Gustava Ādolfa baznīca

Gustava Ādolfa baznīca savā ziņā ir unikāla, jo baznīcas ēka sākotnēji ir tikusi celta kā elektrostacija. 1904. gadā tika dota atļauja Mežaparkā celt elektrostaciju. Tā nekalpoja savam sākotnējam mērķim ilgi, jo Mežaparku pievienoja Rīgas pilsētas elektrības tīklam. Pēc tam ēka tika izmantota kā zirglietu noliktava, jo blakus atradās zirgu staļļi un zirgu tramvaja galapunkts.

1911. gadā zemes gabalu savā īpašumā iegādājās a/s „Būvbiedrība”, kuras direktors ierosināja bijušās spēkstacijas ēku pārbūvēt par kapelu. Kapelu 1919. gada 31. janvārī iesvētīja.

Gustava Ādolfa baznīca

1927. gadā pēc Rīgas Sv. Pētera baznīcas vācu draudzes mācītāja Maksimiliāna Stendera iniciatīvas kapela tika pārbūvēta, tika iesvētīts baznīcas zvans, un tā ieguva savu nosaukumu Gustava Ādolfa baznīca. Dievkalpojumi baznīcā notika vācu valodā, jo arī pašā Mežaparkā pārsvarā dzīvoja vācieši. 20.gs. 20. gados baznīcai savas draudzes nebija, bet dievkalpojumus vadīja mācītāji no citām Rīgas vācu draudzēm.

20.gs. 30. gadu beigās Mežaparkā pieauga latviešu īpatsvars un baznīcā vienu līdz divas reizes mēnesī notika dievkalpojumi arī latviešu valodā. 1937. gadā tika nolemts celt atsevišķu baznīcu latviešu draudzei, Rīgas dome apsolīja zemes gabalu jaunajai baznīcai blakus Zooloģiskajam dārzam. Tikko sākušos ziedojumu vākšanas kampaņu baznīcas celtniecībai pārtrauca 2. pasaules karš.

Gustava Ādolfa baznīca Avots: panoramio.com, veloturrist

Padomju varas gados baznīca izveidojās par kristīgās ticības izplatības centru, kas aktīvi darbojās. Tomēr šī darbība nepatika pastāvošajai varai. 1970. gadā baznīcā notika ugunsgrēks, kura rezultātā gāja bojā viss arhīvs, bet pašu celtni izdevās izglābt.

Gustava Ādolfa baznīca darbojas arī šodien, tā ir vienīgā baznīca Mežaparkā, bet vienlaicīgi tā arī ir pati mazākā Rīgas baznīca, kurā ir tikai 80 sēdvietas.