Rīgas aizsargmūri 2009.g.

Raksturīgākā viduslaiku pilsētas būve, bez kuras pilsēta nevarētu pastāvēt, bija pilsētas mūra nocietinājumi. Pirmā mūra siena bija Daugavas labajā krastā. Tā stiepās no upes grīvas - gar tagadējo Minsterejas, Kalēju, Meistaru un Zirga ielu - līdz Daugavas krastmalai un atkal sasniedza Rīgas upes grīvu pie Minsterejas ielas. Nocietinājuma mūris bija aptuveni 9 metrus augts un 1,30 metrus plats. Pirmo reizi tā daļa tika atsegta 1937. gadā, kad nojauca pie tā piebūvētās ēkas Jāņa sētā. Mūra fragments tika rekonstruēts 1960. gadā. Tas atrodas tagadējās Jāņa sētas vietā. No ārpuses pilsētas nocienājumi izskatījās kā augsta mūra siena, bet pilsētas iekšpusē tie bija sadalīti divos stāvos.

Rīgas aizsargmūri Avots: riga.in

Pieaugot iedzīvotāju skaitam, ārpus pilsētas mūriem radās arvien vairāk dzīvojamo ēku. Jau 13. gs. vidū šo apbūvēto piepilsētas rajonu ieslēdza pilsētas mūros. Mūra sienu pagarināja no Zirgu ielas līdz Pulvertornim un no turienes Torņa ielas virzienā līdz Daugavai, gar krastu to turpināja vecais mūris. Paplašinātā Rīgas teritorija pastāvēja vairākus gadsimtus, līdz tā atkal tika paplašināta. Jaunais pilsētas mūra fragments ir saglabājies vēl līdz šodienai un redzams Lielajā Trokšņa ielā. Mūra siena ir rekonstruēta un tajā atrodas arī vairāki torņi.

16. gs. vidū pilsētu sāka nocietināt, uzberot ārpus nocietinājuma mūriem vaļņus un izrokot nocietinājuma grāvi. Vaļņu augstums svārstījās no 8-11 metriem. Nocietinājuma grāvī starp bastioniem izveidoja trīsstūrveida nocietinātas salas- revelīnus. Koka tilti tos savienoja ar abiem krastiem, pāri revelīniem ceļš veda uz pilsētas vārtiem.

Uzberot vaļņus ārpus pilsētas mūriem, pilsētas platība nedaudz palielinājās, jo sāka apbūvēt arī jauniegūto pilsētas daļu. Veco nocietinājuma mūri sāka izmantot praktiskām vajadzībām – apbūvēja ar dzīvojamām ēkām.