Raiņa kapa piemineklis Foto: J. Sedols

Raiņa kapi. 1925. gadā šeit tika atklāta kapsēta, kur apglabāja pie draudzēm nepiederošus mirušos, tāpēc tautā šī kapsēta tautā tika iesaukta par „bezdievju kapsētu” jeb „pagānu kapsētu”. Raiņa kapi tika atklāti un arī ieguva savu nosaukumu 1929. gadā, kad šeit tika apglabāts Rainis. Kapsētas ieejas vārti tika uzcelti 1929. gadā pēc arhitekta A. Birzenieka projekta. 1935. gadā pie Raiņa kapa pēc tēlnieka K. Zemdegas un arhitekta P. Ārenda projekta tika uzcelts sarkana granīta piemineklis. 1943. gadā Raiņa kapos tika apglabāta Raiņa sieva Aspazija.

Sarkandaugavas kapi

Sarkandaugavas kapi. Kapsēta ierīkota 1920. gadā. Tās teritorija ir 17,8 ha. Sarkandaugavas kapos ietilpst arī Sarkandaugavas Lielo kalnu kapi un bijušie Preobraženskas kapi. Kapsēta daļēji slēgta jau 1975. gadā. Nav notikusi plašāka apsekošana un kapavietu zinātniskā fiksācija.

Miķeļa kapi. Kapsēta ierīkota 1874. gadā. Kapsētas teritorija ir 17.9 ha. Tagad pie Miķeļa kapiem pieskaita arī bijušos Garnizona, Debesbraukšanas un Musulmaņu kapus.

Musulmaņu kapi. Musulmaņu kapsēta tika izveidota 1890. gadā. Kapsētā vēl joprojām tiek apglabāti musulmaņi, ievērojot to reliģiskās tradīcijas, un uz kapakmeņiem krusta vietā ir izkalts islāma reliģiskais simbols - augošs pusmēness. Laika gaitā Musulmaņu kapi ir saplūduši kopā ar Miķeļa kapiem.

Garnizona kapi

Garnizona kapi. Garnizona kapsēta atklāta nedaudz vēlāk par Markusa kapiem 19.gs. 80-tajos gados. Garnizona kapsētā ietilpa arī Aleksandra augstumu slimnīcas kapsēta. Laika gaitā Garnizona kapsēta saplūdusi kopā ar Miķeļa kapiem.

Markusa kapi. Markusa kapi tiek saukti arī par Brasas kapiem. Kapsēta tika atklāta jau 1871. gadā kā pilsētas nabadzīgo iedzīvotāju kapsēta. Sākotnējā tās platība bija 6 ha. Pēc Meža kapu ierīkošanas 1913. gadā Markusa kapsēta ir saplūdusi kopā ar Meža kapiem.