Muižas Ziepniekkalnā

Belvijas muiža

Belvijas muiža
Adrese: Bauskas iela 48
Uzcelta: 18. gadsimta 3.ceturksnī
Statuss: Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
Stils: Baroks
Pielietojums: Dzīvojamā māja, privātīpašums

Belvijas muiža ir baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muižiņa. Muižas koka ēka parkā pie Bauskas ielas ir saglabājusies līdz mūsdienām, tā ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ēbelmuiža

Ēbelmuiža
Adrese: Zaļenieku iela 21
Uzcelta: 18. gadsimts
Statuss: Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
Stils: Baroks
Pielietojums: 2015. gadā privatizēta, privātīpašums

Ēbelmuiža ir baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muižiņa. Tā bijusi populāra bagātāko un ievērojamāko Rīgas namnieku atpūtas vieta. Līdz mūsdienām ir saglabājusies muižas ēka un paviljona vieta. Muiža ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēbelmuižas parkā atrodams 300 gadu vecs dižozols, kas ir resnākais koks Pārdaugavā.

Nummurmuiža

Nummurmuiža (vācu: Nummershof) līdz mūsdienām nav saglabājusies. Nav īsti skaidrs, ar kuru gadsimtu muiža būtu datējama. Tā droši ir redzama 20. gadsimta 30. gadu kartē, kur atradās starp Ziepniekkalna ielu un Bišumuižas grāvi ziemeļos no grāvja šķērsojuma.

Reimera muiža

Reimera muižas (vācu: Reimershof) ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies. Tā kādreiz atradusies uz dienvidiem no Misas ielas. Muiža ir iezīmēta Rīgas kartē gan 1876. gadā, gan vēl 1930. gada kartēs.

Foka muiža

Foka muiža (vācu: Fockenhof) latviski saukta arī par Bokaišu muižu. Tā līdz mūsdienām nav saglabājusies. Bauskas ielā 170 ir saglabājies uz muižas zemes celtais nams, kur 20. gadsimta sākumā darbojās Bišumuižas palīdzības biedrība. Ir saglabājusies informācija, kā muiža ieguva savu nosaukumu. Saskaņā ar Brugenu dzimtas leģendu, Engelbrehts fon Brugens (vācu: Engelbrecht von Brugken) 16. gadsimta sākumā kuģī veda karavīrus Livonijas ordenim uz Rīgu. Vētrā pie Rīgenas salas kuģis zaudējis visus mastus un takelāžu, izņemot priekšējo mastu jeb fokmastu. Ar šī masta palīdzību Engelbrehtam izdevies izglābt kuģi un ļaudis, tādēļ mestrs Valters fon Pletenbergs (vācu: Wolter von Plettenberg) 1517. gadā viņam piešķīris goda pavārdu Foks un zemes īpašumu – lēni. Vēlāk muiža ieguva Foku muižas nosaukumu. Dzimtai piederēja daudzas muižas, tomēr tās bija nelielas un īpašnieki nespēja iegūt turību.



Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)