokgriezumi saglabājās arī tad, kad 1883.-1884. gadā veco ērģeļu vietā izbūvēja jaunas. 1641. gadā baznīca ieguva baroka stilā darinātu kanceli, ko bija veidojis koktēlnieks T. Heincs. 17.-18.gs. nāca klāt gan kokā grieztas, gan akmenī kaltas epitāfijas – zem baznīcas grīdas apglabāto mirušo piemiņas zīmes, bet 19. gs. radās vitrāžas ar plašām gleznām.
Viena no nozīmīgākajām pārmaiņām Doma baznīcas ārējā veidolā ir J. D. Felsko 1864. gadā veiktā baznīcas pārbūve, kuras rezultātā izbūvēja jauno rietumu portālu un jaunu ieeju, kuras agrāk nebija. Līdz ar to izmainījās baznīcas iekšējā kārtība. Tā ieguva modernāku risinājumu, kas vairāk atbilda 19. gs. prasībām.
![]() |
Doma baznīcas gailis |
1888.-1914.gadam norisinājās Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Rīgas Doma būvnodaļas veiktie remonta un restaurācijas darbi baznīcā un krustejā. Tad tika restaurēta kapitulzāle, atjaunota krasta eja ar tonsoriju, nelielu piebūvīti akai. Krusta ejai un bijušajām Doma klostera telpām klāt piebūvēja vēl papildus telpas Doma muzejam, tagadējam Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.
Padomju laikā 1959.- 1962. gadam Doma baznīca tika pielāgota koncertzāles vajadzībām, tika demontēts altāris un ievietoti krēsli ar skatu uz ērģelēm
![]() |
Doma baznīca 2007.gadā decembrī |
1981. – 1984. gadam Nīderlandes ērģeļbūves firma „Flentrop Orgelbouw Zaandam” veica ērģeļu rekonstrukciju. Vienlaicīgi tika veikts interjera remonts, un rekonstruētas visas inženierkomunikācijas, tika atjaunots torņa smailes vara apšuvums, abu galeriju margas, izgatavots jauns gailis un restaurēta lode, iekārtota torņa automātiskās ugunsdzēšanas sistēma, uzstādītas iekārtas gaisa kondicionēšanai zālē un tornī izbūvētas telpas to izvietošanai.
Daudzas reizes Doma baznīcu skalojuši arī Daugavas palu ūdeņi, bet divas reizes – 1709.- 1744. gadā – ūdens baznīcā sasniedzas cilvēka auguma līmeni.
Sv. Jura baznīca | Sv. Marijas Magdalēnas baznīca | Sv. Pētera baznīca
Reformātu baznīca | Sāpju dievmātes baznīca
Pievienot komentāru
Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:
- Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
- Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
- Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
- Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
- Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
- Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
- Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
- Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.
Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:
- Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
- Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
- Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
- Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.
Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.
Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.
Komentāri (2)
Tāpēc ka senatnē zemes līmenis bija zemāks, laika gaitā pieauga kultūrslanis, - visāda draza kas tiek samesta zemē un iemīdīta dubļos. Rīga tas no 13.līdz 17.gs pieauga pa 3-4 metri. Romā pat līdz 10 metriem. Līdz ar bruģa parādīšanos Zviedru laikos -17.gs. kultūrslānis vairs tik intensīvi nepieaug. Doms ir celts 13.gs. sākumā, Anglikāņu baznīca 19.gs.vidū. Var vēl apmeklēt Svēta Jura baznīcu kura arī ir pazemē Skārņu ielā 10. Vēl Sv.Katrīnas baznīcas kori, kas ir tagad "Nakts Bāra" telpās Šķūņu ielā 9. Var arī aplūkot mūra paliekas Torņā ielā.
Ārpus Doma baznīcas izraktā padziļinājuma vietā kādreiz atradās Pelēkā kapsēta, kuras žogs vēl ir redzams K.Broces albūmā ap 1780.gg.
Kamdēļ Doma baznīcai pie galvenās ieejas ir aptuveni 3m bedre gar sienām?Kamdēļ Doma baznīca atrodas zem tagadējā zemes līmeņa?Vai Doma baznīcu un citas būves pirms 19gs vidus būvēja bedrē? Ja ne, tad kas izraisīja to, ka Doma baznīcas virspamati atrodas bedrē?Piemēram Anlglikāņu baznīca vecrīgā, kura būvēta 19gs otrajā pusē, viss ir tā kā tam ir jābūt.Kas ir noticis pirms 19gs vidus?