Latvijas Nacionālā opera |
Latvijas Nacionālās operas ēka tika celta kā pilsētas pirmā teātra nams - Vācu teātris. Tas celts kanāla malā seno zemes nocietinājumu vietā. Ēkas celtniecība ilga 1860. - 1863. gadam. Projekta autors L. Bonštets, būvdarbus vadīja arhitekti H. Šēls un F.V. Hēss. Klasiskās formās veidoto nama galveno fasādi iezīmē sešas varenas joniskas kolonnas, virs kurām ēkas frontonu rotā vairākas alegoriskas figūras. 1882. gada jūnijā iekštelpas izdega. Teātra ēkas atjaunošanu sāka 1885. gadā pēc arhitekta R. Šmēlinga projekta, darbus pabeidza 1887. gadā. Atjaunojot pilsētas teātri, tam blakus kanāla malā atklāja tam laikam lielāko lokālo elektrostacijas ēku, kas bija apvienota ar centrālapkures katlumāju, kuras skurstenis ir saglabājies vēl šodien kā dekoratīvs elements. Sākot ar 1891. gadu elektrostacijai sāka pieslēgt arī apkārtējos namus., kuri atradās 300 metru rādiusā.
Latvijas Nacionālā opera |
1. Pasaules kara laikā teātris tiek slēgts un kā Pilsētas Vācu teātris savu darbību atsāk tikai 1917.g. 1919.g. pilsētas teātra ēka pāriet Latviešu operas trupas rīcībā un gada nogalē teātris iegūst Latvijas Nacionālās operas nosaukumu. Līdz ar padomju varu 1944.g. LNO kļūst par Latvijas PSR Operas un baleta teātri. 1957. - 1958. gadiem teātra ēkas remonts, kas neparedz ēkas modernizāciju. 1990.g. teātris, atkal kļuvis par Latvijas Nacionālo operu, tiek slēgts rekonstrukcijai un interjera restaurācijai, kurā stingri tiek sekots R.Šmēlinga izstrādātajam vēsturiskajam interjeram. 1995.g. tiek pabeigta vecās ēkas rekonstrukcija, 2001.g. tiek pabeigtais arī mūsdienīgais piebūvju komplekss.
Latvijas Nacionālās operas bildes | ||
Latvijas Nacionālā opera |
Latvijas Nacionālā opera |
Latvijas Nacionālā opera |
Latvijas Nacionālās operas atrašanas vieta Rīgas kartē |
|