Dārzciema vēsture
Dārzciems ir Rīgas apkaime ar senu vēsturi, kuras nosaukums saistīts ar dārziem un zosu ganībām. Teritorijā atradušās vairākas muižas, kapi un nozīmīgi infrastruktūras objekti. 20. gadsimtā apkaime attīstījās kā dzīvojamais rajons ar privātmāju, bet vēlāk intensīvu daudzstāvu apbūvi. Mūsdienās tā ir daudzveidīga dzīvojamā vide ar aktīvu iedzīvotāju kopienu.
Dārzciema apkaimes robežās ietilpst arī teritorija starp dzelzceļa līnijām, kur atrodas Matīsa kapi, Centrālcietums un ūdenstorņi. Apkaimes nosaukums saistīts ar dārziņiem, kas ilgstoši atradušies šajā teritorijā. Dārzciems izveidojies Rīgas landfogtejas teritorijā. Jau 13. gadsimtā šeit pletās pļavas, kurās apkārtējo saimniecību iedzīvotāji ganīja lopus. Teritorijas zaļais raksturs saglabājās ilgstoši – vēl 18. gadsimta beigās kartēs mūsdienu Dārzciema teritorija bija apzīmēta kā zosu ganības.
19. gadsimta beigās Dārzciema teritorijā izveidojās vairākas muižas. Zēmunda muiža (vācu: Seemundshof / Mühlenhof, krievu: Земундсгофъ) atradās Pildas ielas rajonā un bija redzama kartēs vēl 1930. gadā. Rēzeknes ielas rajonā starp Piedrujas ielu un dzelzceļa līniju atradās Jāņa muiža (vācu: Johannenhof, krievu: Иоганнисгофъ), no kuras vēlāk savu nosaukumu ieguva stacija Jāņavārti Ķengaragā. Nīcgales un Sesku ielas rajonā atradās Lāču muiža (vācu: Bärenhof, krievu: Беренгофъ), kuras vārdā tika nosaukts Lāčumuižas tirgus, kas šeit darbojās no 20. gadsimta 90. gadiem līdz 2006. gadam. Šobrīd šajā vietā atrodas veikals Maxima. Kartē, kas datēta ar 1700. gadu, Lāču muiža atzīmēta kā Morgensterns Hof, pie tās norādot arī poļu armijas pozīcijas. Savukārt Mazās Rencēnu ielas rajonā kādreiz atradās Pulvera pagrabi (vācu: Pulvermagazin), kas kalpoja par nozīmīgu orientieri šajā reti apdzīvotajā apvidū. Netālu, mūsdienu Lubānas un Slāvu ielu krustojuma tuvumā, atradās Pura krogs.
Pēc Pirmā pasaules kara Dārzciems 1924. gadā tika iekļauts Rīgas pilsētas teritorijā kā Purvciema apkaimes daļa. Rīgas ģenerālplānā šī teritorija tika paredzēta ekstensīvai mazstāvu apbūvei ar privātmājām un dārziem. Izstrādājot pilsētas attīstības plānu, šeit tika iecerēta tā dēvētā dārzu pilsētas apbūve, no kā arī radies nosaukums Dārzciems.
Visbūtiskākās pārmaiņas Dārzciema attīstībā notika 20. gadsimta otrajā pusē. Pēc Otrā pasaules kara šeit tika celtas vienģimeņu mājas, tautā dēvētas par „tintes pudelītēm”, taču lielākā daļa no tām tika nojaukta jau 20. gadsimta 70.–80. gados, veidojot daudzstāvu dzīvojamo namu apbūvi. 20. gadsimta 70. gadu vidū tika uzbūvēti 5–9 stāvu 103. un 119. sērijas dzīvojamie nami, kā arī mazģimeņu projekta ēkas, kas galvenokārt bija paredzētas padomju armijas virsniekiem. Vēlāk dzīvojamās ēkas Dārzciemā sāka būvēt arī lielie rūpniecības uzņēmumi, no kuriem nozīmīgākais bija „Aldaris”. Apkaimes austrumu daļā starp Dārzciema un Ilūkstes ielām saglabājās viena un divu stāvu apbūve
Mūsdienās Dārzciems ir dzīvojamai apbūvei raksturīga pilsētas daļa ar daudzveidīgu apbūves struktūru – no mazstāvu privātmājām līdz padomju laika daudzdzīvokļu namiem. Apkaimē aktīvi darbojas iedzīvotāju biedrība, kas īsteno sabiedrības integrācijas un vides uzlabošanas projektus, organizē pasākumus, talkas un citas iedzīvotāju aktivitātes.
2025. gadā, atzīmējot Dārzciema apkaimes 101. gadadienu kopš iekļaušanas Rīgas sastāvā, tika izveidota aptuveni 9 km gara pastaigu taka pa apkaimes ielām ar dzīvnieku nosaukumiem. Maršrutā izvietotas informatīvās stacijas ar vēsturiskiem faktiem un stāstiem, kas pieejami arī, izmantojot QR kodus.