19. gadsimts
3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

19. gadsimts
1801. gada 18. jūlijā – Ar Krievijas imperatora Aleksandra I lēmumu Rīga kļuva par Baltijas ģenerālgubernatora apgabala administratīvo centru ar kņazu Sergeju Goļicinu kā pirmo ģenerālgubernatoru.
1803. gada 15. maijā – Tika nodibināta 1. pilsētas slimnīca, kā Rīgas trūcīgo jeb nabagu slimnīca bijušās Kroņa aptiekas dārza vietā.
1803. gada 17. augustā – Pirmo reizi Rīgā novērots saules aptumsums. Novērojumu veicis vācu jurists, astronoms Johans Georgs Andreass Brikners (vācu: Johann Georg Andreas Brückner).
1804. gada 18. jūlijā – Gaspārs Robertsons (franču: Étienne-Gaspard Robert) Citadelē pacēlās gaisa balonā un veica aptuveni 20 km garu lidojumu uz Pēterburgas pusi.
1805. gada 17. septembrī – Meža ielā 4 tika dibināta pirmā četrklasīgā sieviešu mācību iestāde – Āgenskalna meiteņu skola.
1812. gada 12. jūlijā – Noticot baumām par Napoleona karaspēka tuvošanos, gubernators Magnuss Gustavs fon Esens (vācu: Johann Magnus Gustav von Essen) pavēlēja aizdedzināt Rīgā visu Pēterburgas priekšpilsētu un daļu Maskavas priekšpilsētu.
1812. gada 29. oktobrī – Par Baltijas ģenerālgubernatoru tika iecelts marķīzs Filips Pauluči (itāļu: Filippo Paulucci), kas daudz rūpējies par Rīgas izdaiļošanu.
1814. gada 10. jūlijā – Maskavas forštatē Gogoļa ielā 9 tika ielikts Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīcas pamatakmens.
1816. gada 20. jūnijā – Nodibināja Rīgas Biržas komiteju, kas apvienoja Rīgas tirgotājus un rūpniekus bez tautību atšķirības. Biržas komiteja vadīja lieltirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības darījumu operācijas.
1817. gada 8. jūnijā – Tika atklāts un publiskai lietošanai nodots Vērmanes dārzs, kas ir viens no krāšņākajiem Rīgas parkiem un ir otrais vecākais Rīgas publiskais parks.
1822. gada 8. oktobrī – Tika iesvētīta Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskās baznīcas tagadējā ēka.
1828. gada 11. septembrī – Tika iemūrēts pamatakmens muitas noliktavas ēkai vai Rīgas arsenālam Jēkaba laukumā. Tagad tā ir lielākā mākslas izstāžu zāle Rīgā, kurā norisinās mākslas izstādes, starptautiski projekti, kā arī dažādi mākslas un kultūras pasākumi.
1830. gada 4. aprīlī – Rīgu pārsteidza briesmīgs orkāns, kas no namu jumtiem tika norauti aptuveni 30 000 dakstiņu.
1830. gada 27. maijā – Rīgas ostā iebrauca pirmais tvaikonis "Oskar".
1836. gada 23. maijā – Rīgā tika atvērts ziņu birojs, kas vēlāk pārveidojās par adrešu galdu.
1836. gada 1. novembrī – Tika atklāta bāreņu skola.
1838. gada 4. jūlijā – Rīgā atklāja pirmo Baltijas rūpniecības un amatniecības izstādi. Tajā tika izstādīti Rīgas, Baltijas provinču un vairāku Krievijas rietumu guberņu pilsētu ražojumi un izstrādājumi.
1842. gada 4. augustā – Melngalvju namā tika atklāta pirmā Baltijas rūpniecības ražojumu izstāde.
1846. gada 5. augustā – Rīgā no Sanktpēterburgas (Pēterpils) pienāca pirmā bagarēšanas mašīna Daugavas padziļināšanai.
1847. gada 18. jūlijā – Atklāja tvaikoņu satiksmi pa Lielupi starp Rīgu un Jelgavu.
1847. gada 12. septembrī – Rīgā tika atklāts pareizticīgo garīgais seminārs, kurā bija paredzēts izglītot nabadzīgu latviešu un igauņu ģimeņu bērnus par valsts līdzekļiem. Atradās ēkā Kronvalda bulvārī 9, kur tagad atrodas RSU Anatomikums.
1852. gada 1. jūnijā – Temperatūra Rīgā sasniedza 38 grādus pēc celsija.
1852. gada 3. jūnijā – Tika ielikts Rīgas biržas nama pamatakmens.
1852. gada 26. oktobrī – Tika iesvētīta Rīgas Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca.
1852. gada 1. novembrī – Atklāja pirmo telegrāfa līniju starp Rīgu un Bolderāju. Tā bija visgarākā publiskās lietošanas telegrāfa līnija Ziemeļeiropā un pirmā elektromagnētiskā telegrāfa līnija Krievijā.
1855. gada 14. jūnijā – Atklāja Rīgas-Daugavpils telegrāfa līniju. Sākumā Siemens un Halske Morse telegrāfi tika uzstādīti tikai Rīgā, Krustpilī un Daugavpilī. Vēlāk telegrāfi nonāca katrā Latvijas dzelzceļa stacijā.
1855. gada 6. oktobrī – Tika pabeigta Rīgas biržas nama celtniecība. Apakšstāvā atradās lielā biržas zāle un biržas komitejas kabinets. Augšstāvā atradās biržas komitejas konferenču telpa, lielā baļlu zāle, balkonistaba un ēdnīca. Līdz 1940. gadam namā darbojusies Rīgas birža, Rīgas biržas komiteja, Latvijas ārējās tirdzniecības birojs un citas iestādes. Tagad Rīgas Biržā ir mākslas muzejs.
1855. gada 18. oktobrī – Notika pirmā Rīgas tirgotāju sapulce jaunuzceltajā Biržas namā.
1857. gada 9. oktobrī – Atklāja telegrāfa satiksmi Rīga–Jelgava–Liepāja–Palanga–Karalauči (šodien Kaļiņingrada).
1857. gada 3. novembrī – Atklāja telegrāfa līniju Rīga–Pēterburga.
1858. gada 12. maijā – Rīgas ebrejiem atļāva pilsētā iegādāties nekustamos īpašumus.
1858. gada 20. maijā – Tika sākta Rīgas—Daugavpils dzelzceļa izbūve.
1859. gada 21. septembrī – Hekera (vācu: W. F. Häcker) grāmatu spiestuve atvēra Rīgā pirmo latviešu grāmatu veikalu.
1859. gada 3. novembrī – Rīgas tirdzniecības uzņēmumu darbinieki nodibināja pirmo palīdzības biedrību.
1859. gada 9. novembrī – Sāka Kanālmalas apzaļumošanu. Darbus pabeidza 1863. gadā.
1860. gada 1. augustā – Atklāja telegrāfa satiksmi starp Rīgu un Dubultiem.
1861. gada 12. septembrī – Tika atklāta divceļu dzelzceļa līnija starp Dinaburgu (Daugavpili) un Rīgu, kas bija viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Līnijas garums ir 218 kilometri, Rīgas – Krustpils iecirknis ir viens no noslogotākajiem dzelzceļiem Latvijā.
1861. gada 30. oktobrī – Rīgā atcēla tā saukto izkrautņu spaidu – viduslaiku tirdzniecības privilēģiju, saskaņā ar kuru visiem, kas veda preces uz Krievzemi, tās vispirms bija jāpiedāvā vietējiem tirgotājiem.
1861. gada 2. novembrī – Rīdzenes vietā Tika pabeigta mūrētu apakšzemes kanāla izbūve, kas uzņēma bijušos Rīdzenes ūdeņus, kā arī apkārtējo ielu lietus ūdeņus.
1862. gada 5. jūnijā – Tika likts pamatakmens vecajam ūdensvadam Rīgā.
1862. gada 6. augustā – Rīgas ielās pirmo reizi iededzināja 678 apgaismes gāzes laternas. Lai saražotu nepieciešamo gāzi, tika uzbūvēta pilsētas gāzes fabrika pie Bastejkalna. Gāzi ieguva, dedzinot ogles un no gāzes tvertnēm pa caurulēm to pievadīja laternām.
1862. gada 14. oktobrī – Darbu sāka Rīgas Politehnikums (vācu: Riga Polytechnikum) kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā un pirmā augstākā mācību iestāde Latvijas teritorijā. Sākotnēji tas darbojās ēkā Krišjāņa Barona ielā 14, bet no 1869. gada jaunajā ēkā Raiņa bulvārī 19. Līdz 1896. gadam mācības notika vācu valodā, vēlāk, līdz 1. pasaules karam – krievu valodā.
1863. gada 10. septembrī – Svinīgi tika atklāts jaunuzceltais Rīgas pilsētas teātris, tagadēja Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka.
1863. gada 8. oktobrī – Rīgas pilsēta ieviesa zirgu nodokli – 2 rubļu apmērā.
1864. gada 10. jūnijā – Tika likti pamati Vecajai Ģertrūdes baznīcai.
1864. gada 25. augustā – Tika atklāts piemineklis vācu dzejniekam, kritiķim, teologam un filozofam Johanam Gotfrīdam Herderam (vācu. Johann Gottfried Herder). Piemineklis bija novietots ar skatu pret Herdera bijušo dzīvesvietu. Piemineklis atrodas Herdera laukumā pie Doma baznīcas.
1865. gada 7. jūnijā – Tika dibināta Rīgas vācu amatnieku biedrība. 1872. gada 15.septembrī sākās mācības jaunajā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā, kas laika gaita pārtapa pār Rīgas Celtniecības koledžu.
1865. gada 15. jūnijā – Esplanādes laukumā atklāja pirmo Baltijas lauksaimniecības izstādi.
1865. gada 3. oktobrī – Apstiprināti statūti pirmajai pārtikas biedrībai Rīgā, kas atradās Iļģuciemā.
1866. gada 3. aprīlī – Baltijas ģenerālgubernators apstiprināja Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.
1867. gada 22. jūnijā – Tika likvidēts Rīgas cietoksnis Citadele, kas bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
1868. gada 2. jūnijā – Vingrotāju biedrības nama Vingrotāju zālē notika pirmā teātra Jaunā Stendera lugas "Žūpu Bērtulis" izrāde latviešu valodā.
1868. gada 13. jūlijā – Atklāja Rigas–Mīlgrāvja dzelzceļu, kas veda līdz Mīlgrāvja piestātnēm. Stacijas nosaukums bija Mīlgrāvis (Мюльграбень). Jau pašos dzelzceļa pastāvēšanas pirmsākumos no Mīlgrāvja stacijas tika izbūvēti atzarojumi uz lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem apkārtnē
1868. gada 16. augustā – Tika parakstīts Rīgas latviešu biedrības pirmās pulcēšanās protokols arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa dzīvoklī.
1868. gada 24. oktobrī – Tika apstiprināti Rīgas Latviešu biedrības statūti. Šodien tā ir ir vecākā latviešu organizācija pasaulē, ir nozīmīgu vēsturisku un kultūras notikumu norises vieta Rīgā un visā Latvijā.
1869. gada 1. aprīlī – Vērmaņa dzelzslietuve Sarkandaugavā izlaiž no doka pirmo Rīgā būvēto tvaikoni.
1869. gada 16. maijā – Pie Rīgas Latviešu biedrības nodibināja Zinību komisiju.
1871. gada 1. jūlijā – Rīgā sākās pirmais latviešu lauksaimnieku kongress ar 514 dalībniekiem, kurā un bija nolasīti vairāki izglītojoši referāti.
1872. gada 15. septembrī – Sākās mācības jaunajā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā, kas laika gaita pārtapa pār Rīgas Celtniecības koledžu.
1873. gada 23. aprīlī – Tika iestādītas liepas Brīvības bulvārī.
1873. gada 26. jūnijā – Rīgas Latviešu biedrības namā atklāja Pirmos vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus, ko rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Svētkos piedalījās 46 kori ar kopējo dziedātāju skaitu – 1003.
1873. gada 9. jūlijā – Kronvalda Ata vadībā notika pirmā latviešu skolotāju sapulce Rīgā.
1877. gada 21. septembrī – Tika atklāta dzelzceļa līnija Torņakalns (Rīga)–Tukums, kura savienoja Rīgu ar Tukumu caur kūrortpilsētu Jūrmalu. 20. gadsimta sākumā līnija tika savienota ar jauno Ventspils–Maskavas līniju. Šodien tajā pastāv diezgan intensīva piepilsētas elektrovilcienu satiksme, maršrutos Rīga–Jūrmalas stacijas, bet kursē arī krāvas vilcieni.
1879. gada 5. novembrī – Rīgai pievienoja Mīlgrāvja ostas apkārtni.
1880. gada 3. jūnijā – Torņakalna strādnieki nodibināja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību.
1880. gada 17. jūnijā – Rīgā Jēkaba laukumā Iekšrīgā (vai Vecrīgā) sākās un norisinājās 4 dienas II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Tos rīkoja Rīgas Latviešu biedrība.
1882. gada 19. maijā – Rīgā atklāja pirmo telefona centrāli.
1882. gada 14. jūnijā – Pilnībā izdega Pirmā Rīgas pilsētas teātra iekštelpas.
1882. gada 13. jūlijā – Tika atklāta Rīgas telefona centrāle 3000 numuriem, kurai ar gaisvadu līnijām tika pieslēgti 53 abonenti.
1882. gada 22. augustā – Tika ielikts Visu svēto pareizticīgo baznīcas pamatakmes un sākta jaunas baznīcas celtniecība.
1882. gada 23. augustā – Tika atklāta pirmās trīs zirgu tramvaja līnijas, kuru apkalpoja 95 zirgi un 19 Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca (Russo-Balt) būvētie vagoni, kuros varēja iekāpt 40 cilvēku.
1883. gada 2. oktobrī – Tika dibināts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (krievu: Рижский русский театр имени Михаила Чехова), kas šodien ir vecākais krievu teātris ārpus Krievijas. Šobrīd teātra repertuārā ir gan krievu, gan pasaules klasika, kā arī jauno dramaturgu darbi. Lielajā un Mazajā zālē tiek spēlētas visu žanru izrādes, ieskaitot bērnu un muzikālos uzvedumus. Teātris bieži dodas viesizrādēs un sekmīgi piedalās festivālos.
1884. gada 7. aprīlī – Rīgas pilsētas valde savās rokās pārņēma kuģīšu satiksmi Daugavā.
1884. gada 9. maijā – Iesvētīja Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcu.
1884. gada 1. jūlijā – Nodibināja Rīgas pilsētas tvaikoņu satiksmi – trīs maršrutos sāk kursēt pirmie pieci pēc Rīgas valdes pasūtījuma būvētie tvaikoņi.
1884. gada 15. augustā – Āgenskalnā atklāja Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu 2 klašu skolu ar latviešu mācībvalodu. Sākumā tā atrodas Lielajā Nometņu ielā 5, bet kopš 1891. gada – skolas vajadzībām celtā namā Kalnciema ielā 8.
1884. gada 8. novembrī – Tika iesvētīta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. Šodien tā ir viena no ievērojamākajām pareizticīgo kulta celtnēm Latvijā, kā arī viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm.
1885. gada 19. maijā – Iemūrēja Svētā Pāvila baznīcas pamatakmeni.
1886. gada 12. maijā – Pie Rīgas latviešu biedrības tika nodibināta Derīgu grāmatu nodaļa.
1886. gada 1. jūlijā – Pie Klīversalas lai nodrošinātu stabilu Daugavas krasta līniju tika atklāts AB dambis, pie kura 1895. gadā izbūvēja kuģīšu piestātni.
1886. gada 3. septembrī – Iznāca pirmais dienas laikraksts "Dienas Lapa", kas bija viens no populārākajiem tā laika dienas laikrakstiem latviešu valodā.
1887. gada 19. jūlijā – Sāka izdot sabiedriski politisku, literāru un tautsaimniecisku laikrakstu "Düna-Zeitung", kas iznāca vācu valodā. Tas bija viens no lielākajiem politiskajiem laikrakstiem Rīgā. Laikraksts pastāvēja līdz 1909. gadam.
1887. gada 8. novembrī – Tika iesvētīta Rīgas Svētā Pāvila Evaņģēliski luteriskā baznīca Grīziņkalnā.
1888. gada 18. jūnijā – Rīgā sākās III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki Rīgas esplanādē. Pirmo reizi dziesmu svētkos piedalījās arī kori no Latgales.
1888. gada 2. augustā – Iemūrēts pamatakmens Rīgas Apgabaltiesas ēkai, pēc arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projekta. Ēka atrodas Brīvības bulvārī 34, tās savdabīgais plāns atgādina Krievijas ķeizara kroni.
1888. gada 4. septembrī – Tika atklāts Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams.
1888. gada 11. oktobrī – Arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings (vācu: Reinhold Georg Schmaeling) izstrādāja zirgu tramvaja depo izbūves projektu Siena tirgus (Sarkanā kalniņa) laukumā.
1889. gada 22. jūlijā – Tika atklāta Rīgas–Valkas dzelzceļa līnija. Līnijas galastacija bija Aleksandra Vārtu (mūsdienās Zemitānu) stacija. Šodien tā ir 168 km gara līnija.
1889. gada 3. augustā – Atklāja satiksmi pa Rīgas–Pleskavas dzelzceļu, kas savienoja Rīgas staciju ar dzelzceļa līniju Pēterburga–Varšava Pleskavā. Mūsdienās sadalīta dzelzceļa posmos Rīga–Lugaži–valsts robeža Latvijā, Valga–Pečori Igaunijā un Pečori–Pleskava Krievijā.
1890. gada 4. aprīlī – Rīgā tika likvidēts Rīgas superintendanta amats.
1890. gada 2. septembrī – Dzimis bijušais Rīgas pilsētas galva un finanšu ministrs Roberts Liepiņš.
1891. gada 13. augustā – Rīgas galveno ielu veikalos un namos parādījās elektriskās spuldzes.
1891. gada 24. augustā – Vecajā Rātsnamā atklāja Rīgas pilsētas bibliotēku.
1892 . gada 1. maijā – Rīgas pilsētas valde pie Daugavgrīvas un Tvaikoņu ielas krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu.
1892. gada 24. septembrī – Pulvertornī notika svinīga Rīgā dibinātas vācbaltiešu studentu korporācijas "Rubonia" mītnes atklāšana.
1893. gada 9. maijā – Strazdumuižas teritorijā tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā.
1895. gada 9. jūnijā – Arkādijas parkā tika atvērts vasaras teātris "Arkādija". Pavisam 1895.gada vasarā teātrī "Arkādija" notikušas 11 izrādes.
1895. gada 5. novembrī – Pārdaugavā tika iesvētīta Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca.
1896. gada 28. maijā – Pirmo reizi Rīgā tika demonstrēts kino Solomonska cirka ēkā.
1896. gada 8. jūnijā – Tika atklāta satiksme pār pontonu tiltu, kas savienoja Vecrīgas Grēcinieku ielas galu ar Klīversalu un Jelgavas ceļu un atradās tagadējā Akmens tilta vietā.
1898. gada 16. aprīlī – Dzegužkalna teritorijā tika likti pamati anilīnkrāsu fabrikai "Leopold Kassel & Co", kas bija vācu ķīmiskās fabrikas Frankfurte pie Mainas filiāle. Galvenā produkcija bija – anilīnkrāsas. Šodien tā ir "Rīgas laku un krāsu rūpnīca".
1898. gada 26. aprīlī – Rīgas pilsēta publiskai lietošanai nodod Arkādijas dārzu Torņakalnā.
1899. gada 2. oktobrī – Jelgavas šosejas malā atklāja Rīgas pilsētas Bērnu slimnīcu “James Armitstead” ar 116 gultām un ambulanci. Šodien Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Torņakalnā ir aptuveni 20 nodaļu, kurās nodrošina ambulatoro un stacionāro veselības aprūpi bērniem.
1900. gada 13. aprīlī – Alberta iela ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Rīgas dibinātājam – bīskapam Albertam.
1900. gada 10. maijā – Rīgas pilsēta noslēdza līgumu par elektriskā tramvaja būvi.
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor