Rīgas Sv.Trīsvienības baznīcas draudze

Pirmais Rīgas Sv. Trīsvienības draudzes mācītājs Kārlis Heinrihs Fromms nokalpoja draudzē gandrīz 25 gadus (1892. gadā saņēma palīgmācītāju Mārtiņu Bankinu) līdz pat aiziešanai mūžībā 1896. gadā. Tā paša gada 3. jūnijā tika ievēlēts nākošais draudzes gans - mācītājs Pauls Fromholds Treijs (Paul Fromhold Treu), viņš kalpoja līdz pat savai nāvei 1919. gadā.¹

1898. gadā draudzes darbā pieņēma diakonisi - draudzes māsu, kura vadīja ierīkoto bērnudārzu; bērnu skaits tajā divos gados no 9 izauga līdz 120. Arī baznīcas skola nepārtraukti paplašinājās, un 1900. gadā tajā strādāja 3 skolotāji. 1898. gadā iegādājās mācītāja māju, tagadējā divstāvu draudzes māja uzcelta un iesvētīta 1936. gadā, pēckara laikā tajā bija ierīkots bērnudārzs, tagad tā pilda savas iepriekšējās funkcijas.²

Nopietns trieciens Sarkandaugavai un luterāņu baznīcas draudzei bija 1. Pasaules karš, kad Sarkandaugavas rūpnīcas tika evakuētas, iedzīvotāju skaits strauji samazinājās. Sekoja juku un nemiera laiki.

Nodibinoties Latvijas valstij, par Rīgas Sv.Trīsvienības baznīcas mācītāju ievēlēja Kārli Irbi, kurš draudzē nostrādāja no 1920. gada 8. augusta līdz 1966. gada 2. novembrim (ar pārtraukumu izsūtījumā 1945.-1957. gadam.³

No 1924. gada līdz 1929. gadam draudzē kā vikāri kalpoja mācītāji Kņazinskis un Miervaldis Ķemers (pēdējais kā vikārs no 1938.-1945. gadam, kā adjunktmācītājs no 1957.- 1964. gadam, tad aizgājis emeritūrā).⁴ Miervaldis Ķemers bija arī profesionāls gleznotājs ainavists, V. Purvīša izcilākais skolnieks. Viņa sniegums padomju varas gados apzināti noklusēts. Viņš daudz gleznojis Rīgas priekšpilsētas, arī Sarkandaugavu.

Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcā darbojusies arī vācu draudze mācītāja E. Savari vadībā. (Vācu un latviešu draudzes pastāvēja jau no baznīcas dibināšanas, un dievkalpojumi notika abās valodās).⁵

No 1967. gada līdz 1968. gadam kalpoja mācītājs Jānis Melbārdis, bet 1969. gada 11. jūnijā Rīgas Sv. Trīsvienības baznīcā tika ordinēts mācītājs Ēriks Mesters. Introdukcija notika tā paša gada 2. novembrī, to vadīja arhibīskaps Jānis Matulis. Mācītāja Ē. Mestera vadībā draudze pieauga un nostiprinājās, 1976. gadā tika veikts baznīcas kapitālremonts un restaurācija. Ē. Mesters draudzē nokalpoja svētīgus 17 gadus - līdz savai ievēlēšanai par arhibīskapu 1986. gadā. Tā paša gada 1. jūnijā kā jauno draudzes ganu viņš ieveda mācītāju Viesturu Pirro, introdukcija notika 19. oktobrī. V. Pirro kalpoja līdz 1989. gadam. Tagadējais mācītājs no 1990. gada ir Austris Rāviņš.⁶

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija

5000

Ievelciet attēlus (maks 5)

Paziņot man uz e-pastu par jaunajiem komentāriem

Atcerēties mani šajā datorā

Es izlasīju un sapratu privātuma politiku

Es izlasīju un piekritu portāla lietošanas noteikumiem

x

Insert Bullet List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Numeric List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Link

Please enter the link of the website

Optionally you can add display text

x

Insert Email

Please enter the email address

Optionally add any display text

x

Insert Image

Please enter the link of the image

x

Insert YouTube Video

Please enter the link of the video

x

Image Upload

x

Privātuma politika

Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:

• Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
• Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
  • Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
  • Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
• Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
  • Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
  • Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
• Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.

Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x

Portāla lietošanas noteikumi

Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:

• Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
• Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
• Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
• Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.

Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.

Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x