Ziepniekkalna vēsture

Ziepniekkalns ir viena no Rīgas apkaimēm ar bagātu vēsturi, kas aizsākās uz Bišumuižas, Ēbelmuižas, Reimermuižas, Foka muižas, Jaunās Grāves muižas, Nummurmuižas un Reimermuižas zemēm. Nelielu daļu Ziepniekkalna apkaimes gar Bieķengrāvi iekļāva Rīgas policijas novada robežās jau 1786. gadā. Ziepniekkalna centrālā daļa iekļauta Rīgas administratīvajās robežās 1828. gadā, bet 1924. gadā pilsētas robežās oficiāli iekļautas bijušās Nummurmuižas zemes ap tagadējo Ziepniekkalna ielu. 1974. gadā Rīgas pilsētas robežās iekļauta Ziepniekkalna dienvidu daļa, kādreizējās Līves muižas zemes un tām pieguļošā Medemu purva daļa.

Apkaimes centrā atrodas Ēbelmuižas parks, kur saglabājusies arī vēsturiskā Ēbelmuižas dzīvojamā ēka. Tā sākotnēji kalpoja kā turīgo Rīgas iedzīvotāju atpūtas vietu vasarā. Muiža tika paplašināta un izveidots parks ar oranžēriju un dārza paviljonu, padarot to par iecienītu bagātnieku atpūtas vietu. Parkā atrodams resnākais ozols Pārdaugavā.

Netālu no Ēbelmuižas parka atrodas arī otra zaļā zona – Ziepniekkalna kapi, kas izveidoti 1871. gadā. Tā ir viena no vecākajām Rīgas nomales kapsētām, kur apbedīti arī Doles salas iedzīvotāji. 2008. gadā Kartupeļu ielā atrastas aptuveni 600 Otrā pasaules kara karavīru mirstīgās atliekas.

19. gadsimta otrajā pusē Ziepniekkalnā sāka attīstīties rūpniecības uzņēmumi, bet 20. gadsimta 70. gados, pievienojot teritoriju pilsētai, Medemu purva ziemeļos izveidojies rūpniecības rajons. Šeit atradās tādi uzņēmumi kā A/S „Dzintars”, rūpnīca „Furniers” un citi.

Ziepniekkalnā vēsturiski dominēja gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu māju apbūve, kas veidojās 20. gadsimta laikā. Sākotnēji lielākā daļa teritorijas bija ar retu, neregulāru apbūvi, kas veidojusies stihiski ap Ziepniekkalna smilšu kāpām. Vēsturiskā apbūve koncentrējas gar Bauskas un Graudu ielām. Padomju laikos tika izstrādāts Ziepniekkalna detalizēts attīstības plāns, kas paredzēja četrus mikrorajonus, sabiedriskos un tirdzniecības centrus, kā arī paplašinātas parku zonas. Gan „hruščovkas”, gan vēlākās 602. un 119. sērijas padomju ēkas šodien raksturo Ziepniekkalna apbūvi. Ozolciema ielā atrodas arī Latvijā garākā dzīvojamā māja.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ziepniekkalna attīstības plāni pilnībā netika realizēti, taču šī apkaime ir saglabājusi savu vēsturisko un arhitektonisko daudzveidību, kļūstot par nozīmīgu Rīgas dzīvojamo rajonu ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu.