Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca
| Adrese: | Augusta Deglava iela 1 |
| Uzcelta: | 1887. gadā |
| Konfesija: | Luterisms |
| Stils: | Neogotika |
| Mājaslapa: | pavilabaznica.lv |
Rīgas Svētā Pāvila Evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1887. gadā celts dievnams angļu gotikas stilā Rīgā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas trijstūrveida laukumā starp Tallinas, Jāņa Asara un Augusta Deglava ielu.
1878. gadā Rīgas rāte atvēlēja līdzekļus Svētā Pāvila luterāņu baznīcas celtniecībai un 1883.gada 7. martā piešķīra zemes gabalu jaunceļamajai baznīcai. 1885. gada 19. maijā iemūrēja baznīcas pamatakmeni. Ēka ar 2200 vietām iesvētīta 1887. gada 8. novembrī. Tā ir celta neogotikas formās. Projekta autors ir vācu arhitekts Gustavs Hilbigs (vācu: Gustav Ferdinand Alexander Hilbig), bet celtniecības darbus pabeidza viņa dēls Hermanis Hilbigs (vācu: Hermann Otto Hilbig), jo Gustavs Hilbigs nomira 1887. gadā.
1912. gadā baznīcā notika pārbūves darbi – tika iebūvēti sānu portāli un pārveidoti griesti sakristejā, kā arī uzstādītas ērģeles. Altārgleznu 1937. gadā gleznojis viens no izcilākajiem latviešu glezniecības meistariem Jānis Roberts Tilbergs.
1972. gadā Sv. Pāvila baznīcā tika uzņemtas kulta filmas „Septiņpadsmit pavasara mirkļi” vairākas epizodes.
1973. gadā Svētā Pāvila baznīcā telpas noīrēja PSRS pirmā reģistrētā Vasarsvētku draudze. Padomju varas gados nebija iespējams nodibināt draudzi, ja nebija izīrētas telpas. Jaunajai draudzei pievienojās ar vien vairāk cilvēki, tomēr jau 1982. gadā krieviski runājošie ticīgie atdalījās un izveidoja savu draudzi. Šodien šī draudze „Patiesības Vārds” atrodas Ģertrūdes ielā. 20. gs. 90-tajos gados no šīs draudzes atdalījās vairāki citi ticīgie, kuri dibināja gan „Jauno paaudzi”, gan citas draudzes.