Avotu ielu katalogs (A - L)

Artilērijas iela

Artilērijas iela kas atrodas starp Tallinas un Matīsa ielu, sākas no Brīvības ielas un aizstiepjas līdz J. Asara ielai. Rīgas ielu plānā tā parādījās 1844. gadā ar nosaukumu Jaunā Artilērijas iela, lai gan tautā to mēdza dēvēt arī par Artilērijas šķūņu ielu, Atslēdzniecības ielu un Atslēdznieku darbnīcas ielu. Ap 1859. gadu iela ieguva savu oficiālo nosaukumu - Artilērijas iela (Артиллерийская улица). Nosaukumu tā ieguva no artilērijas kazarmām un šķūņiem, kas atradās šobrīd jau nojauktās Sporta pils vietā. 19. gadsimta 70. gados Artilērijas iela tika pagarināta pāri Krāsotāju ielai līdz pat smilšu kalniem, kas bija tagadējās J. Asara ielas vietā.

Jāņa Asara iela

Jāņa Asara iela savieno Pērnavas ielu ar Avotu, Lienes un Augusta Deglava ielu. Pirmo reizi Jāņa Asara iela minēta 1885. gadā ar nosaukumu Ērgļu iela (Орлинская). 1930. gadā to pārsauca par Jāņa Asara ielu. Laikā no 1942. līdz 1944. gadam tā atkal atguva nosaukumu Ērgļu iela (Adlerstraße), bet kopš 1944. gada tā nemainīgi ir Jāņa Asara iela.

Avotu iela

Avotu ielas nosaukums (Ключевая улица) cēlies no dzeramā ūdens avotiem, kas atradušies purvainajā zemienē tagadējās Avotu un Ernesta Birznieka-Upīša ielas apkaimē. Šie avoti izveidojās 19. gs., kad tika aizbērta Daugavas atteka Speķupe. Avotu ielas sākums ir pie Marijas ielas un tā aizstiepjas līdz Lienes ielai. Kopš 1810. gada Rīgas ielu sarakstā ir divas Avotu ielas: Mazā Avotu iela (no Lāčplēša līdz Ģertrūdes ielai) un Lielā Avotu iela (līdz pat Sv. Pāvila baznīcai). 19. gs. otrajā pusē abas ielas tika apvienotas. Ja sākotnēji iela sākās no Lāčplēša ielas, tad 1885. gada 18. martā ielai tika pievienots L. Fūrmaņu ielas posms (tas ir posms no Marijas ielas). 1901. gadā Avotu ielā atklāja elektriskā tramvaja līniju posmā no Stabu ielas līdz J. Asara ielai. Tramvaja satiksme darbojās tikai līdz 60. gadu vidum.

Ernesta Birznieka – Upīša iela

Ernesta Birznieka-Upīša iela robežojas ar Elizabetes, Dzirnavu, Visvalža un Lāčplēša ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1846. gadā ar nosaukumu Kurmanova iela (Курмановская улица). 1867. gadā ielas nosaukums bija 1. Kurmanova iela. 1936. gadā iela tika pārsaukta par Jumāras ielu. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1961. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela nosaukta par godu latviešu rakstniekam, tulkotājam un bibliotekāram Ernestam Birzniekam – Upītim.

Bruņinieku iela

Bruņinieku iela sākas pie Kr. Valdemāra ielas un stiepjas līdz pat Vagonu ielai, beidzoties pie dzelzceļa sliedēm. Daļa no šodienas Bruņinieku ielas 18.gs. saukta par Karātavu ielu (Виселичная улица), bet 19. gs. 30.—40. gados posms gar 1. slimnīcu saukts par Botāniskā dārza ielu (улица Ботанического сада). 1859. gadā, apvienojot šīs abas ielas, tika izveidota Bruņinieku iela (Рыцарская улица). 1935. gadā tā tika pārsaukta par Aizsargu ielu. 1940. gadā iela iegūst nosaukumu Sarkanās Armijas iela (Красноармейская улица). Vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par Jorka ielu (Yorkstraße), bet 1944. gadā tā atkal kļuva par Sarkanarmijas ielu (Красноармейская улица). 1990. gadā tā atguva Bruņinieku ielas nosaukumu.

Aleksandra Čaka iela

Aleksandra Čaka iela savieno Avotu un Ieriķu; Bērzaunes, Braslas un Dzelzavas ielas, bet Grīziņkalna robežās – Avotu un Zemitāna ielu. Lai cik paradoksāli tas būtu, Aleksandra Čaka iela ir viena no jaunākajām Grīziņkalna ielām, jo tā tika atdalīta no Marijas ielas tikai 1989. gadā. Marijas iela pirmo reizi minēta jau 1860. gadā (Мариинская улица). 1885. gadā tai pievienoja Jaunās ielas daļu. No 1942. līdz 1944. gadam to sauca par Pliskavas ielu (Pleskauer Straße), bet 1944. gadā tā atguva nosaukumu Marijas iela. 1950. gadā tā atkal tika pārsaukta par Suvorova ielu, bet 1989. gadā sadalīta Aleksandra Čaka un Marijas ielā.

Augusta Deglava iela

Augusta Deglava iela sākas pie Lienes ielas un stiepjas cauri Purvciemam un Pļavniekiem līdz pat Lubānas ielai. 1885. gadā parādījās neplānota iela bez vārda, kas izveidojusies no ceļa uz Rumpmuižu (Румпенгоф), tādēļ tā sākotnēji tika nodēvēta par Rumpmuižas ielu (Румпенгофская улица). 1937. gada ielu pārdēvēja rakstnieka Augusta Deglava vārdā, jo viņš dzīvojis ielas 24. namā. Iela sākotnēji sniegusies tikai līdz dzelzceļam, bet jau 1897. gadā pagarināta pāri dzelzceļam. Ap 1924. gadu iela jau sniegusies līdz jaunajai pilsētas robežai, kas atradās pie Dzilnas ielas (tagad Andreja Saharova iela).

Dzirnavu iela

Dzirnavu iela savieno Maskavas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tā šķērso trīs apkaimes – Maskavas forštati, Avotus un Centru. Dzirnavu iela ir viena no vecākajām apkaimes ielām, kas saglabājusi savu sākotnējo nosaukumu. Dzirnavu iela izveidojusies jau 18.gs. pirmajā pusē Dzirnavu dīķa vietā, kas pastāvēja 16.-17.gs. Tieši no dzirnavām, kas atradušās ielas tuvumā, tā ieguvusi arī savu nosaukumu. 1885. gadā Dzirnavu ielai pievienota arī Lielā Riepnieku iela un Dzirnavu dambis. Vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par Riharda Vāgnera ielu (Richard Wagner Straße), bet 1944. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Rihards Vāgners (Richard Wagner, 1813-1883) bija vācu komponists, eseju autors un mūzikas teorētiķis.

Ģertrūdes iela

Ģertrūdes iela savieno Valmieras un Kr. Valdemāra ielas. Tā robežojas ar Valmieras, Ādmiņu, Kurbada, Avota, A. Čaka, Kr. Barona, Tērbatas, Akas, Brīvības, Baznīcas, Skolas un Kr. Valdemāra ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Ģertrūdes iela minēta jau 1754. gadā ar nosaukumu Lielā Kalēju iela (Большая Кузнечная улица); 1876. gadā ielas nosaukums jau bija Kalēju iela (Кузнечная улица). Tās nosaukums saistāms ar kalējiem, kas bija šeit apmetušies uz dzīvi. 1885. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Ģertrūdes ielu (Гертрудинская улица, Gertrudstrasse). Tās nosaukuma izcelsme tiek saistīta ar Ģertrūdes baznīcas laukumu pie krustojuma ar Baznīcas ielu. 1950. gadā iela tika pārsaukta par K. Marksa ielu. 1990. gadā iela atguva Ģertrūdes ielas nosaukumu.

Kārlis Markss (Karl Heinrich Marx, 1818-1883) – ebreju izcelsmes vācu žurnālists, filozofs, politekonomists un revolucionārs. Kopā ar Fridrihu Engelsu ir marksisma teorijas pamatlicējs.

Krāsotāju iela

Krāsotāju iela sākas pie Matīsa ielas un aizstiepjas līdz Tallinas ielai. Tā bija pirmā iela Grīziņkalnā. Lai gan kā iela tā parādījās jau 1815. gadā ar savu esošo nosaukumu (улица Красильная), tomēr intensīva apbūve šajā rajonā sākās tikai pēc 1872. gada, kad tika atklāta Milgrāvja dzelzceļa līnija, kā rezultātā Grīziņkalns sāka straujāk apdzīvoties. 1897. gadā Kārlis Ulmanis strādāja pienotavā Krāsotāju ielā.

Kurbada iela robežojas ar Ģertrūdes un Satekles ielām. Iela nosaukta par godu latviešu mitoloģijas tēlam Kurbadam, kas bija pārdabiski spēcīgs un dzimis kā ķēves dēls.

Lāčplēša iela

Lāčplēša iela šķērso trīs apkaimes – Maskavas forštati, Avotus un Centru. Lāčplēša iela savieno Kr. Valdemāra ielu un Salu tiltu. Lāčplēša iela robežojas ar Salu tiltu, Krasta, Maskavas, Dagdas, Gogoļa, F. Sadovņikova, Abrenes, Spīdolas, Rūsiņa, Kalupes, Satekles, E. Birznieka – Upīša, Avotu, A. Čaka, Kr. Barona, Tērbatas, Akas, Brīvības, Baznīcas, Skolas un Kr. Valdemāra ielām.

Lāčplēša iela

Lāčplēša ielas pirmsākumi meklējami 19.gs. 60-tajos gados, kad tika apvienotas Mazā Smilšu un Lielā Smilšu iela. 1867. gadā ielas nosaukums bija Smilšu iela (Песочная улица). 1885. gadā Smilšu ielu kopā ar Kārļa ielu jeb Romanovku pārsauca par Romanova ielu (Романовская улица). 1923. gadā iela pirmo reizi ieguva savu tagadējo nosaukumu – Lāčplēša iela. Vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par Kārļa Širrena ielu (Carl Schirren Straße), bet 1944. gadā tā atguva Lāčplēša ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Kārlis Širrens (Carl Schirren, 1826-1910) – baltvāciešu vēsturnieks, baltvāciešu 19.gs. ideoloģijas galvenais formulētājs, kura vārdā nosaukta vēl aizvien Vācijā pastāvošā baltvāciešu kultūras biedrība Carl-Schirren-Gesellschaft.

Lienes iela

Lienes iela mūsdienās savieno Vagonu un Krāsotāju ielu. Pirmo reizi Lienes iela Rīgas adrešu grāmatās sastopama jau 1877. gadā ar nosaukumu Helenas iela (Еленинская улица). 1923. gadā tā iegūst savu tagadējo nosaukumu Lienes iela. 1935. gadā iela zaudēja daļu no sava garuma, kas tika pievienots Vagonu ielai.