Dzelzceļš un stacija Torņakalns :: Torņakalna infrastruktūra :: Torņakalns

1868. g. 21. novembrī atklāja Rīgas - Jelgavas (Mītavas) dzelzceļa līniju. Rīgas stacija atradās Daugavas kreisajā krastā. Tā bija divstāvu apmesta ķieģeļu celtne vidusdaļā, bet abi ēkas spārni, kas pēc būvapjoma bija 2/3 daļas ēkas bija no koka. Tajā atradās: pieņemamā telpa ar kasi I un II klases pasažieriem; atsevišķa kase un zāle III klases pasažieriem, dāmu un kungu istabas, telegrāfa nodaļa, kā arī stacijas priekšnieka, līnijas pārvaldnieka, līnijas valdes kancelejas telpas; galvenā kase; noliktava; dažādas telpas stacijas kalpotājiem.

Šobrīd ir saglabājusies ēkas centrālā daļa, kas ir pārveidota par dzīvojamo namu. Ēkai adrese ir Akmeņu iela 38. No 1868. līdz 1872. gadam stacijā iebrauca gan jauktie, gan pasažieru vilcienu sastāvi. Turpat stacijas laukumā notika tirgošanās ar lauksaimniecības precēm, ko uzpirka pilsētas uzpircēji. No piestātnes Daugavas krastā kuģi veda tālāk produkciju uz Daugavas labo krastu.

Situācija stacijā mainījās līdz ar dzelzceļa tilta (Zemgales tilta) uzbūvēšanu pār Daugavu 1872. gadā, jo kravu pārkraušana Daugavas kreisajā krastā vairs nebija nepieciešama, un līdz ar to izsīka arī tirdzniecība stacijas laukumā.

1879. gadā tā bija Mītavas dzelzceļa Rīgas stacija, 1890. gadā tika pārdēvēta par Mītavas dzelzceļa Rīgas preču stacija un 1903. gadā par - Rīgas III preču stacija. Par preču staciju Rīga III tā oficiāli kļuva ap 1895. gadu. Zināms, ka jau 1912. gadā stacija tika iekļauta apvienotajā Torņakalna stacijā.

Tagadējā Torņakalna dzelzceļa stacijas ēka celta 19. gs. 80-to gadu vidū, atklāta 1868.gadā. Pēc ugunsgrēka 1994. gada februārī staciju atjaunoja sākotnējā izskatā. 20. gs. 30-to gadu vidū pie stacijas izveidoja skvēru ar strūklaku. Tagad stacijas skvērā atrodas piemineklis komunistisko upuru piemiņai. Nākotnē arhitekti iesaka uzbūvēt jaunu Torņakalna dzelzceļa staciju vienotā kompleksā ar autoostu.

20. gs. sākumā, pilsētai strauji attīstoties, bija nepieciešams domāt par satiksmes organizēšanu vairākos līmeņos. Tāpēc pāri dzelzceļam sāka veidot viadukta celtniecību. Vienas no lielākajām dzelzsbetona būvēm Rīgā un arī toreizējā Krievijā bija uzceltie viadukti pāri Rīgas – Tukuma un Rīgas - Jelgavas dzelzceļu.

Abus tiltus būvēja Vācijas firmas „Weiss und Freitag” Rietumkrievijas filiāle, kuru vadīja diplomēts inženieris J. Knolls. Pārvadu būvēšana veikta no 1908. līdz 1910. gadam. Tilti ir celti atšķirīgā monolīta dzelzsbetona konstrukcijā, toreiz modernā jūgendstila formās.

Abi viadukti - M. Altonovas ielas pārvads un Torņakalna (Kapsētas) ielas pārvads tika svinīgi atklāti 1910. gada 21.oktobrī, taču, kā raksta vietējās avīzes, sākotnēji tikai retais gājējs, zirdzinieks vai auto īpašnieks atļāvās braukt pāri jaunajam tiltam, jo neuzticējās jaunajam materiālam - monolītam dzelzsbetonam. Vēlāk tomēr pilsētnieki pierada un sāka tiltu izmantot.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja pirmsākumi meklējami jau 1990. gadā, bet pats muzejs tika izveidots 1996. gadā. Muzejā iespējams aplūkot dzelzceļa stacijas uzgaidāmo zāli, 19.gs. dzelzceļa remontdarbnīcu, peronus, uzgaidāmo telpu, dzelzceļa priekšnieka, kasiera un dežuranta darba telpas, dzelzceļa ritošo sastāvu. Dzelzceļa vēstures muzejs ir lielākais dzelzceļa muzejs Latvijā. Muzeja telpās tagad notiek arī dažādi pasākumi un koncerti. Dzelzceļa mājas lapa - www.railwaymuseum.lv