Svētā Jura baznīca

Sv. Jura baznīca

Svētā Jura baznīca ir visvecākā Rīgas mūra ēka, kas no 13. gs. sākuma saglabājusies līdz mūsdienām. Svētā Jura baznīcas vēsture sākās jau 1199. gadā ar pāvesta Inokentija III pasludināto Krusta karu pret Baltijas pagāniem. Bīskapa Alberta dibinātā Rīga nebija iedomājama bez divām pilīm – bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa pils. Zobenbrāļu ordeņa pili sauc par Svētā Jura pili, bet pils pagalmu par Jura sētu. Tā kā zobenbrāļi bija ticīgi cilvēki, tad viņi nevarēja iztikt bez savas kapelas, un, spriežot pēc vēstures avotiem, Svētā Jura pilī kapela pastāvējusi no 1208. gada. Kapela atradusies pils dienvidu korpusā un saukta par Jura kapelu, par godu bruņinieku patronam - Svētajam Jurim.

Tā bija raksturīga romānikas stila konventa tipa celtne ar četriem korpusiem, kas ieskāva pagalmu un radīja cietokšņa iespaidu. Pils bija celta no Daugavas dolomīta radzēm, tāpēc tā ieguva nosaukumu balto akmeņu pils. Zobenbrāļu ordeņa pili rīdzinieki sagrāva 1297. gadā, cīnoties ar ordeni. Neskarta no Svētā Jura pils palika tikai tā daļa, kurā atradās Svētā Jura baznīca. Ordenis sev jauno pili cēla citā vietā. Uz bijušo Svētā Jura pili pārvietoja bīskapa Alberta dibināto viduslaiku hospitāli Svētā Gara Konventu, kas atradās jaunceļamās ordeņa pils teritorijā, un baznīca ieguva Svētā Gara baznīcas nosaukumu.

Lietišķās mākslas muzeja logs

15. gs. beigās baznīcu izmantoja terciāru ordeņa mūki. 16. gs. Rīgā, sākoties reformācijai, pilsētnieki atbrīvojās no bīskapa un ordeņa varas, rīkoja baznīcu grautiņus un likvidēja katoļu baznīcas īpašumus. Arī Svētā Jura baznīca pārstāja kalpot kulta vajadzībām un 1554. gadā tai tika noņemti zvani. 17.gs. Konventa sēta beidza pastāvēt, likvidējās klosteris. Bijušajās sētas ēkās tika ierīkotas noliktavas, jo ēkas atradās stratēģiski izdevīgā vietā – tuvumā bija osta un tirgus laukums.

17.-18.gs. visās bijušās Konventa sētas ēkās notika būtiskas pārbūves, lai pielāgotu tās jaunajām prasībām. Baznīcai aizmūrēja vidusdaļas logus un durvis, iebūvēja četrus starpstāvus. Bijušās Svētā Jura baznīcas telpās saimnieki bija kaņepāju, linu un masta priežu tirgotāji. Kā noliktava Svētā Jura baznīca kalpoja līdz pat 20.gs. beigām. 1986.-1989. gadā ēkā veica restaurācijas darbus un tur ierīkoja Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju, kas tagad saucas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Muzejā ir iespējams aplūkot restaurētus vērtīgākos arhitektūras fragmentus no katra Svētā Jura baznīcas vēstures perioda.