Jaunciema papīrfabrika

Adrese:	Jaunciema gatve 161, Rīga
Dibināts:	1885. gadā
Joma:	Rakstāmpapīra ražošana
Statuss:	Likvidēta 2000. gadā
Mājaslapa:	–

Jaunciema papīrfabrika izveidojās 19. gadsimta beigās uz kokzāģētavas bāzes un 20. gadsimtā kļuva par nozīmīgu papīra un kartona ražotni Latvijā, kas nodarbināja simtiem strādnieku. Padomju laikā tā tika paplašināta un iekļauta rūpniecības apvienībās, bet pēc neatkarības atjaunošanas un neveiksmīgas privatizācijas piedzīvoja lejupslīdi un tika likvidēta.

Jaunciema attīstība ir saistāma ar 1885. gadā atklāto kokzāģētavu, kas piederēja Ādažu muižas īpašniekam baronam Kampenhauzenam (vācu: von Campenhausen). 1890. gadā uzņēmumā uzsāka arī čemodānu kartona ražošanu [1]. Nelielo papīra ražotni un kokzāģētavu iegādājās rūpnieks un tirgotājs Jānis Mīlmanis, kurš ražošanu paplašināja. 1913. gadā darbu sāka kokzāģētava ar diviem gateriem, bet 1914. gada sākumā – pirmās papīrmašīnas, kas gan sākumā ražoja tikai kartonu. Uzņēmumā strādāja ap 700 cilvēku, tai skaitā visi apkārtnes vīrieši. 1905. gada revolūcijas gaisotnē baronam Kampenhauzenam strādnieku nemieru dēļ pat nācās pamest Jaunciemu [2]. Pirmā pasaules kara laikā uzņēmums nedarbojās. 1921. gadā izveidota Jāņa Mīlmaņa papīrfabrika Jaunciemā [3]. Jānis Mīlmanis atjaunoja karā nodegušo fabriku un uzstādīja uzņēmumā jaunu Mantel firmas papīrmašīnu, kuras jauda bija 1,5 tonnas rakstāmpapīra maiņā. Atjaunotajā fabrikā ražoja ne tikai kartonu, bet arī avīžpapīru un veikaliem ietinamo papīru.

1940. gadā pēc nacionalizācijas fabrika tika pārdēvēta par uzņēmumu „Jaunciema koks un papīrs”. Pēc Otrā pasaules kara fabrika vairākkārt tika rekonstruēta. No 1944. līdz 1951. gadam fabrika darbojās kā Papīra un kokzāģēšanas kombināts „Jaunciems”, vēlāk, no 1951. līdz 1960. gada oktobrim – Papīra fabrika „Jaunciems”, bet no 1960. līdz 1976. gada novembrim – Jaunciema papīra fabrika. Papīrfabrikas galvenā ražošanas funkcija bija papīra un kartona ražošana. 1967. gadā līdzšinējās rakstāmpapīra ražošanas vietā tika uzsākta etiķešu papīra ražošana. Papildus tam fabrika ražoja arī kultūras un sadzīves preces, piemēram, blociņus, mapes dokumentiem un lietu vākus („Delo”). 1967. gada 1. decembrī tika atklāts fabrikas nakts sanatorijs–profilaktorijs ar 25 vietām. Ekspluatācijā tika nodotas divas piecstāvu dzīvojamās ēkas fabrikas strādniekiem [4].

1977. gadā tika izveidota Latvijas celulozes un papīra rūpniecības ražošanas apvienība „Latbumprom” (krievu: «Латбумпром»). Tajā tika apvienoti galvenie nozares uzņēmumi – Rīgas papīra fabriku ražotnes „Latvijas papīrs”, „Jugla” un „Jaunciems”, kā arī Līgatnes un Staiceles papīra fabrikas, Ogres un Rankas kartona fabrikas, Liepājas papīra izstrādājumu fabrika un Slokas celulozes un papīra rūpnīca [3]. No 1977. gada aprīļa līdz 1989. gada janvārim Jaunciema papīrfabrika darbojās ar nosaukumu Rīgas papīra fabrikas ražotne Nr. 3 „Jaunciems” (krievu: Производство № 3 Рижской бумажной фабрики производственного объединения «Латбумпром») [4]. Galvenās izejvielas bija egles papīrmalka, celuloze, kokmasa, makulatūra, kaolīns, kolofonija līme un alumīnija sulfāts.

1989. gadā uzņēmumam tika piešķirta patstāvība un juridiskās personas statuss, un tas tika pārdēvēts par Jaunciema papīra fabriku. 1990. gadā tas tika izslēgts no ražošanas apvienības „Latbumprom” pakļautības un iekļauts Valsts starpnozaru apvienības „Prominform” sastāvā. 1991. gada augustā fabrika pārgāja Latvijas Republikas Rūpniecības ministrijas pakļautībā, bet 1991. gada novembrī – Latvijas Republikas Rūpniecības un enerģētikas ministrijas pakļautībā. Kopš 1991. gada septembra fabrikai bija jauns nosaukums – Valsts Jaunciema papīra fabrika. 1996. gadā fabrika tika nodota privatizācijai, taču jau 1997. gada martā ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu privatizējamais valsts uzņēmums „Valsts Jaunciema papīra fabrika” tika atzīts par maksātnespējīgu. 1997. gada jūlijā tika pieņemts lēmums uzsākt bankrota procedūru [4]. 2000. gada novembrī valsts uzņēmums „Valsts Jaunciema papīra fabrika” tika likvidēts [5].

Laikā, kad 1990. gados papīrfabriku nozare faktiski bija iznīkusi, zināma rosība notika 1996. gadā denacionalizētajā Jaunciema papīrfabrikā. Tajā darbojās SIA „Jaunciema papīrs ’96”, kas no importēta papīra izgatavoja kases ruļļus un fakspapīru. Uzņēmuma darbības sākumā apgrozījums bija visai pieticīgs. SIA „Jaunciema papīrs ’96” 1996. gadā dibināja piecas privātpersonas – divas no ASV (viena no tām bija Jaunciema papīrfabrikas bijušā īpašnieka mantinieks), divas no Zviedrijas un viena no Latvijas. Vēl 2002. gadā rūpnīcā tika veiktas atsevišķas papīra un kartona pārstrādes operācijas. Tas bija saistīts ar to, ka Jaunciema papīrfabrika tika atdota bijušā īpašnieka mantiniekiem, kuri dzīvoja ārzemēs. Tomēr jaunie īpašnieki neuzskatīja par lietderīgu uzsākt nopietnu ražošanu ar novecojušajām kartona mašīnām, tādēļ tās tika pārdotas. SIA „Jaunciema papīrs ’96” tika likvidēta 2003. gadā.