18. gadsimts
3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика

Rīgas vēstures hronoloģija

365 dienas Rīgā

18. gadsimts
1701 . gada 10. jūlijā – Ziemeļu kara laikā Spilves pļavās notika Daugavas kauja, kuras gaitā zviedri Kārļa VII vadībā sakāva sakšus un krievus. 10. jūlijā, galvenajam karaspēkam atkāpjoties no kaujas lauka, ap 400 krievu karavīru Lucavsalā palika ielenkumā, kur kaujā krita. Par godu notikuma 190. gadadienai Krievijas impērijas valdība nolēma Lucavsalā novietot pieminekli, ko atklāja 1891. gadā.
1701. gada 9. jūlijā – Spilves pļavās notika Ziemeļu kara Spilves kauja starp Saksijas un Zviedrijas karaspēku, kad zviedru karaspēks dūmu aizsegā pārcēlās pāri Daugavai un 3 stundu ilgajā kaujā sakāva Saksijas karaspēku. Uzvara Spilves kaujā nostiprināja Zviedrijas armijas pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā.
1709. gada 28. oktobrī – Krievijas impērijas armija sāka Rīgas astoņus mēnešus aplenkšanu. Ilgais aplenkums beidzās, parakstot Rīgas kapitulāciju, kad pilsētā sākās bads un mēra epidēmija, kā laikā gāja bojā ap 50% no Rīgas iedzīvotājiem.
1710. gada 1. jūnijā – Krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā ielenca Rīgu un ieņem tās priekšpilsētas.
1710. gada 3. jūlijā – Dreiliņmuižā (vācu: Dreylingshof) tika parakstīta Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības kopā ar Rīgas rātes padošanās Krievijas caram Pēterim I Lielajā Ziemeļu karā.
1710. gada 5. jūlijā – Saskaņā ar 3. jūlijā parakstīto zviedru garnizona kapitulāciju Rīgā, pilsētā ienāca kņaza Aņikitas Repņina vadītais krievu karaspēks. Krievijas cars Pēteris I kņazu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru.
1710. gada 14. jūlijā – Pēc Rīgas padošanās ģenerālfeldmaršals Boriss Šeremetjevs pieņēma rīdzinieku uzticības zvērestu.
1710. gada 8. augustā – Daugavgrīvas cietoksnis padevās Krievijas karaspēkam.
1712. gada 26. jūnijā – Krievijas cars Pēteris I par Rīgas rātes locekli iecēla īpašu virsinspektoru – dēvētu arī par rātes prezidentu – Maskavas tirgotāju Iļju Isajevu.
1713. gada 28. jūlijā – Krievijas cars Pēteris I nodibināja īpašu Rīgas guberņu ar Rīgu kā administratīvo centru un rezidenci Rīgas pilī.
1718. gada 1. jūlijā – Ālandu salās Sākās Ālandu kongress, kura laikā notika Zviedrijas un Krievijas miera sarunas Ziemeļu kara lai. Krievija pieprasīja Zviedrijai atdot krievu iekaroto Vidzemi un Rīgu. Kongress beidzās bez rezultātiem.
1721. gada 21. maijā – Zibens iespēra Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornī, un tas nodega.
1721. gada 26. jūnijā – Pēc Krievijas cara Pētera I pavēles sāka veidot vecāko Rīgas parku Pirmo Ķeizardārzu vai tagadējo Viesturdārzu.
1726. gada 13. jūlijā – Krievijas cariene Katrīna I izdeva ukazu par Rīgā iebēgušo zemnieku izdošanu muižniekiem.
1728. gada 13. oktobrī – Krievijas imperators Pēteris II apstiprināja Rīgas pilsētas privilēģijas, tomēr neatjaunoja Rīgas privilēģijas tiesāt muižniekus par pilsētā izdarītiem noziegumiem burggrāfa tiesā, kā arī tiesības neizdot zemniekus bēgļus pēc divu gadu noilguma.
1730. gada 16. aprīlī – Rīgā izcēlās liels ugunsgrēks, kurā nodega aptuveni simts namu.
1733. gada 11. maijā – Tika iesvētīta no koka celtā Jēzus luterāņu baznīca.
1736. gada 28. aprīlī – Nodega Rīgas priekšpilsēta tagadējā Viestura dārza apkaimē.
1736. gada 7. jūlijā – Tika izveidots pirmais Anatomikums jeb Anatomijas teātris.
1738. gada 15. aprīlī – Rīgas rāte izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem.
1742. gada 17. septembrī – Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna Romanova parakstīja Rīgas pilsētas tiesības.
1744. gada 9. aprīlī – Rīgā bija plūdi. Rātslaukumā ūdens līmenis bija 2 olektis jeb 107,5 cm.
1745. gada 2. jūlijā – Rīgā ieradās vācu koktēlnieks, mākslas galdnieks Karls Gotlobs Apelbaums, kurš izgatavojis Svētā Jāņa baznīcas un Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ērģeles.
1756. gada 17. jūlijā – Rīgas maģistrāts apstiprināja vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū.
1756. gada 8. augustā – Rīgas namnieks, latvietis Dāniels Šteinhauers, par 2000 dālderiem nopirka Hermeliņa muižu (vācu: Hermelingshof), kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas apkaimē. Līdz mūsdienām muižas ēkas nav saglabājušās.
1756. gada 27. septembrī – Septiņgadu kara apstākļos no Rīgas aizliedza labības eksportu.
1759. gada 23. jūnijā – Latviešu mastu brāķētājs Jānis Šteinhauers (vācu Johann Steinhauer) Zasumuižā (vācu Sassenhof) aizsāka Zāļu vakara svinēšanas tradīciju.
1762. gada 31. jūlijā – Krievijas patvaldība izdeva ukazu, kas noteica Krievijas ārējās un iekšējās tirdzniecības pamatprincipus. Ukazā īpaši bija uzsvērtas Rīgas tirdzniecības tradīcijas un īpašais statuss Krievijas impērijā.
1763. gada 17. aprīlī – Ar Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II pavēli Rīgā nodibināja speciālu komisiju Rīgas tirdzniecības pētīšanai.
1765. gada 22. oktobrī – Rīgas rāte svinīgi iegāja jaunajā (trešajā) rātsnamā. Jaunā ēka tika veidota agrīnā klasicisma formās, to ieskāva Toskānas tipa kolonu portiks, tornis bija veidots baroka stilā.
1768. gada 7. jūlijā – Ugunsgrēkā Rīgā nodega 70 nami, bet dienu vēlāk ugunsgrēkā nodega vēl 300 nami.
1772. gada 10. novembrī – Aizliedza apglabāt mirušos baznīcās un pagalmos pilsētu teritorijā. Tā bija daļa no buboņu mēra epidēmijas apkarošanas kampaņas, kas plosījās no 1770. gada līdz 1772. gadam Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
1774. gada 1. maijā – Vētra sabojāja un viļņi aizskaloja jūrā peldošo tiltu pār Daugavu.
1775. gada 22. maijā – Pirmajam krievu tirgotājam tika piešķirtas Rīgas namnieka tiesības.
1778 . gada 5. maijā – Āgenskalnu ieskaitīja Rīgas priekšpilsētās.
1782. gada 27. septembrī – Rīgā tika atklāts pirmais publiskais teātris (vācu: Rigaer Stadttheater), vēlāk Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris. Pirmā teātra ēka atradās tagadējā Riharda Vāgnera ielā 4. Teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas Latvijas Nacionālā opera.
1783. gada 3. jūlijā – Pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrantam.
1785. gada 5. jūnijā – Rīgā sāka veidot jaunu policijas aparātu, kas atbilda Krievijas impērijas prasībām.
1786. gada 16. oktobrī – Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns (angļu: George Browne) pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas.
1786. gada 22. oktobrī – Par pirmo Rīgas pilsēta galvu ievēlēja Heinrihu Štrauhu.
1788. gada 9. jūlijā – Uzcēla pirmo Daugavgrīvas bāku, kas bija no baļķiem būvēts tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs. 1812.gadā šajā tornī ierīkots semafors sakariem ar Rīgu.
1788. gada 28. augustā – Rīgā darbību uzsāka jauna sociālās apgādības pārvalde – Dibinājuma direktorija.
Sadaļa “šodien Rīgā notika” ir daļa no Projekta “365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība Cita Rīga.


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor