Dziesmu svētku estrāde Foto: Ткаченков Владимир

Dziesmu svētku estrāde uzcelta 1955. gadā. 1954. gadā Republikāniskajā projektu institūtā tika izstrādāts estrādes projekts, kura nosaukums bija „Tribīne ar estrādi masu sarīkojumiem kultūras un atpūtas parkā „Mežaparks”, projekta autors bija arhitekta Vladimirs Šņitņikovs. Estrādē bija paredzēta vieta 7 000 dziedātājiem, 100 dejotāju pāriem, 35 000 skatītājiem. Estrāde saglabāja savam laikam tipisko parādes arhitektūras seju, kuru vainagoja tēlnieka Ļeva Bukovska skulptūras, kas tur atradās līdz pat 1990. gadam.

Dziesmu svētku estrāde Foto: Ткаченков Владимир

Pirmos lielāko remontdarbus estrāde piedzīvoja 20.gs. 70. gados, 1972. gadā „Latkomunālprojektā” pēc arhitektes Ināras Caunītes projekta. 1990. gadā notika estrādes rekonstrukcija. Projektu sagatavoja 1989.gadā „Pilsētprojektā”, autori – arhitekti Andrejs Ģelzis un Juris Paegle, akustiķis – Andris Zabrauskis. Rekonstrukcija ietvēra sānu arku un deju grīdas – skatuves – nojaukšanu, koru tribīnēs nodrošinot vietu 15 000 dziedātāju.

Dziesmu svētku estrāde Foto: Ткаченков Владимир

2005. gadā Rīgas pašvaldība noorganizēja starptautisku arhitektūras plenēru, kura mērķis bija iegūt Mežaparka teritorijas attīstības vīziju un arī noteikt Mežaparka Lielās estrādes izdevīgāko atrašanās vietu. Par piemērotāko risinājumu tika noteikta pašreizējā atrašanās vieta.

Dziesmu svētku estrāde Foto: Ткаченков Владимир

2006. gadā tika izsludināts konkurss, kas paredzēja nojaukt 1990. gadā uzceltās sānu tribīnes, bet konkursā tika iesniegts tikai viens darbs un tika izsludināts jauns konkurss, kur tika iesniegti divi darbi, bet žūrija nevienu no priekšlikumiem neuzskatīja par iespējamu attīstīt. 2007. gadā tika izsludināts jauns starptautisks konkurss, kur no 17 iesniegtajiem darbiem uzvarēja arhitekta Jura Pogas projekts.

Laikā, kad nenotiek Dziesmu svētki, estrāde tiek izmantota dažādiem masu pasākumiem.