Rumbulas vēsture

Mazjumpravmuižas drupas

Rumbulas nosaukuma izcelšanos saista ar Daugavas krācēm, kas pirms Rīgas HES uzbūvēšanas atradušās Daugavā starp Rumbulu un Doles salu un 13. gs. sastādītajās kartēs dažkārt norādīts kā svarīgs robežpunkts. 13. gadsimtā Daugavas krasts pie tagadējās Rumbulas teritorijas izmantots kā brasla vieta, te bija viena no trim pārceltuvēm pie Daugavas. Jau 1226. g. pāvesta legāts Livonijā Vilhelms no Modenas noteica Rīgas lauku novada robežas, kas sākās Daugavas labajā krastā no Rumbulas krācēm Daugavā, aptverot plašu teritoriju, kurā iekļāvās arī tagadējā Rumbulas apkaime.

Mazjumpravmuižas ēkas iekonservētās drupas

Viduslaikos Rumbulas teritorija tika pakļauta Mazjumpravmuižai (Jungfernhof), kas bija viena no Rīgas patrimoniālā apgabala jeb lauku novada muižām. Šo muižu arhibīskaps Alberts 1259. gadā piešķīra Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim un vēlāk tā pārvaldīja itin plašas patrimoniālā apgabala teritorijas. Klostera māsas te iekopa muižu, ko dēvēja par Blūmendāli (Blumenthal) jeb "puķu leju". Ar laiku šo teritoriju iesauca par Mazo Jumpravmuižu (Klein Jungfernhof), lai atšķirtu no klostera galvenā zemes īpašuma pie Lielvārdes, ko arī dēvēja par Jumpravmuižu (Gross Junfenhof).

Atjaunotās Mazjumpravmuižas dzirnavas

Reformācijas laikā muižu klosterim atņēma, bet 16. gs. beigās to savā īpašumā ieguva Rīgas jezuīti. 1627. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram Mārtiņam Vulfam, kas pieņēma Vulfenšilda uzvārdu. 1636. gadā Vulfenšilds muižu pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu. 1637. gadā pirkumu apstiprināja Zviedrijas karalis. Rīgas rāte muižas zemēm pievienoja plašu teritoriju no Daugavas līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram, Ulbrokai, Rumbulai, kā arī zemes pretējā Daugavas krastā no Ķekavas un Misas upes līdz Torņakalnam un Bieķēnsalai. Mazjumprava bija lielākā Rīgas patrimoniālmuiža, kas ietilpa Biķera draudzes novadā.

Mazjumpravmuiža

18. gs. sākumā par muižas īpašnieku kļuva Rīgas lauku virsfogts Pauls Brokhūzens (vācu: Paul von Brockhusen), kas krievu karaspēkam neļāva apmesties muižas ēkā, bet gan ļāva dzīvot pie zemniekiem. Viņa dēli muižu izputināja un 1752. gadā to savā īpašumā pārņēma Rīgas pilsēta 1797. gadā Jumpravmuižas zemēs dzīvoja 3357 cilvēki, tai skaitā 1132 dzimtļaudis un 1170 no citiem novadiem ienākuši cilvēki. Ap 1777. gadu no muižas nodalīja Olaines patrimoniālmuižu ar Plakanciemu, 1799. gadā izveidoja Dreiliņu patrimoniālmuižu Juglas ezera pusē. 19.gs. šeit dzīvojis gleznotājs Johans Heinrihs Baumanis, pirmā latviešu arhitekta Johana Frīdriha Baumaņa tēvs. 1877. gadā Rīgas pilsēta muižu iznomāja Johanam Ratfeldam.

Mazjumpravmuižas dīķis

1915. gadā muiža tika pamesta un vēlāk vairakkārt mainīja saimniekus. 1919. gadā Bermonta karaspēks muižu izdemolēja, no 1925. līdz 1940. gadam tā bija iznomāta Ženijai Štobei. 1930. gados šeit bija upju kuģu piestātne Jumpravmuiža kuģīšu satiksmes līnijai „Rīga – Ķekava – Klaņģi”. 1941. gada decembrī šeit iekārtoja Jumpravmuižas koncentrācijas nometni (Konzentrationslager Jungfernhof), kurā ieslodzīja Vācijas un Austrijas ebrejus, kas nodarbojās ar lauksamniecību.

Mazjumpravmuižas parks

Pēc 2. Pasaules kara muižas teritorijā atradās padomju armijas daļa, bet muižās ēka tikusi izmantota kā poliklīnika. 1968. gadā Rumbulas teritoriju iekļāva Rīgas pilsētas robežās, kad Rīgai klāt pievienoja plašu apgabalu gar Daugavas malu līdz pat Dārziņiem. Armijai aizejot, muižas ēka bija sliktā stāvoklī un vēlāk muiža netika apsaimniekota. Jau 2009. gadā bija palikušas tikai drupas.

Mazjumpravmuiža

Mūsdienās Rīgas Austrumu izpilddirekcija, veicot Mazjumpravas muižas labiekārtošanu, īpašu vērību pievērš Mazjumpravas muižas ansamblim, kam ir liela kultūrvēsturiska nozīme. Arheologa Rūdolfa Brūža veiktās izpētes laikā tika konstatētas dzirnavu mehānisma atliekas un noskaidrots, ka dzirnavas celtas 17. gs. Dzirnavu drupu mūra konstrukcijas 2017. gadā tika renovētas un tika uzbūvēta nojume metāla konstrukcijās ar kārniņu jumta segumu virs tām, tā iezīmējot atjaunojamā muižas ēkas ansambļa aprises un paplašinot Rīgas kultūras tūrisma infrastruktūru. Šobrīd pati Dzirnavu ēka ir atjaunota un tajā plānots ierīkot dzirnavu ekspozīciju. Tiek atjaunoti un montēti arī dzirnavu elementi, t.sk. dzirnakmeņi, pacelšanas mehānismi, vārpstas un zobrati.

Mazjumpravmuižas dzirnavas pirms rekonstrukcijas
Mazjumpravmuižas dzirnavas pirms rekonstrukcijas	Mazjumpravmuižas dzirnavas pirms rekonstrukcijas	Mazjumpravmuižas dzirnavas pirms rekonstrukcijas