Rīgas Igauņu pamatskola

Adrese:	Atgāzenes ielā 26
Dibināta:	1908. gadā
Tips:	Vispārējās izglītības iestāde
Statuss:	Darbojas, bērnu skaits 2022. gadā – 195
Mājaslapa:	www.rivsk.lv

Rīgas Igauņu pamatskola ir unikāla mācību iestāde — vienīgā Rīgā, kurā bērni var apgūt igauņu valodu, kultūru, literatūru, mūziku, vēsturi un tradīcijas. Tās vēsture aizsākas vairāk nekā simts gadus atpakaļ un ir nesaraujami saistīta ar Rīgas igauņu kopienas likteņiem.

19. gadsimta beigās Rīgas osta kļuva par vienu no lielākajām Krievijas impērijā. Rīga strauji auga, un cerībās uz labāku un pārticīgāku dzīvi daudzi igauņi no Narvas, Kerdlas (igauņu: Kärdla) un Sindi pilsētiņām pārcēlās uz Rīgu, lai strādātu tās rūpnīcās, galvenokārt tekstilapstrādē. Rīgā ieplūstošais kapitāls piesaistīja arī igauņu amatniekus, tirgotājus, juristus un citu profesiju pārstāvjus. 19. gadsimta beigās Latvijā dzīvoja gandrīz 18 000 igauņu, no tiem Rīgā – 3523 cilvēki. Laikā pirms Pirmā pasaules kara Pārdaugava, īpaši Āgenskalna apkaime, kļuva par sava veida „igauņu rajonu”, kur noritēja arī rosīga sabiedriskā dzīve [1].

1908. gadā tika dibināta Rīgas „Igauņu izglītības un palīdzības biedrība”, kas rūpējās ne vien par igauņu nacionālās identitātes saglabāšanu, bet gādāja arī par atraitņu, bāreņu un slimnieku aprūpi. Drīz pēc tam biedrībā tika izstrādāts projekts jaunas igauņu skolas atvēršanai Rīgā [1]. Rīgas pilsētas dome apstiprināja sešgadīgas skolas izveides projektu mācībām igauņu valodā Mazajā Nometņu ielā 17. Pirmais skolas direktors bija Hanns Tollasons (Tollasson) [1][2]. 1913. gadā Rīgas „Igauņu izglītības un palīdzības biedrība” uzcēla savām vajadzībām sešstāvu namu Nometņu ielā 62. Par pirmajiem jaunās ēkas iemītniekiem kļuva Rīgas igauņu skolas audzēkņi un darbinieki [1].

Tā kā Pirmā pasaules kara laikā liela daļa vīriešu tika iesaukti armijā, bet citi, tai skaitā arī igauņi, kopā ar savām rūpnīcām un ģimenēm evakuējās no piefrontes zonas, skola 1915. gadā tika slēgta, bet pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā Rīgā vairs faktiski nepastāvēja arī Igauņu izglītības un palīdzības biedrība [1].

Līdz ar Igaunijas Republikas izveidošanos daudzi igauņi devās atpakaļ uz dzimteni, tomēr biedrība spēja atsākt darbu – atjaunoja savu namu, kur atkal sāka darboties koris, teātra trupa, bet kopš 1919. gada arī igauņu skola [1]. Igauņu skolas tika atvērtas ne vien Rīgā, bet arī Alūksnē, Apē, Veclaicenē un citur Latvijā [1][2]. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā mainītais izglītības likums, saskaņā ar kuru jaukto ģimeņu bērniem, kur viens no vecākiem bija latvietis, bija jāapmeklē latviešu skolas, negatīvi ietekmēja minoritāšu attīstību Latvijā [1].

Padomju varas laikā tās politika attiecībā pret nacionālajām minoritātēm bija noliedzoša. Sagraujot igauniskās izglītības priekšnoteikumus – biedrību un skolu, pārejot uz vienotu padomju identitāti, igauņi kā apzinīga kopiena Latvijā faktiski vairs nepastāvēja [1]. Tajā laikā skolas tagadējā ēka Atgāzenes ielā 26 – kas bija celta 1934. gadā kā Rīgas 45. pamatskola un 1937. gadā pārdēvēta par Atgāzenes pamatskolu – turpināja dzīvi kā Rīgas 47. septiņgadīgā skola, vēlāk Rīgas 8. astoņgadīgā skola. 1980. gados tajā ierīkoja Rīgas pilsētas Ļeņina rajona Tautas izglītības nodaļu un Skolēnu darba apmācības un profesionālās mācību un ražošanas starpskolu kombinātu [2].

1980. gadu beigās līdz ar Baltijas nacionālās atmodas procesu attīstību radās labvēlīgi apstākļi minoritāšu kultūras atjaunošanai. 1988. gada 11. novembrī Latvijas igauņu pārstāvju sapulcē tika atjaunota igauņu biedrības darbība, nodibinot Latvijas Igauņu biedrību. Tās pirmā priekšsēdētāja – Rīgas Medicīnas Institūta pasniedzēja Leili Utno – kļuva par skolas atjaunošanas iniciatori un aktīvāko atbalstītāju [1]. 1989. gada 1. septembrī Rīgas 73. vidusskolas telpās tika atklāta igauņu skolas 1. klase [2]. Par tās direktoru kļuva Nacionālās operas repetitors Enn Raja, bet Urve Aivare – par mācību pārzini [1]. 1990. gadā skolai tika piešķirts patstāvīgas mācību iestādes statuss. 1994. gadā skolu akreditēja Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas izveidota skolu akreditācijas komisija, bet 1998. gadā tā atzina Rīgas Igauņu skolas (igauņu: Riia Eesti Põhikool) darbu par atbilstošu pamatskolas statusam, savukārt 2001. gadā – par atbilstošu vidusskolas statusam, un 2003. gadā tika atvērta vidusskolas klase [2].

2005. gadā Rīgas Igauņu vidusskola pārcēlās uz bijušo Rīgas Angļu ģimnāzijas filiāles ēku Atgāzenes ielā 26. 2011. gadā to pārveidoja par Rīgas Igauņu pamatskolu, atsakoties no vidusskolas klasēm [2]. 2013. gadā tika nojaukta skolai blakus esošā divstāvu koka dzīvojamā māja Atgāzenes ielā 26, kas atradās avārijas stāvoklī un nebija nojaukta 1934. gadā, kad cēla skolas ēku, – tā bija atstāta kā pagaidu ēka mācību klašu un skolotāju dzīvokļu izvietošanai. 2018.–2019. gadā pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma tika veikta esošās skolas ēkas vēsturisko fasāžu atjaunošana, lifta šahtas būvniecība un skolas pulksteņa atjaunošana.

Rīgas Igauņu pamatskolas ēka Atgāzenes ielā 26 ir viena no apkaimes ievērojamākajām būvēm, kas atzīta par vietējas nozīmes kultūras pieminekli. Tās būvniecība sākta 1934. gadā funkcionālisma stilā pēc arhitekta Alfrēda Grīnberga projekta. Skola tika atklāta 1937. gadā. Tā ir formālās izteiksmes tēla paraugs ar precīziem un vienkāršiem būvmasu kārtojumiem, līmeniskiem ailu dalījumiem, lielu vertikālu kāpņu telpas iestiklojumu un uzsvērtu horizontālu plātni pārsegtu ieeju [2]. Sākotnējais arhitekta projekts ar vairākām piebūvēm tā arī netika realizēts.

Skolā mācās pārsvarā latviešu bērni, apgūstot gan latviešu, gan igauņu kultūru. Mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Sākumskolā mācības notiek bilingvāli – latviešu un igauņu valodā, pamatskolā – latviešu valodā. Skolas darbu aktīvi atbalsta Igaunijas Republikas vēstniecība un Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija [2][3]. Skolai ir savs karogs zilā krāsā ar bezdelīgu zelta krāsā abās pusēs un gadskaitļiem 1908 un 1989 – kas atgādina gan par vēsturiskajiem pirmsākumiem, gan par atjaunošanu Trešās atmodas laikā. Logo centrā atrodas burti REK (igauņu: Riia Eesti Kool); burts E attēlots triju grāmatu veidolā, kas simbolizē gudrību, un apvieno abu valstu karogu krāsas [2].