LU Botāniskais dārzs

Adrese:	Kandavas iela 2
Dibināts:	1922. gadā
Tips:	Botāniskais dārzs
Kolekcija:	>6000 Latvijas un pasaules augu dažādības
Mājaslapa:	www.botanika.lu.lv

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir pirmais botāniskais dārzs Latvijā, kurā tagad 14,8 hektāros var iepazīt vairāk nekā 6000 Latvijas un pasaules augu dažādības. Tas atrodas starp Kandavas, Slokas, Kuldīgas un Dzirciema ielu.

Jau 15.gadsimtā botāniskie dārzi veidojās pie universitātēm Itālijā kā atbalsts farmācijas un medicīnas studijām. Tāpēc, kad 1919. gadā dibināta Latvijas Universitāte, 1922. gadā pavasarī bija dibināts pirmais botāniskais dārzs Latvijā. Sākotnēji gan LU Botāniskais dārzs atradās Rīgas pilsētas dārzniecībā Dreiliņmuižā nepilna hektāra platībā. 1923. gadā dārzā jau bija 1500 augu sugas, un tas bija atvērts publiskai apskatei. 1924. gadā iznāca pirmais sēklu katalogs „Index Seminum”. No 1926. gada sāka izdot zinātnisko rakstu krājumu „LU Botāniskā dārza raksti”.

1926. gadā Latvijas valdība pēc Kārļa Ulmaņa priekšlikuma no Volfšmita mantiniekiem par Ls 181 000 nopērk 10 ha lielu zemes gabalu Kandavas ielā 2 botāniskā dārza ierīkošanai. Volfšmita muižas teritorijā sāka iekārtot Botānisko dārzu, izmantojot arī agrāko muižas īpašnieku Volfšmita (Wolfschmidt) un Stricka (von Stricky) celtās oranžērijas un veidoto parku un augļu dārzus. Pavasarī visa augu kolekcija no Dreiliņiem tika pārvesta uz Kandavas ielu 2. Volfšmita muižas kungu māja vēl tagad apskatāma LU Botāniskajā dārzā no Dzirciema ielas puses.

1928. gadā uzsāka Augu māju būvniecību tropu, subtropu un sukulento augu kolekciju izvietošanai. Pirmās Palmu mājas augstums bija 9 metri. LU Botāniskā dārza kolekcija nepārtraukti papildinās, un 1937. gadā tajā jau ir 7500 augu no 225 dzimtām. Līdz 1939. gadam bija uzceltas 8 augu mājas.

Otrā pasaules kara laikā zinātniskais darbs tika pārtraukts. Dārza teritorijā izvietoja armijas daļas, bet ēkas un siltumnīcas pielāgoja kazarmu vajadzībām. Bija iznīcināta daļa no vērtīgās augu kolekcijas.

Botāniskā dārza darbu atjaunoja pēckara gados. 1949. gadā Rīgas pilsētas izpildu komiteja piešķira papildus 6 ha zemes Botāniskā dārza ierīkošanai un dārzs tika izrīkots tagadējā lielumā. 1953. gadā notika Palmu mājas rekonstrukcija. Jumtu pacēla līdz 12 m augstumam, taču jau 1969. gadā atkal uzsāka administratīvā korpusa rekonstrukciju un jaunās Palmu mājas celtniecību, ko pabeidza 1972. gadā. Tā bija 24 m augsta ar kopējo platību 550 m², kas tagad ir dārza centrā esošā lielākā siltumnīca. Jaunajā siltumnīcā sāka audzēt palmas un citus lielus subtropu augu eksemplārus. Vēlāk paplašina arī tropu, kaktusu un augu pavairošanas siltumnīcas.

Tagad LU Botāniskajā dārza kolekcijā ir augu sugas no dažādām pasaules vietām, tajā skaitā pasaulē retas un apdraudētas sugas, kas pārstāv Āfrikas, Amerikas, Āzijas, Austrālijas un Eiropas dažādu silto klimatisko reģionu floru. Kopsummā vairāk nekā 6000 Latvijas un pasaules augu. LU Botāniskā dārza svarīgākie darbības virzieni ir pētniecība un studiju procesa nodrošināšana, kā arī sabiedrības vides apziņas veidošana, lai sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Dārzs apmeklētājiem piedāvā skaistu pastaigu un kulturālas atpūtas vietu, kā arī iespēju iepazīt augu valsts daudzveidību.

LU Botāniskais dārzs