Rātslaukums

Rātslaukums izveidojās no tirgus laukuma un līdz pat 19. gs. bija pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs, lai gan bija daudz mazāks nekā tagad. Laukumā tika uzvestas mistērijas, notika gājieni, sacensības, turnīri un dejas. Rātslaukumā vairākus gadsimtus bija arī noziedznieku soda vieta, uz kurieni doties aicināja Jēkaba baznīcas zvans.

Rātsnams

Viena no rātslaukuma galvenajām celtnēm bija Rātsnams, kas bija trīsstāvu celtne ar torni un pulksteni tajā. Torņa smailē atradās vēja rādītājs ar uzrakstu 1756. Virs simetriskās celtnes vidusdaļas pacēlās neliels trīsstūrveida frontons, kuru rotāja pilsētas ģerbonis, virs kura bija novietots taisnības dievietes Justīcijas tēls. Galveno ieeju namā iezīmēja uz kolonām balstīts balkoniņš. Šajā namā līdz pat 1889. gadam valdīja Rīgas rāte, kad pilsētu sāka pārvaldīt vēlēta pilsētas dome.

Melngalvju nams

Otra nozīmīgākā celtne Rātslaukumā bija Melngalvju nams, kas pirmoreiz avotos minēts 1334. gadā kā Lielās ģildes Jaunais nams. Sākotnēji to īrēja Lielās ģildes tirgotāji, bet vēlāk neprecēto tirgoņu - melngalvju brālība. Melngalvji bija gados jaunu, neprecētu tirgoņu un kuģu kapteiņu apvienība, kas par savu aizbildni bija izraudzījušies Sv. Maurīciju - romieša leģiona komandieri, kas mira mocekļa nāvē - viņam tika nocirsta galva, tāpēc mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanas zīmi. Melngalvju nams 2. Pasaules kara laikā tika nopostīts. Bet 1999. gadā to atkal atjaunoja, tādējādi piepildījās nama vārtos agrāk lasāmais pareģojums "Ja man kādreiz sabrukt būs, man atkal celiet Jūs".

Rolanda statuja

1896. gadā Rātslaukumā uzstādīja viduslaiku pilsētas aizbildņa Rolanda statuju. Rolands tiek uzskatīts par taisnīga soda spriedēju, apsūdzēto aizstāvi un tiesas lēmuma taisnīgu izpildītāju. Tādēļ viņa statuja tika novietota tirgus laukumā pretī Rātsnamam.

Melngalvju nama bildes
Melngalvju nams naktī	Melngalvju nama fragments	Melngalvju nama ieeja