Vēsture Baznīca Arhitektūra Rūpniecība Infrastruktūra Tirdzniecība
Čiekurkalna vēsture

Nosaukums Čiekurkalns radies no čiekuriem bagātām priedēm, kas augušas kāpās.

Senākās ziņas par Čiekurkalna vēsturi saistās ar 1687. gadā izveidoto Šreienbušas muižu. Tās nosaukums cēlies no īpašnieka, Rīgas namnieka, Dītriha Šreija vārda. Muižas platība bija aptuveni 70 ha. Tā atradās teritorijā starp Rīgas pilsētu un Ķīšezeru. Nākamais zināmais muižas īpašnieks līdz pat 1800. gadam bija pulkvedis - barons Gustavs Veismanis fon Veisenšteins. 19. gs. 70–tajos gados muižas pēdējais īpašnieks M. Mende zemi sadalīja apbūves gabalos, kurus pārdeva. Tieši šajā laikā pamazām sāka arī veidoties Čiekurkalna ciems. Tas sakrita ar dzelzceļa izbūves sākumu un fabriku veidošanās laiku. Pateicoties tieši šiem apstākļiem, Čiekurkalns izveidojās kā strādnieku dzīvojamais rajons. Jau 1877. gadā Čiekurkalnu pievienoja Rīgas policijas novadam, bet oficiāli Rīgas teritorijā tas tika iekļauts tikai 1924. gadā.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo ēka. 2011.g.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju
biedrības depo ēka

Brīvprātīgu ugunsdzēsēju vienība - 1936. gada 27. septembrī tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo, kas tika uzcelts par saziedotajiem līdzekļiem. Jaunajā depo bija modernas telpas rīku novietošanai, jauna tipa tornis šļūteņu žāvēšanai un plaša zāle. Brīvprātīgie ugunsdzēsēji bija pirmie, kas iegādājās ugunsdzēsēju automašīnu. Viņi bija arī pirmie brīvprātīgie Latvijā, kam piederēji divi moderni putu aparāti eļļas, benzīna un citu liesmu dzēšanai. Šreienbušas ugunsdzēsējus jeb „pažarniekus” apdziedāja dažādās ziņģēs.

Kinoteātris - adrese: 1. garā līnija 19. 20. gs. 30-tajos gados Čiekurkalnā atradās kinoteātris „Akropole”, kuru tautas valodā sauca par „kropli”. Nosaukums tautas valodā saglabājās arī pēc oficiālās nosaukuma maiņas uz „Gloria”. Kinoteātrī pārsvarā tika rādītas asa sižeta filmas.

Čiekurkalns. 2011.g.

20. gs. 30-tajos gados kinoteātra īpašniekiem nereti tika piespriesti naudas sodi par nepareizu biļešu tirdzniecību. 1933. gadā „Akropoles” iekārtu no kāda Alfrēda Trautmaņa iegādājās Jānis Tverjanovičs. 1936. gadā kinoteātri „Gloria” iegādājās Alfrēds Grīnvalds.

Padomju varas gados kinoteātra nosaukums bija „Stahanovieties” un vēlāk „Zvaigzne”. Kinoteātra ēka tika nojaukta 1958. gadā, jo tā atrašanās vietā bija plānots ierīkot RER sporta laukumu, kas palika tikai projekta līmenī.


Čiekurkalnā notikuši arī daudzi interesanti notikumi. Tikai daži no tiem:

• 1899. gadā, mēnesi pēc jaunstrāvnieku sodīšanas, uzliesmoja „Rīgas dumpis” – pirmie atklātie latviešu strādnieku nemieri. „Rīgas dumpis” bija ļoti cieši saistīts ar Čiekurkalna vēsturi, jo streikā aktīvi piedalījās „Linu un džutas manufaktūras” strādnieces. Strādnieku prasības bija īsākas darba dienas, algas paaugstināšana. 1899. gada 1. maijā sāktie mierīgie streiki un demonstrācijas pakāpeniski pārtapa ielu nemieros, grautiņos un vardarbīgās sadursmēs ar karaspēku un policiju. 12. maijā streikā un nemieros piedalījās 41 Rīgas fabrika un 12 000 strādnieku. Nemieri beidzās tikai 13. maijā. „Rīgas dumpja” laikā tika nogalināti 9 strādnieki, bet precīzs ievainoto skaits nav zināms.

• 1937. gada 27. aprīlī Čiekurkalnā tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa. Seku „likvidēšanā” piedalījās pasīvās gaisa aizsardzības skolas kursanti.

• Čiekurkalnā ir gan ielas, gan līnijas. 20. gs. 30-tajos gados tika nomainītas ielu nosaukumu plāksnītes, kurās bija drukas kļūda, proti, Čiekurkalns bija kļuvis „garīgs”. Līniju nosaukumiem bija jābūt 1. garā līnija, 2. garā līnija, bet uz plāksnītēm bija rakstīts 1. gara līnija Nr...., 2. gara līnija Nr..... Drukas kļūdas izraisīja lielu vietējo iedzīvotāju neapmierinātību un sašutumu.

Комментарии (1)

Kļūda. Kinoteātris "Zvaigzne" netika nojaukts1958 g. Kā tika minēts,bet drīzāk 1978g. Un publicētais attēls nav īstajā vietā kur atradās kinoteātris "Zvaigzne"

Добавить комментарий

* Обязательные поля
5000
Перетащите сюда изображения (макс. 5)
изображение Captcha