Biķernieku meža memoriāls nacisma upuriem

Adrese:	Biķernieku mežs, Rīga
Atklāts:	2001. gada 30. novembris
Autors:	Sergejs Rižs
Apbedījumi:	≈ 35 000 / 46 500 cilvēku

Biķernieku mežs ir lielākā nacistu terora upuru masu iznīcināšanas vieta Latvijā, kur 1941.–1944. gadā nogalināti desmitiem tūkstošu cilvēku, tostarp ebreji, karagūstekņi un pagrīdnieki. Pēc kara šeit atklāts plašs memoriālais komplekss ar simbolisku kapulauku, obeliskiem un piemiņas zīmēm, kas godā upuru piemiņu.

Biķernieku mežs ir arī Latvijas lielākā nacistu terora upuru masu iznīcināšanas vieta. Laikā no 1941. līdz 1944. gadam tur vairākās akcijās tika nogalināti ap 35 000 cilvēku (citur minēts līdz 46 500 cilvēku), no kuriem aptuveni 20 000 bija Latvijas, Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas ebreji. Masu kapi sāka veidoties jau vācu okupācijas laika sākumā, kad 1941. gada pirmajās jūlija dienās tika nogalināta pirmā apcietināto ebreju grupa no Rīgas Centrālcietuma. Līdz tā paša gada augusta beigām Biķerniekos noslepkavoti vairāk nekā 6000 ebreju, bet vēlāk, no Vācijas, Austrijas un Čehijas ievestie aptuveni 11 000 cilvēku tika nogalināti turpat [1].

1941./42. gada ziemā stiprais sals un tīfa epidēmija uz laiku apturēja slepkavības Biķernieku mežā. Tomēr turpmākajos gados palielinājās apcietināto skaits par pagrīdes darbību vai palīdzību partizāniem. 1943. gada naktī no 5. uz 6. maiju tika nošauti 238 pagrīdnieki [2]. Pēc advokāta K. Munkeviča aplēsēm 1943. gada rudenī pavisam nošāva 1545 ieslodzītos. Viņš lēš, ka vācu okupācijas laikā no Rīgas Centrālcietuma uz Biķerniekiem aizvesti vairāk nekā 5000 cilvēku. Atšķirībā no citām Biķerniekos apbedīto grupām, pārsvarā padomju karagūstekņi uz Biķernieku mežu tika atvesti jau miruši, īpaši lielos apmēros 1941./42. gada ziemā. Uz šo mežu tika vesti karagūstekņu līķi no „Stalag 350” nometnes Grīziņkalnā [3].

Precīzs noslepkavoto skaits un to veids nav zināms, jo nacisti savu noziegumu pēdas rūpīgi slēpa, īpaši tas izpaudās 1944. gada aprīlī, kad Rīgā noziegumu pēdu likvidēšanai ieradās vācu specvienība „SK-1005 B”. SD komandieris Latvijā Rudolfs Lange specvienības rīcībā nodeva 30 Mežaparka koncentrācijas nometnē nometinātos ebrejus, kuru uzdevums bija masu kapu atrakšana un līķu dedzināšana. Necilvēcīgo dzīves un darba apstākļu dēļ ebreji zaudēja savas darbaspējas, pēc kā viņi tika nošauti un sadedzināti [3][4]. Pēc tam no Mežaparka tika sūtīti jauni ebreji. Atrokot kapu bedres pēc nacistu atkāpšanās, palikuši bija tikai pelni un apdeguši miesas gabali [1][3].

2001. gada 30. novembrī Biķernieku mežā tika atklāts arhitekta Sergeja Riža projektētais memoriālais komplekss. Tā izveidi inicēja Eriks Hercls, bet projektēšanu veica arhitektu birojs „Malas”. Memoriāla izveidi finansēja Vācijas Kara kapu aprūpes tautas apvienība, kā arī Vācijas, Austrijas un Čehijas valdības [3][5]. Ansamblis aizņem ap 10 ha, un tajā ar betona obeliskiem atzīmētas 38 apbedījuma vietas. Memoriāla kodolu veido simbolisks kapulauks ar 46 kvadrātos vertikāli uzstādītiem apmēram 5000 plēstu granīta akmeņu, kas simbolizē tradicionālos ebreju kapus. Ansambļa centrā atrodas melna granīta kubs – simbolisks altāris ar vārdiem latviešu, krievu, vācu un ivrita valodā no Ījaba grāmatas: “Zeme, manas asinis neapsedz un manu kliedzienu neapslēp!” (16:18) [6][7]. Celiņu malās izvietotas akmens plāksnes ar Eiropas pilsētu nosaukumiem – nogalināto dzimtajām vietām. Uz betona stabiem redzami simboli, kas apzīmē dažādas upuru grupas: Dāvida zvaigzne (ebrejiem), ērkšķu vainags (kristiešiem) un krusts (civiliedzīvotājiem) [6].