Vecāķu ielu katalogs (P – Z)

Pakalnes iela

Pakalnes iela sākas krustojumā ar Cirsmas ielu, šķērso Gāršas un Kūduma ielas un beidzas krustojumā ar Vasarnieku ielu. Iela tika izveidota 1949. gadā ar nosaukumu Kalnu iela, 1961. gadā tā tika pārdēvēta par Pakalnes ielu. Pakalnes iela stiepjas paralēli Vaļņveida (Vaļņa) kāpai. Ielas garums ir 750 metri.

Paceplīša iela

Paceplīša iela sākas krustojumā ar Mangaļu prospektu, robežojas ar Mazsalacas ielu, Vecāķu prospektu, Garciema ielu un beidzas krustojumā ar Puikules ielu. Paceplīša iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 395 metri. Paceplītis ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Pludmales iela

Pludmales iela sākas pie Vecāķu dzelzceļa stacijas, šķērso Mangaļu prospektu, Mazsalacas ielu, Vecāķu prospektu, Garciema, Puikules ielām un Kāpu prospektu. Iela beidzas Vecāķu pludmalē. Pludmales iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav manījies. Ielas garums ir 797 metri.

Puikules iela

Puikules iela sākas krustojumā ar Paceplīša ielu, tālāk robežojas ar Šalkones, Selgas, Pludmales, Liedaga, Putu un Saulgriežu ielām, un beidzās strupceļā pie Rīgas robežas. Puikules iela izveidota 1949. gadā ar nosaukumu Upes prospekts, 1961. gadā tā tika pārdēvēta par Puikules ielu. Ielas garums ir 970 metri. Puikules ielā 5 apskatāma Andreja Dombrovska pēctečiem piederoša vasarnīca, kas celta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Puikule ir sena lībiešu apmetnes vieta. Puikule ir apdzīvota vieta Vidzemē, Limbažu novadā Brīvzemnieku pagastā.

Putu iela

Putu iela sākas krustojumā ar Garciema ielu, tālāk robežojas ar Puikules ielu un beidzas krustojumā ar Kāpu prospektu. Putu iela izveidota 1957. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 227 metri.

Saulgriežu iela

Saulgriežu iela sākas kā Vecāķu prospekta turpinājums, tālāk robežojas ar Garciema un Puikules ielām, beidzas strupceļā pie Vilkaču priedes, un turpinās kā meža taka līdz pludmalei. Saulgriežu iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 332 metri. Saulgrieži ir laiks, kad Saulei ir vislielākā vai vismazākā deklinācija. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos – visīsākā diena un visgarākā nakts.

Selgas iela

Selgas iela sākas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Skulte, robežojas ar Mangaļu prospektu, Mazsalacas ielu, Vecāķu prospektu, Garciema un Puikules ielām, Kāpu prospektu, turpinās kā gājēju iela caur dabas parku “Piejūra” un beidzas Vecāķu pludmalē pie Vecāķu glābšanas stacijas un Bojā gājušo burātāju pieminekļa. Selgas iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Selgas ielā 7a, pirms Otrā pasaules kara ilgu laiku mitinājies amerikāņu žurnālists “Chicago Tribune” korespondents Rīgā Donalds Dejs. Ielas garums ir 842 metri. Selgas ielas nosaukums ir saistīts ar zvejniecību, jo ar selgu saprot dziļu vietu jūrā, kas atrodas tālu no krasta.

Sēkļu iela

Sēkļu iela sākas krustojumā ar Vecāķu prospektu, šķērso Mazsalacas ielu un Mangaļu prospektu un beidzas strupceļā pie Vaļņa kāpas. Sēkļu iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 309 metri. Sēkļu ielas nosaukums ir saistīts ar zvejniecību, jo ar sēkli saprot seklu vietu ūdenstilpē.

Sīgu iela

Sīgu iela sākas strupceļā starp dzīvojamām mājām un beidzas krustojumā ar Vēlavu ielu. Sīgu iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 164 metri. Sīgu ielas nosaukums saistīts ar zveju, jo sīgas ir zivis. Latvijas ūdeņos sastopamas vairākas sīgu formas: jūru piekrastē nārstojošā sīga, sīgas anadromā forma, sīgas saldūdens forma. Anadromā forma dzīvo jūrā, nārstot dodas uz upēm. Mazuļi upēs pavada 1-2 gadus. Pārvietošanās ātrums līdz 50 km diennaktī. Saldūdens forma dzīvo ezeros.

Šalkones iela

Šalkones iela sākas krustojumā ar Mangaļu prospektu, robežojas ar Mazsalacas ielu, Vecāķu prospektu, Garciema un Puikules ielām un beidzas krustojumā ar Kāpu prospektu. Šalkones iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 525 metri.

Tilaudu iela

Tilaudu iela sākas krustojumā ar Vecāķu prospektu, robežojas ar Attekas, Ipalas, Treiliņu ielām, un beidzās krustojumā ar Zvejas ielu. Tilaudu iela izveidota 1949. gadā ar nosaukumu Rožu iela, 1961. gadā tā tika pārdēvēta par Tilaudu ielu. Ielas garums ir 428 metri.

Treiliņu iela

Treiliņu iela sākas kā atzars no Vecāķu prospekta, tālāk šķērso Attekas, Ipalas un Tilaudu ielas, un beidzas krustojumā ar Mangaļu prospektu. Treiliņu iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 524 metri.

Vabu iela

Vabu iela ir sadalīta divās daļās – pirmā daļā sākas krustojumā ar Zvejas ielu un beidzas strupceļā pie dzīvojamām mājām. Savukārt, otrā daļa sākas strupceļā pie dzīvojamām mājām, šķērso Ciņu ielu un beidzas krustojumā ar Mangaļu prospektu. Vabu iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 449 metri. Vabu ielas nosaukums saistīts ar zveju, jo vaba ir miets, stabs zvejas tīklu žāvēšanai.

Vasarnieku iela

Vasarnieku iela sākas krustojumā ar Pakalnes ielu, šķērso Kūduma ielu un beidzas krustojumā, kur saiet Vēlavu un Cirsmas ielas. Vasarnieku iela izveidota 1949. gadā ar nosaukumu Peldu iela. 1961. gadā tā tika pārdēvēta par Vasarnieku ielu. Ielas garums ir 266 metri.

Vecāķu prospekts

Vecāķu prospekts ir maģistrālā Rīgas iela, kas savieno Vecmīlgrāvja un Vecāķu apkaimes. Prospekts sākas Vecmīlgrāvja apkaimē krustojumā ar Emmas ielu, iet paralēli Rīgas–Skulte dzelzceļa līnijai un beidzas Vecāķu apkaimē, turpinoties kā Saulgriežu iela. Vecāķu apkaimē prospekts šķērso Zvejas, Treiliņu, Dūņu, Tilaudu ielas, Mangaļu prospektu, Aizvēja, Ziedu, Mazsalacas, Sēkļu, Paceplīša, Šalkones, Selgas, Pludmales, Blāzmas un Liedaga ielas. Vecāķu prospektā 86 atrodas bijusī Sigismunda Kolmeca viesnīca “Alba” ar restorānu, vēlāk “Nordpool”.

Vecāķu prospekta pirmsākumi ir meklējami 1928. gadā, kad tika izveidota Vecāķu iela. 1961. gadā izveidoja Vecāķu prospektu, kur apvienoja Rīgas prospektu, Rīgas gatves daļu, Vecāķu šoseju un Vecāķu ielu. Vecāķu prospekta apbūvi veido pārsvarā individuālās dzīvojamās mājas. Vecāķu prospekts ir viena no garākām ielā Rīgā, tās kopējais garums ir 6093 metri.

Vēlavu iela

Vēlavu iela sākas krustojumā ar Mangaļu prospektu, krustojas ar Sīgu, Ālantu, Ķīšu un Vēdzeļu ielām, beidzas krustojumā ar Cirsmas un Vasarnieku ielām. Vēlavu iela izveidota 1949. gadā ar nosaukumu Lašu iela. 1961. gadā tā pārdēvēta par Bākas ielu, bet 1962. gadā iegūst savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 602 metri.

Vēdzeļu iela

Vēdzeļu iela sākas krustojumā ar Vēlavu ielu un beidzas strupceļā pie dzīvojamām mājām. Vēdzeļu iela izveidota 1961. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir tikai 49 metri un tā ir īsāka apkaimes iela. Nosaukums liecina par seno Vecāķu iedzīvotāju nodarbošanos – zveju. Vēdzele ir saldūdens zivju suga. Latvijā vēdzele sastopama vairākumā upju un daudzos ezeros, kā arī Baltijas jūras piekrastē, īpaši upju grīvu rajonos.

Vimbu iela

Vimbu iela sākas krustojumā ar Cirsmas ielas un beidzas strupceļā pie Vaļņa kāpas. Vimbu iela izveidota 1949. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 162 metri. Vimba ir sapalu dzimtas zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.

Zvejas iela

Zvejas iela sākas kā atzars no Vecāķu prospekta, tālāk šķērso Attekas, Ipalas, Tilaudu, Vabu, Āmu un Ciņu ielas, un beidzas krustojumā ar Mangaļu prospektu. Zvejas iela izveidota tikai 1980. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums ir 983 metri. Ielas nosaukums liecina par seno Vecāķu iedzīvotāju nodarbošanos – zveju.