Matīsa kapsēta

Adrese:	Mazā Matīsa iela 1, Rīga
Atklāti:	1871. gadā
Konfesija:	Luterāņi, pareizticīgie utt.
Platība:	0,132 km² / 13,2 ha
Statuss:	Daļēji slēgtā kapsēta

Matīsa kapi izveidoti 1871. gadā Rīgas nomalē kā nespējnieku un mazturīgo kapsēta. Laika gaitā tie kļuva par nozīmīgu politisko represiju, karu upuru un revolucionāru apbedījumu vietu, saglabājot sarežģītu un daudzslāņainu vēsturisko atmiņu pilsētvidē.

Matīsa kapi (vācu: Matthäi Friedhof, krievu: Матвеевское кладбище для бедных) izveidoti 1871. gadā Rīgas pilsētas nomalē, Matīsa ielas (vācu: Matthäistrasse, krievu: Матвеевская улица) galā, dzelzceļa un rūpnīcu rajonā, kur dzīvoja ievērojama daļa Rīgas strādnieku. Kapsēta sākotnēji bija paredzēta nespējniekiem un mazturīgajiem. 1887. gadā netālu tika pabeigta Rīgas Svētā Pāvila baznīca, pēc kā Matīsa kapu rietumu daļa kļuva par Pāvila draudzes kapiem (vācu: Paulifriedhof, krievu: Павловское кладбище). Robeža starp abām kapsētām padomju varas gados pakāpeniski izzuda.

Pēc Rīgas Centrālcietuma atklāšanas (oficiāli atklāts 1905. gadā, bet celtniecība turpinājās līdz 1914. gadam) blakus esošajos Matīsa kapos apglabāja notiesātos un nošautos, kā arī 1905. gada revolūcijas upurus. Kapos apbedīti aptuveni 4000 Pirmā pasaules kara laikā kritušie, padomju varas revolucionāri un Otrā pasaules kara padomju karavīri, kuriem izveidoti brāļu kapi. Matīsa kapi ir lielākā kritušo revolucionāru apbedījumu vieta Rīgā.

1959. gadā kapu teritorijā uzstādīts piemineklis „Komunāru siena” (arhitekti Aleksandrs Birzenieks un Oļegs Zakamennijs (krievu: Олег Закаменный), tēlnieks Ļevs Bukovskis (krievu: Лев Буковский)), kas veltīts deviņiem Latvijas Komunistiskās partijas biedriem, kurus 1921. gadā nošāva blakus esošajā Centrālcietumā. Memoriāls veidots kā siena – soda vietas simbols. Granītā kaltajā kompozīcijā atainota cīnītāju nelokāmība izšķirošas izvēles priekšā.

2005. gada 11. jūnijā pretī „Komunāru sienai” tika uzstādīta piemiņas zīme Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kurus laika posmā no 1944. līdz 1953. gadam nošāva Centrālcietumā. Daudzi padomju režīma politiski represētie tika slepus apbedīti kapos bez piemiņas zīmēm, tāpēc viņu piemiņai uzstādīts liels balts koka krusts un slīpēta melna granīta piemiņas plāksne. Idejas autore un ieceres īstenotāja bija Latvijas Nacionālo partizānu apvienība.