Biķeru Svētās Katrīnas luterāņu baznīca

Adrese:	Vecā Biķernieku iela 59
Uzcelta:	1766. gadā
Konfesija:	Luterisms
Stils:	Vēlais baroks
Mājaslapa:	bikerudraudze.lv

Biķeru Svētās Katrīnas baznīca ir vēlā baroka dievnams, celts 1764–1766 pēc agrāko koka baznīcu iznīcināšanas. Tā iesvētīta par godu ķeizarienei Katrīnai II. Baznīca vairākkārt pārbūvēta, padomju laikā izmantota saimnieciskām vajadzībām, bet kopš 1989. gada atkal kalpo draudzei. bikerudraudze.lv

Biķeru draudzes novads kopš 17. gadsimta vidus bija viens no četriem Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem [1]. 17. gadsimta beigās izveidojās arī pirmā koka baznīciņa, kas atradās netālu no mūsdienu dievnama vietas. Tā gan cieta kara postījumos un tika nopostīta Ziemeļu kara laikā [2]. Pēc kara, 1703. gadā, tika uzcelta jauna krustveida kapela, taču 1710. gadā Rīgas aplenkuma laikā tā tika pilnībā sagrauta [1][2]. Daudzi draudzes locekļi gāja bojā kara un mēra epidēmijas dēļ, un draudzes darbība uz laiku pārtrūka [2].

Draudze tika atjaunota 1718. gadā, un vēlāk, 1764. gadā, pieņemts lēmums par jaunas mūra baznīcas celtniecību [2]. Topošajam dievnamam tika uzdāvināti divi zvani, un 1765. gada 2. maijā notika pamatakmens likšanas ceremonija. Būvdarbus vadīja Ernests Heidefogelis, mūrniekmeistars J. N. Bergs un namdaris Albrehts [2]. 1766. gada 1. oktobrī baznīcu iesvētīja par godu Krievijas impērijas ķeizarienei Katrīnai II (krievu: Екатерина II Великая), un šī veltījuma dēļ dievnams ieguva Svētās Katrīnas vārdu [1][3].

Arhitektūras ziņā baznīca būvēta vēlā baroka stilā. Tā ir vienjoma celtne ar piebūvētu torni un sakristeju. Stila izteiksmei raksturīgs mīksti plastiskās formās veidotais jumols torņa vainagojumā, kā arī lukarnas ļoti augstajā, glazētiem kārniņiem iesegtajā jumtā [4]. Tās fasādē iestrādāts Rīgas ģerbonis un divgalvainais ērglis – Krievijas impērijas simbols, kas atgādina par laikmeta ietekmēm. Interjerā saglabājušās toskāņu ordera kolonnas un ērģeļu balkons, kas liecina par pāreju no baroka uz klasicismu [5]. 1775. gada 19. jūlijā baznīcā iespēra zibens, bet postījumi bija nelieli.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā baznīcā notika vairākas pārbūves – tika izbūvēta jauna sakristeja un uzstādītas ērģeles, bet altārī ievietota mākslinieka Dītriha glezna „Kristus debesbraukšana” [3][5].

1967. gadā baznīca tika atsavināta draudzei un pielāgota saimnieciskām vajadzībām – tajā uz kādu laiku tiek iekārtotas noliktavas, darbojās jahtu darbnīca un vēlāk kombināta „Māksla" stikla vitrāžu darbnīca [2][3]. Lielākā daļa interjera priekšmetu tika iznīcināta vai pazuda. Tikai 1989. gadā baznīcā pēc 22 gadu pārtraukuma atkal atsākās dievkalpojumi, un draudze pakāpeniski atguva savu īpašumu [2].

Netālu no baznīcas atrodas sena kapsēta – Biķeru kapi, kuras senākie apbedījumi datējami ar 16. gadsimtu. Tā ir viena no vecākajām kapsētām Rīgas apkaimē [2][4].