Maskavas priekšpilsētas sākotnējais nosaukums bija Lastadija. Lastadijas nosaukums cēlies no vācu valodas "die Last" - krava, vai arī no toreiz vairumtirdzniecībā lietojamās mērvienības lasta. Lastadijā darbojās pilsētas kaļķu ceplis, virvju darbnīca, 15.gadsimtā šeit uzsāka būvēt kuģus. Lastadijas ekonomiskā vide nodrošināja labu attīstību priekšpilsētai.

Maskavas priekšpilsētas pamatiedzīvotāji jau vēsturiski ir bijuši ebreji un krievi. Rīgas rāte neatļāva krievu tirgotājiem apmesties uz dzīvi pilsētas robežās. Atbraucot ar precēm pa lielo Maskavas ceļu, tirgotāji izvietojās pilsētas vārtu priekšā, uzcēla teltis, barakas un mājeles. Tā tika apbūvēta Maskavas iela. Iespējams, ka krievu tirgotāju apmešanās vieta veidojās pēc 1212.gada Rīgas un Polockas līguma noslēgšanas.

Pirmās ziņas par ebreju tirgotāju ierašanos Rīgā datētas ar 1536. gadu. Taču pastāvīga ebreju apmetne sāka veidoties 1638. gadā, kad aiz Rīgas mūriem, pie tā saucamām Kārļa slūžām, tagadējā Centrāltirgus rajonā, uzcēla atsevišķu ebreju apmešanās namu. Katru dienu, beidzoties tirgošanās laikam, ebrejiem bija jāatstāj pilsētas teritorija, kur viņi drīkstēja atkal atgriezties tikai pēc tirgus atvēršanas.

Maskavas priekšpilsētas ikdienas dzīve bija piesātināta ar dažādiem notikumiem un kolorītām personībām, ko pārstāvēja dažādi sabiedrības slāņi - sākot no tirgotājiem un beidzot ar parastu zagli.

Tomēr šī ir vienīgā Rīgas priekšpilsēta, kur sastopamas piecu dažādu ticību baznīcas, kas katra savā ziņā ir unikāla. Svētā Jēzus luterāņu baznīca ir lielākā koka celtne Latvijā, Grebenščikova lūgšanu nams ir lielākais vecticībnieku lūšanu nams pasaulē... Šeit atrodas arī Centrāltirgus, kas ir 20. gs sākumā bija modernākais un lielākais tirgus Eiropā... Tomēr nevar aizmirst, ka tieši šajā teritorijā atradās arī geto ...

Aicinām iepazīt viskolorītāko Rīgas priekšpilsētu - Maskavas priekšpilsētu kopā ar www.citariga.lv.