Imantas ielu katalogs (R - Z)

Raktes iela

Raktes iela robežojas ar Bebru un Imantas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Rakte jeb Raktene bija seno zemgaļu pilskalns Žagares pilsētas apkārtnē Lietuvas un Latvijas pierobežā.

Rāvas iela

Rāvas iela robežojas ar Mazās Zolitūdes un Airītes ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Rāva ir ciems Durbes novada Dunalkas pagastā, šeit atrodas arī bijušās Rāvas muižas ēka.

Rigondas gatve

Rigondas gatve robežojas ar Slokas ielu un Kurzemes prospektu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1980. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Rigonda ir viens no zināmākajiem “Rīgas Radio rūpnīcas” radio aparātiem.

Riņķa iela

Riņķa iela robežojas ar Bebru ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Sakas iela robežojas ar Observatorijas un Nīcas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1934. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Saka ir ciems Pāvilostas novadā. Pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos minēta jau 1230. gadā.

Sakas iela

Seces iela robežojas ar Jūrmalas gatvi. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Sece ir ciems Jaunjelgavas novadā.

Sidraba iela robežojas ar Spodras, Mazā Loka, Loka un Slokas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Slokas iela

Slokas iela izveidojusies no ceļa uz Sloku, kas bija senākā apdzīvotā vieta Jūrmalā. Pilsētas ielu saraktā Slokas iela minēta jau 1861. gadā, tā sākās Āgenskalnā un sniedzās līdz pilsētas robežai Iļģuciemā. Paplašinoties Rīgas pilsētai tika pagarināta arī iela – 1885. gadā tā sniedzās līdz dzelzceļa stacijai, 1914. gadā – līdz Lielajai Dammesmuižas ielai, 1939. gadā – līdz pilsētas robežai pie Beberbeķu ielas. 1930. gadā pievienoja Slokas ielas pagarinājumu no Kalnciema ielas līdz Baložu ielai un daļu no Baložu ielas līdz Dārtas ielai, kā arī ieprojektēto jauno ielu no Dārtes ielas pāri Uzvaras parkam līdz Šoneru ielai.

Sniķeres iela

Sniķeres iela robežojas ar robežojas ar Buļļu ielu un Šķērsielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama ar nosaukumu 1. līnija. 1929. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Jaunāsmuižas iela. 1933. gadā – Jaunāsmuižas 1. līnija. 1938. gadā – Sniķeres iela.

Spodras iela

Spodras iela robežojas ar Sidraba ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Šķērsiela robežojas ar Bolderājas ielu, Mazo Šķērsielu, Mazo Bolderājas un Sniķeres ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Šķērsiela sastopama ap 1904. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Šķērsiela ir apkaimes zināmākā iela, ir uzņemtas trīs dokumentālās filmas par dzīvi Šķērsielā dažādos laika posmos.

Tālavas gatve

Tālavas gatve robežojas ar Kurzemes prospektu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1977. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Tālava ir seno latgaļu apdzīvota teritorija mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Tāšu iela

Tāšu iela robežojas ar Dunalkas un Mazās Zolitūdes ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1939. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Trīsstūra iela robežojas ar Imantas, Kooperatīva un Progresa ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1963. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Užavas iela

Užavas iela robežojas ar Nīcas ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Užava ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā. Užava pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos ir minēta jau 13.gs. pirmajā pusē.

Varkaļu iela

Varkaļu iela rrobežojas ar Slokas un Mazo Šķērsielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Vārves iela robežojas ar Purva un Pūres ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Vārves iela sastopama ap 1904. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Vecumnieku iela

Vecumnieku iela (robežojas ar Anniņmuižas bulvāri, Imantas, Kooperatīva un Progresa ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1927. gadā ar nosaukumu Vienības iela. Laika posmā no 1942.-1944. gadam ielas nosaukums bija Tilzītes iela. 1944. gadā tā atkal tika pārdēvēta par Vienības ielu. 1961. gadā tā ieguva Vecumnieku ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Vecumnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē.

Vībotņu iela

Vībotņu iela robežojas ar Jūrmalas gatvi un veloceliņu Rīga - Jūrmala. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Vībotņu iela sastopama ap 1937. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Vībotne ir plaši izplatīts augs, ko izmanto tautas medicīnā.

Virbu iela

Virbu iela robežojas ar Buļļu ielu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Virbu iela sastopama 1935. gadā ar nosaukumu Jaunāsmuižas 2. līnija. 1938. gadā iela pārsaukta par Virbu ielu, nosaukums no tā laika vairāk nav mainījies.

Vīksnes iela robežojas ar Kurzemes prospektu un Zentenes ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Vīksnes iela sastopama ap 1935. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Zentenes iela

Zentenes iela robežojas ar Kurzemes prospektu, Vīksnes, Mazā Krūmu, Auru un Dubultu ielām, kā arī ar Anniņmuižas bulvāri. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama ap 1925. gadu ar nosaukumu Tammesmuižas iela. 1938. gadā tā tika pārdēvēta par Zentes ielu. Tammasmuiža ir Dammesmuižas vāciskais nosaukums. Lielā Dammes muiža – Dammenhof, Tammenhof, atradusies tagadējās Slokas un Kleistu ielas krustojuma rajonā. Pēc sava centra uzbūves drīzāk līdzinājās lauku muižai – ar lielu teritoriju un raksturīgu lauku centra administratīvo ēku kopumu.

Ziedoņa iela

Ziedoņa iela robežojas ar Mazās Zolitūdes un Airītes ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Ziedoņa iela sastopama 1935. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Zolitūdes iela Imantas apkaimē robežojas ar Jūrmalas gatvi. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama jau 1902. gadā ar nosaukumu Solitūdes iela. 1988. gadā ielas nosaukums tika pārdēvēta par Zolitūdes ielu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Zolitūdes jeb Solitūdes muiža atradusies Tālavas gatves, Zīļu ielas un Dubultu ielas tuvumā.