Cita Rīga – Rīgas apkaimju vēstures portāls
Citariga.lv ir portāls par Rīgas vēsturi un tās apkaimēm, piedāvājot hronoloģisku notikumu apskatu un interaktīvu karti ar nozīmīgākajām apskates vietām. Šeit apkopota informācija par pilsētas attīstību gadsimtu gaitā, kultūrvēsturisko mantojumu un nozīmīgākajiem objektiem, ļaujot izzināt Rīgu no dažādiem skatupunktiem.
Citas Rīgas aktivitātes
365 dienas Rīgā
| 1226. gadā – | Bīskapa Alberta (vācu: Albrecht von Buxthoeven) šķīrējtiesnesis Vilhelms no Modenas (vācu: Wilhelm von Modena) noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā. |
| 1251. gadā – | Rīga kļuva par arhibīskapa rezidenci. |
| 1524. gadā – | Turpinoties tā saucāmajiem Livonijas svētbilžu grautiņiem, Mārtiņa Lutera piekritēji iznīcināja svētbildes Rīgas Svētā Pētera un Svētā Jēkaba baznīcās. |
| 1920. gadā – | Tika dibināts Latvijas Valsts mākslas muzejs. Publikai to atvēra 1922. gada 27. maijā Rīgas pilī. Par muzeja direktoru tika iecelts tēlnieks Burkards Dzenis. Savu darbību Valsts mākslas muzejs uzsāka paralēli 1905. gadā atklātajam Rīgas pilsētas mākslas muzejam. Abu muzeju kolekcijas laika gaitā saplūda tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. |
| 1923. gadā – | Štāba bataljona komandai uzdeva Rīgas pils un Saeimas nama apsargāšanu. |
| 1926. gadā – | Sastādītajā testamentā Rainis un Aspazija izteikuši vēlmi, lai māja Baznīcas ielā 30 paliktu Rīgas pilsētai, kur jāierīko viņu vārdā nosaukts muzejs. Šobrīd Raiņa un Aspazijas mājā apmeklētājiem pieejamas dzejnieku memoriālās telpas, dzejnieku bibliotēka un zāle atsevišķā ēkā pagalmā, kur apskatāmas maināmās izstādes. Dzejnieku dzīvoklis ir restaurēts un iekārtots pēc fotoattēliem un dokumentāriem kino kadriem, atmiņstāstiem, dzejnieku dienasgrāmatām. |
| 1945. gadā – | Krišjāņa Valdemāra ielas galā satiksmei atklāja sapieru uzcelto pagaidu Valdemāra tiltu pār Daugavu. Tas bija būvēts no koka. Tilts bija 564 metrus garš, bet tikai 7 metrus plats, pār to veda vienas tramvaja sliedes. Valdemāra tilts tika lietots līdz 1950. gadu beigām. Sliktā stāvokļa dēļ to demontēja 1964. gadā |
| 2000. gadā – | Vecpilsētas ielā 12 Vecrīgā atklāts mūzikas klubs "Četri balti krekli". Kluba ideja bija radīt pirmo naktsklubu, kurā skanētu tikai latviešu mūzika, uzstātos tikai pašmāju grupas. Klubs strauji iekaroja popularitāti ar savu formātu, koncertiem un rīkotiem pasākumiem. Klubs pastāvēja 20 gadus, līdz ko 2019. gada nogalē kluba dibinātāji to pārdeva. |
Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.