Ganību dambis 2008.g.

Ir vairākas versijas par Ganību dambja vecumu. Pirmā no tām, ka vecākais Rīgas priekšpilsētas ielas nosaukums saglabājies no 16. gs. Dambis ir celts 16. gs, precīzs celšanas gads nav zināms, bet domājams, ka tas pastāvējis jau 1550. gadā un stiepās gar Pilsētas ganībām uz Sarkandaugavu. Tas bija augsts uzbērums, uz kura 17. gs sāka veidot alejas, kas kļuva par iecienītu pilsētnieku atpūtas vietu. Tomēr plašos apkārtnes paaugstināšanas un izlīdzināšanas darbos dambis vizuāli ir pazudis.¹

Ganību dambis pie RER 2008.g.

Otra versija - tagadējo Ganību dambi sāk uzbērt un apstādīt ar kokiem tikai 1710. gadā, kad pēc krievu karaspēka ienākšanas Rīgā, radās vajadzība savienot pilsētu ar Sarkandaugavu, kur pēc cara Pētera I pavēles ierīkoja, t.s, Otro Ķeizardārzu. Rīgas patricieši izbūvēja Ganību dambi, galvenokārt tā pilsētas galā, kur uzbūvēja lepnas vasarnīcas un dārzus. Svētdienas izbraukumi un pastaigas pa dambi kļuva par augstākās sabiedrības modes lietu un piederēja pie labā toņa. Šī mode nepastāvēja ilgi, un 18. gs. beigās no dambja pazuda visa spožā sabiedrība; to daļēji izraisīja zemās, purvainās apkārtnes neveselīgais gaiss. Vasarnīcas un dārzi tika pārdoti dārzniekiem un sīkgruntniekiem. Sarkandaugavas bijušajā Ķeizardārza teritorijā 1820. gadā iekārtoja Aleksandra Augstumu (psihiatrisko) slimnīcu.²

Ganību dambis 2008.g.

19.gs 1. pusē dambja posms no Pētersalas ielas līdz Sarkandaugavai nosaukts par 2. Ganību dambja ielu. 1885. gadā par 2. Ganību dambi, bet 1923. gadā par Ganību dambi.³ Ielas garums 2950 metri. Ganību dambī atrodas tādi lielākie Sarnakdaugavas uzņēmumi, kā Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (RER), Rīgas dīzelis DG un daudzie citi.