Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Adrese:	Brīvdabas iela 21
Dibināts:	1924. gada 2. februārī
Tips:	Etnogrāfiskais muzejs
Kolekcija:	Etnogrāfiskie priekšmeti
Mājaslapa:	www.brivdabasmuzejs.lv

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem, bagātākajiem un plašākajiem šāda veida muzejiem Eiropā. Muzeja kopēja platība ir 87 ha. Šajā teritorijā ir eksponētas 118 no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei vēsturiskajos Latvijas novados celtas koka celtnes, kas stāsta par zemnieku, amatnieku un zvejnieku dzīvi Latvijas laukos.

Muzejs atrodas priežu mežā Juglas ezera krastā. Tajā ir atrodamas Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei un Latgalei raksturīgas zemnieku sētas, amatnieku mājas-darbnīcas, vējdzirnavas, kalves, podnieku un darvas cepļi, kā arī vairākas baznīcas, hernhūtiešu draudzes saiešanas nams, ēka, kur 18.gs. sākumā bijusi skola zemnieku bērniem, kā arī krogs, kas darbojas vēl šodien muzeja teritorijā. Senākā ir 16. gs. būvētā Bornes (Vecbornes) baznīca.

Brīvdabas muzeja pirmsākumi meklējami 19./20. gs. mijā, pēc Latviešu biedrības dibināšanas 1868. gadā. Biedrības Zinību komisija pamazām izveidoja ievērojamu etnogrāfisko materiālu kolekciju, kurai bija nepieciešams atrast eksponēšanas vietu. 1896. gadā notika X Viskrievijas arheoloģijas kongress, kura ietvaros pie tagadējā Nacionālā teātra arī tika eksponēta latviešu etnogrāfiskās kultūras izstāde. No šīs ekspozīcijas attīstījās ideja – veidot etnogrāfiskās kultūras muzeju. 1913. gadā Latviešu biedrība izsludināja muzeja ēkas metu konkursu, taču sākās Pirmais pasaules karš, pēc kara kolekcija tika nodota Latvijas valsts Mākslas un kultūras departamentam.

1924. gadā 2. februārī Pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma Izglītības ministrijas Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu. 1928. gadā Brīvdabas muzeja izveidošanai piešķīra 75 ha zemes bijušās Baložu jeb Bonaventuras muižas robežās. Šajā gadā uz muzeju no Madonas apriņķa tika pārvesta arī pirmā senceltne – Vidzemes vidienes rija. Skatītājiem muzejs tika atklāts 1932. gada 13. maijā, kad tā ekspozīcijā bija Vidzemes sētas 6 senceltnes un to iekārtas priekšmeti. 1936. gadā tika izveidota Latgales sēta, 1937. gadā – Zemgales sēta. Līdz Otrajam pasaules karam muzejs strauji attīstījās un muzejā bija uzstādītas vairākas citas arhitektoniski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ēkas.

1940. gads un Otrais pasaules karš pārtrauca muzeja attīstību, bet muzejs turpināja strādāt un bija pieejams visu kara laiku. 1950. gados uz muzeju pārvietota atvaļināta kareivja sēta un citas ēkas. 1964. gadā izstrādāja un pieņēma muzeja attīstības ģenerāplānu, saskaņā ar kuru vēlākos gados Brīvdabas muzeja teritoriju ievērojami palielināja. Uz muzeju tika pārvesta un uzstādīta vesela rinda kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīgu celtņu, piemēram, 1966. gadā Vidzemes piekrastes zvejnieka sētu, 1974. gadā sīkzemnieka sētu, 1976. gadā krievu zemnieka sētu, kā arī vairākas citas, t.sk. sakrālās celtnes.

Pēc Latvijas republikas atjaunošanas Brīvdabas muzejs aktīvi pievērsās 20. gadsimta 20.–30. gadu mantojuma vākšanai un saglabāšanai, rezultātā 1997. gadā tika atklāts jaunsaimnieka sētas komplekss, kas veltīts 20. gadu Agrārās reformas un jaunsaimnieku darba piemiņai.

Muzejam ir plaša kultūras programma, tajā svin latviešu gadskārtu ieražu svētkus, notiek gadatirgi, izstāžu zālē var skatīt tautas lietišķās mākslas studiju un muzeja krājuma izstādes. Svētkos ir iespējams vērot amatnieku darbu un izmēģināt roku senajos amatos arī pašam.

Brīvdabas muzeja objekti