Zviedru vārti 2008.g.

Zviedru vārti ir vienīgie no astoņiem vārtiem, kas saglabājušies pilsētas aizsargmūrī līdz mūsdienām. Atrodas Torņa ielā 11. Zviedru vārtus izbūvēja 1698. gadās, lai savienotu iekšpilsētu ar mūra ārpusei piebūvētajiem namiem un kazarmām. Tāpat kā citus Rīgas vārtus, tos atvēra, saulei lecot, un slēdza saulrietā.

Zviedru vārti 2009.g.

Leģenda vēsta, ka nosaukums radies par godu zviedru varonībai Ziemeļu kara laikā. Krievi ieņēma vairākus svarīgus cietokšņus un 1710. gadā pakļāva arī Rīgu - tikai mēris un bads lika zviedriem padoties. Pēteris I, pats būdams karavīrs, novērtēja zviedru varonību un palaida karavīrus dzīvus. Pilsētu viņi atstājuši pa Zviedru vārtiem, no kā arī radies nosaukums.

Zviedru vārti 2009.g.

Ir arī vēl otra izplatīta leģenda - jaunavas nedrīkstēja satikties ar karavīriem, tomēr kāda pilsētas meitene un zviedru karavīrs slepeni tikušies pie vārtiem. Kādu reizi jauneklis nav ticis uz satikšanos. Rīdzinieki, zinot par jau minēto aizliegumu, notvēruši jaunavu un par sodu iemūrējuši vārtos. Pusnaktī tur atskanot nelaimīgās mīlētājas čuksti: "Un tomēr es viņu mīlu!" Ja vien nespējat nesavtīgi mīlēt, jūs šos vārdus sadzirdēt nevarēsiet.