Augusts Dombrovskis dzimis 1845. gadā 16. jūlijā zvejnieka Jāņa Kristiana un Jūlijas ģimenē. Augusts bija vecākais no astoņiem bērniem, viņam bija četri brāļi un trīs māsas. Lielāko daļu no ģimenes naudas tēvs atstāja dažādās dzertuvēs, kas ģimenes dzīves apstākļus padarīja vēl spiedīgākus. Iespējams, tieši šīs apstāklis vēlāk viņu padarīja par pārliecinātu atturībnieku. Jau no agras bērnības Augustam ... >> lasīt vairāk

Rinku dzimta ir viena no senākajām vietējām dzimtām, kuras radurakstiem iespējams izsekot līdzi līdz pat 17.gs. Martas Rinkas vectēvs Miķelis (1827-1913) uzcēla Aplokciemā, pašā Ķīšezera krastā mājās Vaķiltu mājas, kuras mantoja Martas Rinkas tēvs, koktirgotājs Pēteris (1852-1914). Martas Rinkas māte Katrīna Innusa (1858-1929) dzimusi senā un ļoti sazarotā Vecmilgrāvja jūrnieku ģimenē, kur ... >> lasīt vairāk

Kr. Barons dzimis 1835. gada 31.oktobrī Strutelē. 1856. gadā sāk studijas Tērbates universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē ar specialitāti astronomijā. Studijas pabeidza 1860. gadā. 1858. - 859. gadam Kr. Barons veica ceļojums ar kājām no Tērbatas līdz Dundagai. 1862. - 1865. gadam bija „Pēterburgas avīzes” līdzstrādnieks un faktiskais redaktors. Strādājis arī kā skolotājs ... >> lasīt vairāk

Jānis Jaunsudrabiņš kopā ar ģimeni Burtnieku mājā dzīvoja no 1910. gada 22. septembra līdz 1913. gada 20. aprīlim. J. Jaunsudrabiņš dzīvodams Burtnieku namā sarakstīja apceri „Latviešu rakstnieks”, aptuveni pusi no „Baltās grāmatas”, viencēlienu „Ansis Auns”, pirmo stāstu un tēlojumu krājumu "Kolorēti zīmējumi", garo stāstu „Aija”, satīrisku stāstu krājums "Trīs dienas”. ... >> lasīt vairāk

Kārlis Skalbe uz Burtnieku namu pārcēlās dzīvot divu iemeslu vadīts. Pirmkārt, viņš vēl ar vien bija meklējamo cilvēku sarakstā saistībā ar publikācijām žurnālā „Kāvi”, kas draudēja ar atkārtotu arestu. Dzīvojot Burtnieku namā nebija vajadzīgs Rīgas pieraksts, jo tā bija Mangaļu pagasta teritorija. Un otrs iemesls – K. Skalbes nesen dzimušajam dēlam Jānim Vecmīlgrāvja priežu gaiss bija ... >> lasīt vairāk

Jānis Poruks Burtnieku namā dzīvoja neilgu laika posmu tikai no 1909. gada 26. augusta – 23. novembrim. J. Porukam dzīvokli aizrunāja labs paziņa Jānis Āre, kurš tajā laikā vadīja arī „Ziemeļblāzmas kori”. J. Poruks dzīvoja otrajā stāvā, tieši virs Kr. Barona dzīvokļa. Viņš bija viens no retajiem Burtnieku nama iedzīvotājiem, kuru A. Dombrovskim neizdevās iesaistīt vietējās aktivitātēs. ... >> lasīt vairāk

Gustavs Šķilters bija viens no tiem cilvēkiem, kas deva pirmos impulsus Burtnieku nama celtniecībai. Tieši G. Šķilters bija tas, kas izgatavoja ēkas plānu realizējot A. Dombrovska arhitektoniskās idejas. Tēlnieks ierodas Burtnieku mājā 1909. g. 4.jūnijā, lai tur pavadītu vasaras brīvdienas. 1910. gada vasarā viesojoties Burtnieku namā G. Šķilters izveidoja Barona skulptūru, kurā Dainu tēvs ... >> lasīt vairāk

V. Lācis dzimis 1904. gadā, Rīnūžu ciemā, tagadējā Vecmilgrāvja teritorijā, ostas strādnieka ģimenē. 1. Pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Krievijā V. Lācis pabeidz Barnaulas skolotāju semināru. Tieši Krievijā tiek publicēts arī pirmais V. Lāča darbs - laikrakstā "Sibīrijas cīņa". 1921. gadā Lāču ģimene atgriežas Latvijā, un V. Lācis sāk strādāt dažādus gadījuma darbus – ... >> lasīt vairāk