Pirmās ziņas par ebreju tirgotāju ierašanos Rīgā datētas ar 1536. gadu. Taču pastāvīga ebreju apmetne sāka veidoties 1638. gadā, kad aiz Rīgas mūriem, pie tā saucamām Kārļa slūžām, tagadējā Centrāltirgus rajonā, uzcēla atsevišķu ebreju apmešanās namu. Katru dienu, beidzoties tirgošanās laikam, ebrejiem bija jāatstāj pilsētas teritorija, kur viņi drīkstēja atkal atgriezties tikai pēc tirgus atvēršanas. Likums par aizliegumu dzīvot Rīgā palika spēkā arī pēc Vidzemes un Rīgas ... >> lasīt vairāk

15. gs. Rīgas rāte neatļāva krievu tirgotājiem apmesties uz dzīvi pilsētas robežās. Atbraucot ar precēm pa lielo Maskavas ceļu, tirgotāji izvietojās pilsētas vārtu priekšā, uzcēla teltis, barakas un mājeles. Tirgoņi atveda sev līdz palīgus: būvju un dažādiem citiem darbiem viņiem vajadzēja savus "kristīgos" cilvēkus. Tā tika apbūvētas Maskavas ielas. Lielākā skaitā krievu tautības cilvēki ieradās pēc Ziemeļu kara (1700.- 1721. gadā), bet par celmlaužiem tiek uzskatīti Krievijā ... >> lasīt vairāk