Stacija (Zasulauka) Depo

Zasulauka depo

Līnija:	Torņakalns–Tukums II
Atklāta:	1960. gadā
Tips:	Pasažieru
Platformas:	2 pasažieru
Statuss:	Darbojas

Depo pieturas punkts tika atvērts 1960. gadā un galvenokārt kalpo elektrovilcieniem, kas kursē maršrutā Rīga–Tukums, lai gan daļa vilcienu šeit nepietur. Šis pieturas punkts sākotnēji tika izveidots, lai nodrošinātu ērtības Zasulauka depo darbiniekiem. Zasulauka depo, atklāts 1950. gadā, ir nozīmīgs dzelzceļa infrastruktūras objekts, kas darbojas kā vilcienu remonta un apkalpošanas centrs.

Zasulauka depo vēsture aizsākās 1950. gada 15. jūlijā, kad tika parakstīts Latvijas dzelzceļa priekšnieka rīkojums Nr. 413, kas deva zaļo gaismu Rīgas mezgla piepilsētas satiksmes posmu elektrifikācijas sākumam. Jau 1950. gada 20. jūlijā elektrovilciens veica savu pirmo reisu posmā Rīga–Dubulti. Šajā vēsturiskajā atklāšanas ceremonijā, kur pulcējās ne tikai partijas amatpersonas, bet arī rūpnīcu strādnieki, dzelzceļa būvētāji un viesi no kaimiņvalstīm, lenti pārgrieza Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins.

1954. gadā tika nodota ekspluatācijā pirmā motorvagonu depo ēka, kurai tika dots nosaukums – Zasulauka Motorvagonu depo. To izveidoja, lai nodrošinātu vietu pasažieru satiksmei paredzēto ritošo sastāvu remontam un apkopei. Sākotnēji piepilsētas elektrificētajās līnijās kustībai izmantoja Rīgas Vagonbūves rūpnīcā (RVR) ražotos elektrovilcienus Sr un Sr3, bet no 1962. gada vasaras depo saņēma ER2 elektrovilcienus. Pirmos trīs ER2 sērijas vilcienus (Nr. 300–302) Zasulauka Motorvagonu depo saņēma 1962. gada 20. jūlijā. Vēlāk depo pievienojās arī ER2T elektrovilcieni, kā arī kontaktakumulatoru elektrolokomotīve VL26 un manevru lokomotīves. Kopš 1957. gada depo sāka ekspluatēt dīzeļlokomotīves MG-1, savukārt nākamajos gados tur tika veikta dīzeļlokomotīvju VME-1, TG-102, 2TEP-60 un TEP-70 apkope un remonts.

1960. gadā tika atvērts pieturas punkts Depo, kas bija paredzēts Zasulauka depo darbinieku ērtībām.

Ņemot vērā, ka remontdarbi tika veikti gan elektrovilcieniem, gan dīzeļlokomotīvēm, 1960. gadā Motorvagonu depo „Zasulauks” tika pārdēvēts par Lokomotīvju depo „Zasulauks”. 1961. gadā tika uzcelts jauns pacelšanas remonta cehs, kas nākamajos gados ļāva palielināt ražošanas jaudu 2–3 reizes.

1963. gadā „Baltijas dzelzceļa” Zasulauka depo saņēma pirmo pasažieru dīzeļlokomotīvi TEP-60, kas tika paredzēta vilcienu vešanai uz citām Padomju Savienības republikām. Latvijā Rīgas Vagonbūves rūpnīcā ražotie dīzeļvilcieni DR1 sāka kursēt 1964. gadā, bet kopš 1969. gada depo uzsāka masveidā apkalpot RVR ražotos dīzeļvilcienus.

Zasulauka depo ekspluatēja arī eksperimentālo akumulatoru elektrolokomotīvi VL26-005, kuru šobrīd var apskatīt Dzelzceļa muzejā. VL26 (krievu: ВЛ26) sērijas lokomotīves projekts, nosaukts par godu Vladimiram Ļeņinam, tika izstrādāts Baltijas dzelzceļa Zinātniski tehniskās apvienības sabiedriskajā konstruktoru birojā Rīgā. Laikā no 1966. līdz 1967. gadam Dņepropetrovskā, Ukrainā, tika izgatavotas 10 šīs sērijas lokomotīves, no kurām sešas darbojās Latvijā. VL26-005 tika izmantota manevru darbiem un savācējvilcienu vadīšanai Rīgas zonā gan elektrificētos, gan neelektrificētos posmos, izmantojot akumulatorus. Pēc izslēgšanas no Latvijas dzelzceļa inventāra tā tika atjaunota Zasulauka depo un nodota muzejam 1998. gadā, savukārt 2005. gadā Zasulauka depo veica VL26-005 lokomotīves restaurāciju.

20. gadsimta 80. gados Zasulauka Lokomotīvju depo bija viens no lielākajiem pasažieru depo pēc pārvadājumu apjoma visā bijušajā Padomju Savienībā – tikai 1988. gadā nobraukums sasniedza 46,4 miljonus kilometru. 1985. gadā depo strādāja vairāk nekā 1600 cilvēku. 20. gadsimta 90. gadu sākumā Zasulauka depo ekspluatēja 122 TEP-60 un TEP-70 sērijas dīzeļlokomotīves, ar kurām tika veikti pārvadājumi PSRS ziemeļrietumu daļā, un šo darbu īstenoja 13 lokomotīvju depo brigādes.

1994. gada 1. oktobrī VU „Latvijas dzelzceļš” veica restrukturizāciju, un līdz 1998. gadam pasažieru dīzeļlokomotīves TEP-60, 2TEP-60 un TEP-70 kopā ar lokomotīvju brigādēm un tehnoloģiskajām ierīcēm tika nodotas Rīgas Lokomotīvju depo un Daugavpils Lokomotīvju depo. 1999. gadā uz Zasulauka Lokomotīvju depo bāzes tika izveidotas trīs patstāvīgas organizācijas: motorvagonu ritošā sastāva remonta centrs „Zasulauks” un operatori-pārvadātāji PPU „Elektrovilciens” un PPU „Dīzeļvilciens”, kas 2002. gadā apvienojās AS „Pasažieru vilciens”. Kopš 1998. gada depo „Zasulauks” realizēja atjaunošanas un remonta programmu AS „Pasažieru vilciens” vajadzībām.

2003. gada martā uz Zasulauka lokomotīvju depo bāzes tika izveidots AS „VRC Zasulauks”. Kopš 2015. gada tas ir AS „Pasažieru vilciens” meitasuzņēmums, kurā AS „Pasažieru vilciens” piederēja 51% akciju, bet 49% piederēja šobrīd maksātnespējīgajai AS „Rīgas vagonbūves rūpnīca”. No 2006. līdz 2008. gadam, sadarbībā ar AS „Rīgas Vagonbūves rūpnīca”, tika īstenots ER2 elektrovilcienu modernizācijas projekts, kura laikā tika pagarināts kalpošanas termiņš 68 vagoniem. Laikā no 2005. līdz 2007. gadam AS „VRC Zasulauks” veica elektrovilcienu TR-3 apjoma remontdarbus Krievijas Oktobra dzelzceļam, dīzeļvilcienu KR1 un KR2 apjoma remontdarbus Kuibiševas dzelzceļam un Oktobra dzelzceļam, kā arī Igaunijas Republikas dzelzceļam.

Zasulauka depo veica arī restaurāciju Dzelzceļa muzeja krājumā esošajai 20. gadsimta 40. gados Vācijā ražotajai tvaika lokomotīvei TE-036. 2005. gadā tika veikta lokomotīves un tās tendera karkasu attīrīšana no krāsas, izmantojot smilšu un ūdens strūklu.

Kopš 2015. gada aprīļa AS „Pasažieru vilciens”, lai samazinātu ritošā sastāva uzturēšanas un remonta izmaksas, pilnībā pārņēma motorvagonu ritošā sastāva uzturēšanu un remontu no AS "VRC Zasulauks". 2019. gada 20. novembrī AS "VRC Zasulauks" īpašnieki nolēma pārtraukt kompānijas darbību, jo uzņēmums vairs nebija finansiāli rentabls. Vēlāk, 2020. gada 3. martā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina AS "VRC Zasulauks" par maksātnespējīgu, un 2023. gada 19. maijā uzņēmums tika likvidēts.

AS „Pasažieru vilciens” ik gadu apkalpo aptuveni 18 miljonus pasažieru. 2020. gadā, lai nodrošinātu šo apjomu, ikdienas pārvadājumos Latvijā tika izmantoti 23 elektrovilcienu un 18 dīzeļvilcienu sastāvi. To uzturēšanu un kapitālos remontus veica AS "Pasažieru vilciens" Ritošā sastāva servisa departaments Zasulauka depo telpās, tādējādi nodrošinot vilcienu drošu un nepārtrauktu darbību.

Stacija (Zasulauka) Depo