Baltā luterāņu baznīca Foto: J. Sedols

Daugavgrīvas Baltā baznīca ir pati vecākā vēsturiskā celtne Vecmīlgrāvī. Pirmo reizi baznīca Daugavgrīvā tiek minēta jau 1205. gadā, bet pirmā luterāņu baznīca Vecmīlgrāvja teritorijā tika uzcelta 1640. gadā. Tautā tā tika saukta par Skanstes baznīcu, lai gan oficiālais nosaukums bija Svētā Nikolaja baznīca. 1710. gadā Svētā Nikolaja baznīca tika nojaukta, bet tās materiālus izmantoja nocietinājumu celšanai kara vajadzībām. 1725. gadā tika uzcelta jauna baznīca, šoreiz tā bija no koka. Jau 1775. gadā tika nolemts esošo baznīcu nojaukt un celt lielāku baznīcu tuvāk centram.

Baltā luterāņu baznīca

1788. gada septembrī Mangaļu un Bolderājas zvejnieki dāvināja baznīcai nelielas ērģeles. 1859. gadā baznīcā tika uzstādītas jaunas, modernākas ērģeles, kas baznīcā kalpo vēl mūsdienās. Savu tagadējo izskatu Baltā baznīca ieguva 19. gs. otrajā pusē. 1. Pasaules kara laikā baznīca tika pārkrāsota aizsargkrāsā, lai pasargātu to no iznīcības.

Baltā baznīca nav tikai baznīca, tā ir vienīgā baznīca, kas vienlaicīgi ir arī bāka. 1788. gadā, uzceļot baznīcu pašā Daugavas krastā, tā pildīja arī bākas funkcijas, kas saglabājušās vēl līdz mūsdienām. Bāka atrodas baznīcas zvanu tornī un iedegas uz 2 sekundēm ik pēc 2 sekundēm.

Sīkāk par Balto baznīcu lasiet Rīgas vēstures enciklopēdijas sadaļā "Vecmīlgrāvis".