Stacionārs „Gaiļezers”

Adrese:	Hipokrāta iela 2, Rīga
Atvērta:	1979. gada 2. martā
Profils:	Daudzprofilu stacionārs
Statuss:	Darbojas Austrumu slimnīcas sastāvā
Mājaslapa:	aslimnica.lv

Stacionāls „Gaiļezers” ir lielākais RAKUS stacionārs un viens no nozīmīgākajiem daudzprofilu medicīnas centriem Latvijā. Dibināta 20. gadsimta 70. gados, tā izcēlusies ar inovācijām, modernu arhitektūru un vadošu lomu neatliekamajā medicīnā, ārstniecībā, izglītībā un zinātnē.

Gaiļezera slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāžu celtne[1], ir viens no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāriem. Tās vēsture aizsākās 20. gadsimta 60. gados, kad tika plānota jauna daudzprofilu slimnīca Rīgas ziemeļaustrumos, lai nodrošinātu modernu medicīnas aprūpi un kļūtu par bāzi medicīnas studentu un jauno ārstu apmācībai [2][3]. Projekta izstrāde sākās 1966. gadā, būvniecība – 1970. gadā, bet pirmais korpuss tika nodots ekspluatācijā 1976. gadā [2]. Oficiālā atklāšana notika 1979. gada 2. martā, kad slimnīca uzsāka darbu ar nosaukumu „Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca Gaiļezers” [3]. Tās pirmais vadītājs bija Jānis Prombergs (1927–1993) – ievērojams latviešu veselības aprūpes organizators [2].

Slimnīca ir viens no labākiem 20. gadsimta 70-to gadu industriālā modernisma paraugiem. Ēkas centrālo daļu veido 12 stāvu augsts stacionārs 1220 pacientiem. No tā atzarojas atsevišķi diagnostikas un procedūru telpu spārni, kurus aptver zemāki administrācijas, medicīnisko pakalpojumu un mācību telpas [1].

No pašiem pirmsākumiem slimnīca bija uzskatāma par vienu no modernākajām ārstniecības iestādēm Latvijā, un tās vēsturē dokumentēti 37 ieraksti ar atzīmi „pirmo reizi Latvijā” un 5 ieraksti ar atzīmi „pirmo reizi Baltijā”. Īpaši nozīmīgs bija sasniegums lāzera neiroķirurģijas jomā, kur „Gaiļezerā” ieviestā metode tika atzīmēta kā pirmā ne tikai PSRS, bet arī pasaulē [3][4]. Slimnīcā izstrādātas un ieviestas arī jaunas diagnostikas un ārstniecības metodes, kas vēlāk kļuva par standartu citās Latvijas medicīnas iestādēs [3].

Slimnīcā izveidoti vairāki inovatīvi centri – Zāļu un saindēšanās informācijas centrs, Endokrīno slimnieku aprūpes centrs, diabētiskās pēdas kabinets un cukura diabēta pacientu apmācības klase, kas savulaik bija pirmie šāda veida veidojumi Baltijā [4]. Gaiļezers kļuva par vienu no svarīgākajiem neatliekamās medicīnas un daudzprofilu ārstniecības centriem valstī, kā arī par nozīmīgu klīnisko prasmju apguves vietu studentiem no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes [5].

2008. gada 1. augustā Gaiļezera slimnīca tika iekļauta Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), kļūstot par tās stacionāru [3][4]. RAKUS apvienoja vairākas lielākās Rīgas ārstniecības iestādes, nodrošinot centralizētu vadību, zinātnisko darbību un neatliekamās palīdzības sistēmu valstiskā līmenī [4].

Slimnīca turpināja attīstīties arī 21. gadsimtā – 2005.–2010. gadā tika pilnveidota neatliekamās uzņemšanas nodaļa un sepses klīnika, bet 2012.–2014. gadā veikta 7. korpusa rekonstrukcija, apvienojot invazīvās kardioloģijas, radioloģijas un funkcionālās diagnostikas nodaļas [3]. 2016. gadā tika rekonstruēts operāciju bloks, izveidojot 22 mūsdienīgas operāciju zāles [3].

Mūsdienās stacionārs „Gaiļezers” ir lielākais daudzprofilu neatliekamās medicīnas sniedzējs Latvijā, nodrošinot specializētu ārstniecību plašā klīniku tīklā – no neiroķirurģijas, traumatoloģijas un kardioloģijas līdz infekciju slimībām un intensīvajai terapijai [3][4]. Slimnīca darbojas kā vadošais ārstniecības, izglītības un zinātnes centrs valstī [3].