19. gadsimta Rīgas vēstures hronoloģija
7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

19. gadsimts
1801. gada 18. jūlijā –
Ar Krievijas imperatora Aleksandra I lēmumu Rīga kļuva par Baltijas ģenerālgubernatora apgabala administratīvo centru ar kņazu Sergeju Goļicinu kā pirmo ģenerālgubernatoru.
1803. gada 15. maijā –
Tika nodibināta 1. pilsētas slimnīca, kā Rīgas trūcīgo jeb nabagu slimnīca bijušās Kroņa aptiekas dārza vietā.
1803. gada 17. augustā –
Pirmo reizi Rīgā novērots saules aptumsums. Novērojumu veicis vācu jurists, astronoms Johans Georgs Andreass Brikners (vācu: Johann Georg Andreas Brückner).
1804. gada 18. jūlijā –
Pēc citiem avotiem 18. augustā
Gaspārs Robertsons (franču: Étienne-Gaspard Robert) Citadelē pacēlās gaisa balonā un veica aptuveni 20 km garu lidojumu uz Pēterburgas pusi.
1805. gada 17. septembrī –
Meža ielā 4 tika dibināta pirmā četrklasīgā sieviešu mācību iestāde – Āgenskalna meiteņu skola.
1807. gada 11. februārī –
Rīgas pilsoņu gvarde uzņēmās nodrošināt sargu dienestu pilsētā.
1812. gada 25. februārī –
Krievijas impērijas imperators Aleksandrs I Rīgas rātei pavēlēja pilsētas atslēgas nodot Rīgas komandantam.
1812. gada 12. jūlijā –
Noticot baumām par Napoleona karaspēka tuvošanos, gubernators Magnuss Gustavs fon Esens (vācu: Johann Magnus Gustav von Essen) pavēlēja aizdedzināt Rīgā visu Pēterburgas priekšpilsētu un daļu Maskavas priekšpilsētu.
1812. gada 29. oktobrī –
Par Baltijas ģenerālgubernatoru tika iecelts marķīzs Filips Pauluči (itāļu: Filippo Paulucci), kas daudz rūpējies par Rīgas izdaiļošanu.
1814. gada 10. jūlijā –
Maskavas forštatē Gogoļa ielā 9 tika ielikts Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīcas pamatakmens.
1814. gada 22. decembrī –
Apstiprināti Rīgas Biržas komitejas statūti. Biržas komiteja vadīja lieltirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības (līdz Rīgas Fabrikantu biedrības nodibināšanai 1905. gadā) darījumu operācijas, piedalījās Rīgas ostas izbūvē, iegādājās tvaikoņus un bagarus, ierosināja dzelzceļa līniju Rīga–Daugavpils–Vitebska un Rīga–Jelgava izbūvi, kā arī telegrāfa līnijas izbūvi starp biržu un Bolderājas loču staciju. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas biržas banku. 1844. gadā tā savā aprūpē pārņēma navigācijas skolu. Ar komitejas atbalstu 1862. gadā bija nodibināts Rīgas Politehnikums, 1901. gadā – Rīgas Komercskola un citas skolas. 1939. gada 10. jūlijā komiteja darbību izbeidza.
1816. gada 1. janvārī –
Rīgā tika nodibināta Vāgnera (Wagner) tirdzniecības dārzniecība, kas bija pirmā Krievijas impērijā. dārzniecība pārdeva stādus un sēklas Eiropā, Krievijā un pat eksportēja uz Persiju. Līdz pat Pirmajam pasaules karam Vāgneru dārzniecība bijusi ainavisko dārzu paraugs, pielīdzināms botāniskiem dārziem, jo milzīgajās oranžērijās audzēts daudz tropiskās floras augu.
1816. gada 20. jūnijā –
Nodibināja Rīgas Biržas komiteju, kas vadīja lieltirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības (līdz Rīgas Fabrikantu biedrības nodibināšanai 1905. gadā) darījumu operācijas, piedalījās Rīgas ostas izbūvē, iegādājās tvaikoņus un bagarus, ierosināja dzelzceļa līniju Rīga–Daugavpils–Vitebska un Rīga–Jelgava izbūvi, kā arī telegrāfa līnijas izbūvi starp biržu un Bolderājas loču staciju. 1864. gadā komiteja nodibināja Rīgas biržas banku. 1844. gadā tā savā aprūpē pārņēma navigācijas skolu. Ar komitejas atbalstu 1862. gadā bija nodibināts Rīgas Politehnikums, 1901. gadā – Rīgas Komercskola un citas skolas. 1939. gada 10. jūlijā komiteja darbību izbeidza.
1817. gada 8. jūnijā –
Tika atklāts un publiskai lietošanai nodots Vērmanes dārzs, kas ir viens no krāšņākajiem Rīgas parkiem un ir otrais vecākais Rīgas publiskais parks.
1820. gada 18. janvārī –
Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā svinīgi tika pasludināta Vidzemes zemnieku brīvlaišana (dzimtbūšanas atcelšana), kas Vidzemes guberņā notikusi 1819. gadā. Zemnieki kļuva par personiski brīviem cilvēkiem, taču muižnieka īpašumā palika zeme kopā ar mājām. Zemnieks zemi varēja izmantot, ja ar muižnieku tika noslēgts nomas līgums. Pēc brīvlaišanas 3 gadus zemnieki nedrīkstēja atstāt sava draudzes novada robežas, bet nākamos 3 bruģu kunga iecirkņa robežas.
1822. gada 8. oktobrī –
Tika iesvētīta Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskās baznīcas tagadējā ēka.
1828. gada 11. septembrī –
Tika iemūrēts pamatakmens muitas noliktavas ēkai vai Rīgas arsenālam Jēkaba laukumā. Tagad tā ir lielākā mākslas izstāžu zāle Rīgā, kurā norisinās mākslas izstādes, starptautiski projekti, kā arī dažādi mākslas un kultūras pasākumi.
1830. gada 4. aprīlī –
Rīgu pārsteidza briesmīgs orkāns, kas no namu jumtiem tika norauti aptuveni 30 000 dakstiņu.
1830. gada 27. maijā –
Rīgas ostā iebrauca pirmais tvaikonis "Oskar".
1832. gada 1. janvārī –
13. janvārī pēc jaunā stila
Rīgā sāka iznākt pirmais Rīgas nedēļas laikraksts latviešu valodā „Tas Latviešu Ļaužu draugs” (vecajā ortogrāfijā: Tas Latweeschu łauschu draugs). To vienreiz nedēļā līdz 1846. gadam izdeva un rediģēja Rīgas Svētā Jāņa baznīcas mācītājs Johans Hermanis Treijs (vācu: Johannes Hermann Trey), kurš jau agrāk bija ņēmis dalību latviešu kalendāru sastādīšanā. Laikraksts informēja par jaunākajiem notikumiem gan pašu zemē, gan ārvalstīs. Iecienīts temats laikraksta slejās bija vēršanās pret zemnieku aizplūšanu uz pilsētām. Laikraksta izdošana tika apturēta 1846. gadā sakarā ar tā vēršanos pret latviešu pāreju pareizticībā.
1836. gada 23. maijā –
Rīgā tika atvērts ziņu birojs, kas vēlāk pārveidojās par adrešu galdu.
1836. gada 1. novembrī –
Tika atklāta bāreņu skola.
1838. gada 4. jūlijā –
Rīgā atklāja pirmo Baltijas rūpniecības un amatniecības izstādi. Tajā tika izstādīti Rīgas, Baltijas provinču un vairāku Krievijas rietumu guberņu pilsētu ražojumi un izstrādājumi.
1841. gada 16. decembrī –
Krievijas impērijas ķeizars Nikolajs I uzdāvināja Rīgas pilsētai Ķeizara dārzu, ar noteikumu to pārvērst par publisku dārzu. Šodien tas ir Viestura dārzs.
1842. gada 4. augustā –
Melngalvju namā tika atklāta pirmā Baltijas rūpniecības ražojumu izstāde.
1846. gada 5. augustā –
Rīgā no Sanktpēterburgas (Pēterpils) pienāca pirmā bagarēšanas mašīna Daugavas padziļināšanai.
1847. gada 18. jūlijā –
Atklāja tvaikoņu satiksmi pa Lielupi starp Rīgu un Jelgavu.
1847. gada 12. septembrī –
Rīgā tika atklāts pareizticīgo garīgais seminārs, kurā bija paredzēts izglītot nabadzīgu latviešu un igauņu ģimeņu bērnus par valsts līdzekļiem. Atradās ēkā Kronvalda bulvārī 9, kur tagad atrodas RSU Anatomikums.
1848. gada 12. decembrī –
Vētra sagāza Svētā Jāņa baznīcas torni. 1849. gadā cietušo torni nojauca un pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta uzcēla jaunu – pseidogotikas formās ar piramīdu un rozi galā.
1849. gada 15. oktobrī –
Tika iesvētīts esošais Svētā Jāņa baznīcas tornis pseidogotikas formās ar piramīdu un rozi galā.
1852. gada 7. martā –
Rīgā tika atklāta zirgu omnibusu satiksme, kur zirgu vilktā furgonā jeb karietē pret atlīdzību varēja iekāpt un braukt jebkurš. Pirmās daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija RāRātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā.
1852. gada 1. jūnijā –
Temperatūra Rīgā sasniedza 38 grādus pēc celsija.
1852. gada 3. jūnijā –
Tika ielikts Rīgas biržas nama pamatakmens.
1852. gada 26. oktobrī –
Tika iesvētīta Rīgas Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca.
1852. gada 1. novembrī –
Atklāja pirmo telegrāfa līniju starp Rīgu un Bolderāju. Tā bija visgarākā publiskās lietošanas telegrāfa līnija Ziemeļeiropā un pirmā elektromagnētiskā telegrāfa līnija Krievijā.
1853. gada 4. februārī –
Tika apstiprināts Rīgas – Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa projekts. Līnijas būvniecība tika pabeigta 1861. gadā un atklāta 1861. gada 12. septembrī. Divceļu dzelzceļa līnija bija viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Šodien Rīgas – Krustpils iecirknis ir viens no noslogotākajiem dzelzceļiem Latvijā.
1855. gada 14. jūnijā –
Atklāja Rīgas-Daugavpils telegrāfa līniju. Sākumā Siemens un Halske Morse telegrāfi tika uzstādīti tikai Rīgā, Krustpilī un Daugavpilī. Vēlāk telegrāfi nonāca katrā Latvijas dzelzceļa stacijā.
1855. gada 6. oktobrī –
Tika pabeigta Rīgas biržas nama celtniecība. Apakšstāvā atradās lielā biržas zāle un biržas komitejas kabinets. Augšstāvā atradās biržas komitejas konferenču telpa, lielā baļlu zāle, balkonistaba un ēdnīca. Līdz 1940. gadam namā darbojusies Rīgas birža, Rīgas biržas komiteja, Latvijas ārējās tirdzniecības birojs un citas iestādes. Tagad Rīgas Biržā ir mākslas muzejs.
1855. gada 18. oktobrī –
Notika pirmā Rīgas tirgotāju sapulce jaunuzceltajā Biržas namā.
1857. gada 9. oktobrī –
Atklāja telegrāfa satiksmi Rīga–Jelgava–Liepāja–Palanga–Karalauči (šodien Kaļiņingrada).
1857. gada 3. novembrī –
Atklāja telegrāfa līniju Rīga–Pēterburga.
1857. gada 15. novembrī –
Saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu, tika uzsākta Rīgas mūra vaļņu norakšana. Darbu pabeidza 1863. gadā, to vietā izveidojot Rīgas Bulvāru loku un Kanālmalas apstādījumus.
1858. gada 12. maijā –
Rīgas ebrejiem atļāva pilsētā iegādāties nekustamos īpašumus.
1858. gada 20. maijā –
Tika sākta Rīgas–Daugavpils dzelzceļa izbūve.
1859. gada 21. septembrī –
Hekera (vācu: W. F. Häcker) grāmatu spiestuve atvēra Rīgā pirmo latviešu grāmatu veikalu.
1859. gada 3. novembrī –
Rīgas tirdzniecības uzņēmumu darbinieki nodibināja pirmo palīdzības biedrību.
1859. gada 9. novembrī –
Sāka Kanālmalas apzaļumošanu. Darbus pabeidza 1863. gadā.
1860. gada 1. augustā –
Atklāja telegrāfa satiksmi starp Rīgu un Dubultiem.
1861. gada 12. septembrī –
Tika atklāta divceļu dzelzceļa līnija starp Dinaburgu (Daugavpili) un Rīgu, kas bija viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Līnijas garums ir 218 kilometri, Rīgas – Krustpils iecirknis ir viens no noslogotākajiem dzelzceļiem Latvijā.
1861. gada 30. oktobrī –
Rīgā atcēla tā saukto izkrautņu spaidu – viduslaiku tirdzniecības privilēģiju, saskaņā ar kuru visiem, kas veda preces uz Krievzemi, tās vispirms bija jāpiedāvā vietējiem tirgotājiem.
1861. gada 2. novembrī –
Rīdzenes vietā Tika pabeigta mūrētu apakšzemes kanāla izbūve, kas uzņēma bijušos Rīdzenes ūdeņus, kā arī apkārtējo ielu lietus ūdeņus.
1861. gada 27. decembrī –
Rīgā pienāca pirmais pasažieru vilciens no Dinaburgas (Daugavpils).
1862. gada 5. jūnijā –
Tika likts pamatakmens vecajam ūdensvadam Rīgā.
1862. gada 6. augustā –
Rīgas ielās pirmo reizi iededzināja 678 apgaismes gāzes laternas. Lai saražotu nepieciešamo gāzi, tika uzbūvēta pilsētas gāzes fabrika pie Bastejkalna. Gāzi ieguva, dedzinot ogles un no gāzes tvertnēm pa caurulēm to pievadīja laternām.
1862. gada 14. oktobrī –
Darbu sāka Rīgas Politehnikums (vācu: Riga Polytechnikum) kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā un pirmā augstākā mācību iestāde Latvijas teritorijā. Sākotnēji tas darbojās ēkā Krišjāņa Barona ielā 14, bet no 1869. gada jaunajā ēkā Raiņa bulvārī 19. Līdz 1896. gadam mācības notika vācu valodā, vēlāk, līdz 1. pasaules karam – krievu valodā.
1863. gada 10. septembrī –
Svinīgi tika atklāts jaunuzceltais Rīgas pilsētas teātris, tagadēja Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka.
1863. gada 8. oktobrī –
Rīgas pilsēta ieviesa zirgu nodokli – 2 rubļu apmērā.
1863. gada 21. novembrī –
Rīgas nocietinājumu nojaukšanas komisija nodova pilsētai jauniegūto teritoriju. Nocietinājumu vietā no 1859. līdz 1863. gadam izveidoja Rīgas bulvāru loku un Kanālmalas apstādījumus.
1864. gada 18. martā –
Pirmo reizi tika ieviests suņu nodoklis Rīgā.
1864. gada 10. jūnijā –
Tika likti pamati Vecajai Ģertrūdes baznīcai.
1864. gada 25. augustā –
Tika atklāts piemineklis vācu dzejniekam, kritiķim, teologam un filozofam Johanam Gotfrīdam Herderam (vācu. Johann Gottfried Herder). Piemineklis bija novietots ar skatu pret Herdera bijušo dzīvesvietu. Piemineklis atrodas Herdera laukumā pie Doma baznīcas.
1865. gada 7. jūnijā –
Tika dibināta Rīgas vācu amatnieku biedrība. 1872. gada 15.septembrī sākās mācības jaunajā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā, kas laika gaita pārtapa pār Rīgas Celtniecības koledžu.
1865. gada 15. jūnijā –
Esplanādes laukumā atklāja pirmo Baltijas lauksaimniecības izstādi.
1865. gada 3. oktobrī –
Apstiprināti statūti pirmajai pārtikas biedrībai Rīgā, kas atradās Iļģuciemā.
1866. gada 3. aprīlī –
Baltijas ģenerālgubernators apstiprināja Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.
1867. gada 22. jūnijā –
Tika likvidēts Rīgas cietoksnis Citadele, kas bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
1868. gada 22. janvārī –
Atklāja Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāziju ar krievu mācību valodu un nosaukta Krievijas imperatora Aleksandra II vārdā. Ar laiku ģimnāzija kļuva par vienu no labākajām Rīgas skolām un to beiguši daudzi slaveni latviešu zinātnieki un kultūras darbinieki. Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā Rīgas Aleksandra ģimnāzija tika evakuēta uz Tērbatu, vēlāk uz Veravu. Pēc kara ēkā 1919. gada nogalē tika izveidota Latvijas Konservatorija. Tagad ģimnāzijas ēkā Barona ielā 1 atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
1868. gada 10. martā –
Rīgas amatnieku nama (Mazās jeb Svētā Jāņa ģildes) zālē notika pirmā publiskā lekcija latviešu valodā, ,kas bija veltīta igauņu trūkumcietējiem.
1868. gada 2. jūnijā –
Vingrotāju biedrības nama Vingrotāju zālē notika pirmā teātra Jaunā Stendera lugas "Žūpu Bērtulis" izrāde latviešu valodā.
1868. gada 13. jūlijā –
Atklāja Rigas–Mīlgrāvja dzelzceļu, kas veda līdz Mīlgrāvja piestātnēm. Stacijas nosaukums bija Mīlgrāvis (Мюльграбень). Jau pašos dzelzceļa pastāvēšanas pirmsākumos no Mīlgrāvja stacijas tika izbūvēti atzarojumi uz lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem apkārtnē
1868. gada 16. augustā –
Tika parakstīts Rīgas latviešu biedrības pirmās pulcēšanās protokols arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa dzīvoklī.
1868. gada 24. oktobrī –
Tika apstiprināti Rīgas Latviešu biedrības statūti. Šodien tā ir vecākā latviešu organizācija pasaulē, ir nozīmīgu vēsturisku un kultūras notikumu norises vieta Rīgā un visā Latvijā.
1868. gada 21. novembrī –
3. decembrī pēc jaunā stila
Tika atklāta dzelzceļa satiksme Rīga–Jelgava. 1972. gadā šo posmu elektrificēja. Līniju šobrīd izmanto gan kravas, gan pasažieru satiksmei. Līnijas kopējais garums ir 43 km.
1868. gada 22. novembrī –
Notika Rīgas Latviešu biedrības Dibinātāju pilnsapulce. Tajā piedalījās vairāk nekā 100 biedru. Par biedrības priekšnieku bija ievēlēts latviešu žurnālists un sabiedrisks darbinieks Bernhards Dīriķis, par viņa biedriem – latviešu uzņēmējs un žurnālists Rihards Tomsons un latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis.
1869. gada 2. martā –
Tika iesvētīta Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca.
1869. gada 1. aprīlī –
Vērmaņa dzelzslietuve Sarkandaugavā izlaiž no doka pirmo Rīgā būvēto tvaikoni.
1869. gada 16. maijā –
Pie Rīgas Latviešu biedrības nodibināja Zinību komisiju.
1870. gada 19. februārī –
3. martā pēc jaunā stila
Tika iesvētīts celtais pēc Jāņa Fridriha Baumaņa projekta Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams. 1908. gadā tas nodega, bet tika ātri atjaunots daudz plašākā ēkā 1910. gadā.
1870. gada 10. decembrī –
Atklāja Rīgas vācu amatnieku biedrības namu (arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis). Pirms Pirmā pasaules kara celtni paaugstināja, piebūvējot ceturto stāvu. Otrā pasaules karā nams izdega, pēc kara tika atjaunots, bet 20. gs. 80. gados, kapitāli remontējot, pielāgots sakaru institūta vajadzībām. Ēka stipri pārveidotā izskatā saglabājusies līdz mūsdienām Vaļņu ielā 30.
1871. gada 1. jūlijā –
Rīgā sākās pirmais latviešu lauksaimnieku kongress ar 514 dalībniekiem, kurā un bija nolasīti vairāki izglītojoši referāti.
1872. gada 27. janvārī –
Rīgas pilsēta parakstīja līgumu par zirgu tramvaja ierīkošanu. 1882. gadā Rīgā tika atklātas pirmās trīs zirgu tramvaja līnijas.
1872. gada 21. februārī –
Sāka nojaukt citadeles apcietinājumu mūri. 1875. gadā darbi bija pabeigti – beidza norakt Rīgas Citadeles aizsargvaļņus un aizbērt aizsarggrāvjus. Rīgas cietoksnis Citadele bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
1872. gada 15. septembrī –
Sākās mācības jaunajā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā, kas laika gaita pārtapa pār Rīgas Celtniecības koledžu.
1872. gada 16. decembrī –
Tika uzcelts Zemgales dzelzceļa tilts pāri Daugavai. Tiltu būvēja Rīgas–Bolderājas dzelzceļa biedrība sakarā ar Bolderājas dzelzceļa celtniecību. Tilts bija paredzēts ne tikai dzelzceļa satiksmei, bet arī gājējiem. Pirmā pasaules kara laikā tilts tika nopostīts, vēlāk atjaunots. 1941. gada kaujās un atkārtoti 1944. gada oktobrī tilts tika uzspridzināts, un to vairs neatjaunoja.
1873. gada 1. janvārī –
Atklāta dzelzceļu satiksme dzelzceļa līnijā Rīga – Bolderāja, lai varētu ērtāk nogādāt uz Rīgu preces no Bolderājas ostas, kur piestāja lielie kuģi. Līdz 1959. gadam līnijai bija arī pasažieru satiksme, taču mūsdienās tajā ir tikai kravas satiksme.
1873. gada 23. aprīlī –
Tika iestādītas liepas Brīvības bulvārī.
1873. gada 26. jūnijā –
Rīgas Latviešu biedrības namā atklāja Pirmos vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus, ko rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Svētkos piedalījās 46 kori ar kopējo dziedātāju skaitu – 1003.
1873. gada 9. jūlijā –
Kronvalda Ata vadībā notika pirmā latviešu skolotāju sapulce Rīgā.
1873. gada 11. decembrī –
Tika atklāts dzelzceļš Rīga–Bolderāja (līdz Daugavgrīvai, no 1. janvāra līdz Bolderājai), lai varētu ērtāk nogādāt uz Rīgu preces no Bolderājas ostas, kur piestāja lielie kuģi. Līdz 1959. gadam līnijai bija arī pasažieru satiksme, taču mūsdienās tajā ir tikai kravas satiksme.
1875. gada 25. martā –
Tika iesākta dzelzceļa līnijas Torņakalns (Rīga)–Tukums būve. Darbi bija pabeigti 1877. gadā, un jaunā līnija savienoja Rīgu ar Tukumu caur šodienas kūrortpilsētu Jūrmalu.
1875. gada 29. novembrī –
Notika Daugavas kongress, kas diskutēja par kuģošanas apstākļu uzlabošanu.
1877. gada 21. septembrī –
Tika atklāta dzelzceļa līnija Torņakalns (Rīga)–Tukums, kura savienoja Rīgu ar Tukumu caur kūrortpilsētu Jūrmalu. 20. gadsimta sākumā līnija tika savienota ar jauno Ventspils–Maskavas līniju. Šodien tajā pastāv diezgan intensīva piepilsētas elektrovilcienu satiksme, maršrutos Rīga–Jūrmalas stacijas, bet kursē arī krāvas vilcieni.
1877. gada 16. novembrī –
Rīgā notika pirmā saruna pa tālruni. Pēc 5 gadiem Rīga tika atklāta Rīgas telefona centrāle.
1879. gada 5. novembrī –
Rīgai pievienoja Mīlgrāvja ostas apkārtni.
1880. gada 3. jūnijā –
Torņakalna strādnieki nodibināja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību.
1880. gada 17. jūnijā –
Rīgā Jēkaba laukumā Iekšrīgā (vai Vecrīgā) sākās un norisinājās 4 dienas II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Tos rīkoja Rīgas Latviešu biedrība.
1880. gada 24. novembrī –
Pie Rīgas Politehnikuma bija dibināta latviešu studentu korporācija Selonija, kas ir ir vecākā studentu korporācija Latvijā.
1882. gada 19. maijā –
Rīgā atklāja pirmo telefona centrāli.
1882. gada 14. jūnijā –
Pilnībā izdega Pirmā Rīgas pilsētas teātra iekštelpas.
1882. gada 13. jūlijā –
Tika atklāta Rīgas telefona centrāle 3000 numuriem, kurai ar gaisvadu līnijām tika pieslēgti 53 abonenti.
1882. gada 22. augustā –
Tika ielikts Visu svēto pareizticīgo baznīcas pamatakmes un sākta jaunas baznīcas celtniecība.
1882. gada 23. augustā –
Tika atklātas pirmās trīs zirgu tramvaja līnijas, kuru apkalpoja 95 zirgi un 19 Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca (Russo-Balt) būvētie vagoni, kuros varēja iekāpt 40 cilvēku.
1883. gada 2. oktobrī –
Tika dibināts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (krievu: Рижский русский театр имени Михаила Чехова), kas šodien ir vecākais krievu teātris ārpus Krievijas. Šobrīd teātra repertuārā ir gan krievu, gan pasaules klasika, kā arī jauno dramaturgu darbi. Lielajā un Mazajā zālē tiek spēlētas visu žanru izrādes, ieskaitot bērnu un muzikālos uzvedumus. Teātris bieži dodas viesizrādēs un sekmīgi piedalās festivālos.
1884. gada 19. janvārī –
31. janvārī pēc jaunā stila
Notika Rīgas Doma baznīcas ērģeļu atklāšana. Tobrīd pasaulē tās bija lielākās un modernākās ērģeles ar 124 reģistriem (katrs no tiem dod savu skaņu nokrāsu), kā arī 6718 dažāda lieluma koka un metāla stabulēm, no kurām garākā ir 10 m, vismazākā - 13 mm, stabuļu diametrs ir no 4 mm līdz 50 cm. Instrumenta konstrukcija ir 25 m augsta, 11 m plata un 10 m dziļa. Ērģeles ir būvējusi vācu firma "E. F. Walcker & Co" Ludvigsburgā. Šodien baznīcas ērģeles otrās lielākās ērģeles Latvijā.
1884. gada 7. aprīlī –
Rīgas pilsētas valde savās rokās pārņēma kuģīšu satiksmi Daugavā.
1884. gada 9. maijā –
Iesvētīja Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcu.
1884. gada 1. jūlijā –
Nodibināja Rīgas pilsētas tvaikoņu satiksmi – trīs maršrutos sāk kursēt pirmie pieci pēc Rīgas valdes pasūtījuma būvētie tvaikoņi.
1884. gada 15. augustā –
Āgenskalnā atklāja Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu 2 klašu skolu ar latviešu mācībvalodu. Sākumā tā atrodas Lielajā Nometņu ielā 5, bet kopš 1891. gada – skolas vajadzībām celtā namā Kalnciema ielā 8.
1884. gada 8. novembrī –
Tika iesvētīta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. Šodien tā ir viena no ievērojamākajām pareizticīgo kulta celtnēm Latvijā, kā arī viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm.
1885. gada 19. maijā –
Iemūrēja Svētā Pāvila baznīcas pamatakmeni.
1886. gada 12. maijā –
Pie Rīgas latviešu biedrības tika nodibināta Derīgu grāmatu nodaļa.
1886. gada 1. jūlijā –
Pie Klīversalas lai nodrošinātu stabilu Daugavas krasta līniju tika atklāts AB dambis, pie kura 1895. gadā izbūvēja kuģīšu piestātni.
1886. gada 3. septembrī –
Iznāca pirmais dienas laikraksts "Dienas Lapa", kas bija viens no populārākajiem tā laika dienas laikrakstiem latviešu valodā.
1887. gada 19. jūlijā –
Sāka izdot sabiedriski politisku, literāru un tautsaimniecisku laikrakstu "Düna-Zeitung", kas iznāca vācu valodā. Tas bija viens no lielākajiem politiskajiem laikrakstiem Rīgā. Laikraksts pastāvēja līdz 1909. gadam.
1887. gada 8. novembrī –
Tika iesvētīta Rīgas Svētā Pāvila Evaņģēliski luteriskā baznīca Grīziņkalnā.
1888. gada 18. jūnijā –
Rīgā sākās III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki Rīgas esplanādē. Pirmo reizi dziesmu svētkos piedalījās arī kori no Latgales.
1888. gada 2. augustā –
Iemūrēts pamatakmens Rīgas Apgabaltiesas ēkai, pēc arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projekta. Ēka atrodas Brīvības bulvārī 34, tās savdabīgais plāns atgādina Krievijas ķeizara kroni.
1888. gada 4. septembrī –
Tika atklāts Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams.
1888. gada 11. oktobrī –
Arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings (vācu: Reinhold Georg Schmaeling) izstrādāja zirgu tramvaja depo izbūves projektu Siena tirgus (Sarkanā kalniņa) laukumā.
1889. gada 22. jūlijā –
Tika atklāta Rīgas–Valkas dzelzceļa līnija. Līnijas galastacija bija Aleksandra Vārtu (mūsdienās Zemitānu) stacija. Šodien tā ir 168 km gara līnija.
1889. gada 3. augustā –
Atklāja satiksmi pa Rīgas–Pleskavas dzelzceļu, kas savienoja Rīgas staciju ar dzelzceļa līniju Pēterburga–Varšava Pleskavā. Mūsdienās sadalīta dzelzceļa posmos Rīga–Lugaži–valsts robeža Latvijā, Valga–Pečori Igaunijā un Pečori–Pleskava Krievijā.
1889. gada 19. novembrī –
Pilnībā likvidējās Rīgas rāte. Tā bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas koleģiāla institūcija no 1226. gada, tāču 1581. gadā zaudēja savu nozīmi ārpolitikā, paliekot par pašvaldības un tiesas institūciju, savukārt, 1877. gadā Rīgas rāte saglabāja tikai tiesas funkcijas.
1889. gada 26. novembrī –
Sāka darboties jaunās tiesu iestādes Rīgā pēc Krievijas impērijas parauga. Pēc tiesu reformas tika izveidotas vietējās tiesas – miertiesas, miertiesnešu sapulces un pagasta tiesas, kā arī vispārējās tiesas – apgabaltiesas, tiesu palātas un Senāts (atradās Pēterburgā). Tāda kārtība palika spēkā līdz 1917. gada 24. oktobrim.
1890. gada 13. februārī –
Tika likvidēta Rīgas pilsētas konsistorija, kas bija Evanģēliski luteriskās baznīcas administratīvās pārvaldes institūcija, kuras kompetencē bija katoļiem atņemto baznīcu pārņemšana (16. gs.), jaunu luterāņu baznīcu celtniecība un esošo uzturēšana, mācītāju iecelšana, garīdznieku civillietu un pārkāpumu tiesāšana, skolu uzturēšana un uzraudzība u.c.
1890. gada 4. aprīlī –
Rīgā tika likvidēts Rīgas superintendanta amats.
1890. gada 19. jūnijā –
Par Rīgas pilsētas galvu tika ievēlēts vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un tirgotājs Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (vācu: Ludwig Wilhelm Kerkovius). Viņa vadības laikā Rīgā uzplauka rūpniecība, pieauga iedzīvotāju skaits, bija celtniecības "bums". Šajā laika posmā tika izveidota pilsētas bibliotēka rātsnamā, sāka celt tolaik Rīgas pilsētas 2. teātri (tagadējo Nacionālo teātri). Tika uzceltas vairākas sabiedriskas celtnes, izveidoti parki. Savā amatā bija līdz 1901. gadam, kad viņu nomainīja Džordžs Armitsteds (angļu: George Armitstead).
1890. gada 2. septembrī –
Dzimis bijušais Rīgas pilsētas galva un finanšu ministrs Roberts Liepiņš.
1891. gada 23. februārī –
Krievijas impērijas senāts aizliedza Rīgas pilsētai ar pašvaldības līdzekļiem atbalstīt luterāņu baznīcas.
1891. gada 24. februārī –
Tika iesvētīta Rīgas Lutera baznīca Torņakalnā.
1891. gada 13. augustā –
Rīgas galveno ielu veikalos un namos parādījās elektriskās spuldzes.
1891. gada 24. augustā –
Vecajā Rātsnamā atklāja Rīgas pilsētas bibliotēku.
1892. gada 1. maijā –
Rīgas pilsētas valde pie Daugavgrīvas un Tvaikoņu ielas krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu.
1892. gada 24. septembrī –
Pulvertornī notika svinīga Rīgā dibinātas vācbaltiešu studentu korporācijas "Rubonia" mītnes atklāšana.
1893. gada 26. janvārī –
Daugavgrīva (vācu: Dünamünde) tika pārdēvēta par Ustj Dvinsku (krievu: Усть-Двинск). Šo nosaukumu apkaime saglabāja līdz pat 1917. gadam, kad atkal tika pārdēvēta par Daugavgrīvu.
1893. gada 11. martā –
Tērbatas mācības apgabalu (krievu: Дерптский учебный округ) pārdēvēja par Rīgas mācības apgabalu (krievu: Рижский учебный округ) ar sēdekli Rīgā. Rīgas mācību apgabalā bija iekļautas Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes guberņas. Latgales teritorija ietilpa Viļņas mācību apgabalā, vēlāk Baltkrievijas mācību apgabalā. Tērbatas mācības apgabalā atradās Ķeizariskā Universitāte Tērbatā (vācu: Kaiserliche Universität zu Dorpat). Līdz 1893. gadam mācību valoda tajā bija vācu. 1893. gadā universitātei tika mainīts nosaukums, tā kļuva par Jurjevas Universitāti (krievu: Юрьевский университет). Mācību valoda kļuva krievu. Rīgas mācību apgabalu likvidēja 1918. gadā.
1893. gada 9. maijā –
Strazdumuižas teritorijā tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā.
1894. gada 1. janvārī –
Rīgas–Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa līnija pārgāja valsts īpašumā.
1894. gada 9. februārī –
Rīgas arhibīskaps Arsēnijs iesvētīja Visu Svēto pareizticīgo draudzes skolu. Starpkaru periodā divstāvu ēkā atradās Rīgas pilsētas 8. krievu pamatskola. Padomju laikā ēkos darbojās bērnudārzs. Kopš 1995. gada skolas ēkā izvietojies Rīgas Garīgais seminārs.
1895. gada 31. martā –
Oskars Frejvirts (vācu: Oscar Freywirth) saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu A/s "Fenikss" (Phoenix). Pēc rūpnīcas atvēršanas tas ražoja galvenokārt preču, pasažieru un ledus vagonus. Pirmā pasaules kara laikā uzņēmumu evakuēja uz Krievijas vidieni. 1936. gadā uz rūpnīcas “Fēniks” bāzes tika nodibināts AS “Vairogs”, kas saņēma arī “Ford Motor Company” automobiļu montāžas licenci. Pēc Otrā pasaules kara uz uzņēmuma bāzes nodibināja Rīgas vagonbūves rūpnīcu.
1895. gada 9. jūnijā –
Arkādijas parkā tika atvērts vasaras teātris "Arkādija". Pavisam 1895.gada vasarā teātrī "Arkādija" notikušas 11 izrādes.
1895. gada 5. novembrī –
Pārdaugavā tika iesvētīta Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca.
1895. gada 17. novembrī –
Tika iesvētīta Svētā Ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīcas ēka Maskavas ielā.
1895. gada 9. decembrī –
Darbību uzsāka Rīgas pilsētas lombards. Tā statūtus 1895. gada 5. aprīlī apstiprināja Krievijas finansu ministrs Vitte (krievu Сергей Витте).
1896. gada 28. maijā –
Pirmo reizi Rīgā tika demonstrēts kino Solomonska cirka ēkā.
1896. gada 8. jūnijā –
Tika atklāta satiksme pār pontonu tiltu, kas savienoja Vecrīgas Grēcinieku ielas galu ar Klīversalu un Jelgavas ceļu un atradās tagadējā Akmens tilta vietā.
1896. gada 11. decembrī –
Rātslaukumā atklāja Rolanda statuju. 1941. gada nacistiskās Vācijas bruņoto spēku uzbrukuma laikā skulptūra cieta artilērijas apšaudes laikā. 1970. gadā bija daļēji restaurēta. 1984. gadā skulptūra tika nodota Rīgas arhitektūras un pilsētplānošanas veicināšanas centram, kas atradās atjaunotajā Svētā Pētera baznīcā, kur skulptūra atrodas arī tagad. 1999. gada maijā Rātslaukumā bija uzstādīta Rolanda skulptūras kopija.
1898. gada 16. aprīlī –
Dzegužkalna teritorijā tika likti pamati anilīnkrāsu fabrikai "Leopold Kassel & Co", kas bija vācu ķīmiskās fabrikas Frankfurte pie Mainas filiāle. Galvenā produkcija bija – anilīnkrāsas. Šodien tā ir "Rīgas laku un krāsu rūpnīca".
1898. gada 26. aprīlī –
Rīgas pilsēta publiskai lietošanai nodod Arkādijas dārzu Torņakalnā.
1898. gada 27. novembrī –
Tika atklāts kapa piemineklis Krišjānim Valdemāram Lielo kapu Ģertrūdes draudzes nodalījumā.
1898. gada 31. decembrī –
Rīgā tika ieviests Pēterburgas jeb Pulkovas observatorijas laiks, kas bija priekšā Grinvičas jeb pasaules laikam (UT) par 2 stundām 1 minūti un 19 sekundēm. Tas gandrīz sakrīta ar otrās joslas (Austrumeiropas) laiku, to apsteidzot tikai par 1 minūti un 19 sekundēm. Līdz 1899. gadam dzīve Rīgā ritēja pēc vietējā (Rīgas meridiāna) laika. Galvenais laika rādītājs bija Rīgas Politehnikuma F. Dencker firmas pulkstenis, pēc kura vajadzēja līdzināties citiem Rīgas pulksteņiem.
1899. gada 24. janvārī –
Vētra salauza un aiznesa jūrā Rīgas pontona tiltu, kas savienoja Vecrīgas Grēcinieku ielas galu ar Klīversalu un Jelgavas ceļu.
1899. gada 8. februārī –
20. februārī pēc jaunā stila
Deviņi Jurjevas (Tērbatas) Universitātes Farmācijas institūta studenti nodibināja studentu korporāciju Lettgallia (no latīņu valodas — 'Latgale'). Tagad tā ir trešā vecākā latviešu studentu korporācija.
1899. gada 2. oktobrī –
Jelgavas šosejas malā atklāja Rīgas pilsētas Bērnu slimnīcu “James Armitstead” ar 116 gultām un ambulanci. Šodien Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Torņakalnā ir aptuveni 20 nodaļu, kurās nodrošina ambulatoro un stacionāro veselības aprūpi bērniem.
1900. gada 14. februārī –
Starp toreizējo Vācu teātri (tagadējo Nacionālo operu) un Rīgas Politehnisko institūtu (tagadējo Latvijas Universitātes centrālo ēku) gājēju satiksmei tika atklāts tilts pāri pilsētas kanālam. Tilts būvēts pēc inženiera Ivana Krapivjanska (krievu: Иван Крапивянский) projekta. Celtniecības darbus uzsāka 1899. gada rudenī. Jaunais tilts bija nosaukts Timma tilts, par godu vācbaltu mākslinieka, Rīgā dzimušā Pēterburgas un Prūsijas mākslas akadēmiju profesora Vilhelma fon Timma (vācu: Georg Wilhelm Timm), jo līdzekļus tilta būvei ziedoja profesora Timma atraitne Emīlija fon Timma. 1995. gadā veikta profesora Timma kājnieku tilta restaurācijas rakstura remonts, saglabājot pirmatnējo tilta konstrukciju.
1900. gada 13. aprīlī –
Alberta iela ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Rīgas dibinātājam – bīskapam Albertam.
1900. gada 10. maijā –
Rīgas pilsēta noslēdza līgumu par elektriskā tramvaja būvi.
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor