Rīgas Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca 2007.g.

Sv.Trīsvienības baznīca celta pēc J. D. Felsko projekta. 1878. gadā Trīsvienības svētkos — 21. maijā tā tika iesvētīta. Baznīca celta ziemeļvācu ķieģeļgotikas formās. Tai ir trīs jomi. Malējiem ir horizontāls pārsegums, vidējam — smailloka. Baznīcas tornis nav ieaudzis apjomā, tai ir izvērs­ta kora daļa un simetriskas. Virs jumta kores altārgalā paceļas mazs tornītis. Draudzes telpas ārsienas ritmiski sadala kontrforsi. Torņa augšējais stāvs ir astoņstūra, virs kura paceļas augsts, smails jumts. Baznī­cas ārskatā dominē ģeometriskas formas un plaknes, nevis dekora rotaļīgums. Vienīgi galvenās ieejas portālā ir agrīnās gotikas ziedpumpuru kapiteļus un fiālām līdzīgus tornīšus.

Rīgas Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca 2007.g.

Baznīcas telpiskais risinājums kopumā ir tradicionāls. Gari izstiepta lūgšanu telpa, luktas, kas apvij to un optiski padara vēl šaurāku, zvaigžņu velvēm pārsegtais koris ar apsīdu. Baznīcu jomos dala koka balsti, kas nes arī luktu un pārseguma slodzi. Tie ir dekoratīvi izveidoti un kopā ar pārseguma sijām demonstrē konstrukcijas loģiskumu un skaidrību.

Baznīca bija paredzēta 1450 personām. Kora nišā atradās galdniekmeistara Bernharda "grieztais" gotiskais koka altāris ar kokgriezumiem vīnogulāju formās un divām apustuļu skulptūrām. Altār­glezna gleznota Vācijā, Erfurtē, profesionāla, uzstādīta mūsu gadsimta sākumā, un tajā attēlota Vecās Derības galvenā doma — upuris, Ābrahāma upuris vai Vecās Derības skaidrais norādījums uz visu upuru piepildījumu Jaunajā Derībā — Dieva Jēru, kas nes pasaules grēku. Altārgleznas tehniskais stāvoklis – nomazgāta, krāsas zudumi apakšdaļā.

Ērģeles būvējusi Rīgas firma «E. Martin» 1882.gadā, šobrīd tās ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Sīkāk par Sarkandaugavas Sv.Trīsvienības baznīcu lasiet sadaļā Sarkandaugava.