„Lady Kathleen”

Vecāķu pludmalē Mangaļsalas pusē kā viens no ievērojamākajiem apskates objektiem kalpo kuģa „Lady Cotlin” („Lady Kathleen”) vraks. Kuģa korpuss bija izgatavots no dzelzsbetona. Šāda tipa kuģu būvniecība ir diezgan reti sastopama gan Baltijas jūras reģionā, gan pasaulē kopumā.

Pirmā pasaules kara laikā norvēģu inženieris Nikolajs Fogners 1917. gadā izgudroja betona kuģi kā aizvietotāju metāla kuģim. Šādiem kuģiem kravas tilpne bija ļoti sausa, pateicīga kravām, kurām mitrums ir bīstams, kuģa materiāls ir lētāks, un pati kuģa būvniecība bija vienkāršāka. Turklāt ekspluatācijās sākumā šādiem kuģiem bija diezgan liela izturība, salīdzinot ar metāla kuģa korpusiem, bet šādu kuģu ekspluatācija beidzās aptuveni 10 gadu laikā, un pēdējais vilnis, kad tādus kuģus būvēja, bija Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados.

Norvēģu kravas kuģis „Lady Kathleen” bija uzbūvēts 1941. gadā Lielbritānijā. Tas bija reģistrēts Bergenas ostā Norvēģijā. 1951. gadā novembrī vētras laikā šis kuģis novirzījies no kursa un uzskrējis uz sēkļa pie Mangaļsalas krasta. Par kuģa nokļūšanu uz sēkļa pastāv vairākas versijas. Pēc vienas versijas kuģa apkalpes locekļi bija alkohola reibumā, ka naktī nespēja iepeldēt Daugavas grīvā. Kļūdījušies par vairākiem simtiem metru, viņi uzsēdināja kuģi uz sēkļa. Trieciena rezultātā kuģa korpuss sašķēlās, liekot tā priekšgalam ar visu kajīti atdalīties no tilpnes daļas. Citos avotos ir minēts, ka kuģis vedis kontrabandas spirtu. Pēc oficiālas versijas kuģis no Helsinkiem gaidīja atļauju ieiet Rīgas ostā. Stipras vētras laika kuģa enkurs neizturēja un kuģis uzsēdās uz sēkļa. Norvēģijas avārijas ziņojumā apkalpes komandas būšana alkohola reibumā nav piefiksēta.

Šobrīd no kuģa vraka redzama tikai mazu daļiņa, laika gaitā ūdens to skalo un vētras pieskalo vraku tuvāk krastam. To ietekmē arī sniegs un ledus, ka vraks pakāpeniski sabrūk.

Vecāķu apbūve